Slēpošanas trasē “Žagarkalns” sācies jauns eksperiments – sniega uzglabāšana.

Jaunā metode, iespējams, ziemā garantēs trases darbības un slēpošanas sezonu sākt agrāk, ja laika apstākļi jauna sniega ražošanu kavēs.

Sniega uzglabāšana sākusies, slēpošanas trasei “Žagarkalns” sadarbojoties ar Phjončhanas olimpisko spēļu snovparka būvniekiem – pašmāju uzņēmuma “We Build Parks (WBP)” grupas komandu no “Baltic Snowpark Agency”. “Žagarkalna” direktors Māris Zvīnis uzskata, ka jāņem vērā – laiks, kad iespējams ražot sniegu, ik gadu kļūst arvien īsāks un tas rada apdraudējumu kalnu biznesam.

M. Zvīnis: “Visi ievērojuši, kādas ziemas Latvijā ir pēdējo gadu laikā. Arī bez sniega. Mūsu biznesā sniegs ir pats būtiskākais. Līdz ar to bija jāmeklē risinājumi, kādā veidā dabūt sniegu tad, kad to gribam. Šajā ziemā mēs saražojām pietiekami lielu daudzumu sniega, to iekonservējām ar speciāliem materiāliem un to saglabāsim līdz nākamajai sezonai. Pirmajā reizē izlēmām uzglabāt tik daudz sniega, lai tā pietiktu vienai nogāzei. Šobrīd uz kalna stāv apsegti 10 000 kubikmetri. Paredzam, ka vasarā zaudēsim ap 50 procentiem. Sniegs kusīs, bet paliks pieci kubikmetri ar sniegu, kuru izlīdzinot, varēsim atvērt vienu nogāzi ar vienu pacēlāju konkrētā laikā. Kad šāda nogāze tiks atvērta? Skatīsimies pēc laika apstākļiem. Protams, ja līs lietus, tad to darīt būtu muļķīgi. Piemēram, pagājušajos Ziemassvētkos bija nulle grādu un ļoti labs laiks, bet sniegu ražot nevarēja. Ja sniegs mums būtu, tas nekustu,” par idejas realizēšanu stāsta “Žagarkalna” direktors Māris Zvīnis.

Šis ir unikāls eksperiments uz slēpošanas trases kalna, kas Baltijā tiek izmēģināts pirmo reizi. Tā īstenošanai izmanto īpašus materiālus un metodes. Šobrīd sniegs sastumts konkrētās ģe­ometriskās formās, apsegts ar speciālu ģeotekstila materiālu un “ieziemots” līdz rudenim. Ja eksperiments būs veiksmīgs, tad, iespējams, šāda sniega uzglabāšana kļūs par ierastu praksi arī citos kalnos Latvijā.