Ziņas

Sabiedrība

Mēģinājums risināt tukšo dzīvokļu problēmu

Ilustratīvs foto.Foto: no "Druvas" arhīva

Problēma ar īres dzīvokļiem Cēsīs vienmēr bijusi aktuāla. No vienas puses izskan, ka dzīvokļi stāv tukši, no otras – īres tirgū tikpat kā nav piedāvājumu. Arī pašvaldības informācija vēsta, ka pilsētā daudz “tukšo” dzīvokļu, kuros neviens nav deklarējies.

Pirms kāda laika Rīgas dome paziņoja, ka šādiem dzīvokļiem palielinās nekustamā īpašuma nodokļa likmi, un cilvēki steidza izdeklarēties no mazpilsētām. Šāds lēmums pēc tam tika pieņemts Valmierā, tagad arī Cēsīs. Novada domes deputāti pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kas nosaka, ka nekustamā īpašuma objektiem, kas paredzēti dzīvošanai, bet kuros nav deklarēts neviens iedzīvotājs, no 2017. gada 1. janvāra tiks noteikta paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme. Ja līdzšinējā likme bija 0,2% vai 0,4%, no nākamā gada tukšajiem dzīvokļiem un privātmājām tiks piemērota 1,5% likme.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs šo lēmumu skaidro ar diviem galvenajiem iemesliem: “Pašvaldība vēlas sakārtot jautājumu par iedzīvotāju faktiskajām un deklarētajām dzīvesvietām, tiecoties uz to, ka faktiski Cēsīs dzīvojošie iedzīvotāji ar savu nodokļu devumu piedalās infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā, uzturēšanā un kvalitātes nodrošināšanā.

Otrkārt, nekustamo īpašumu kompāniju aprēķini liecina, ka pieprasījums pēc īres mājokļiem Cēsīs septiņkārt pārsniedz piedāvājumu, kā rezultātā iedzīvotāju skaits Cēsu novadā faktiski nevar palielināties. Tas ir būtiski, jo jaunās ģimenes, kuras vēlētos sākt pastāvīgu dzīvi Cēsīs, gan cēsnieki, gan iebraucēji, nevar uzreiz atļauties pirkt mājokli, iekams ienākumi nav nostabilizējušies.”

Viņš atzīst, ka pēc lēmumu pieņemšanas Rīgā un Valmierā visvairāk cieš mazpilsētas, kuru iedzīvotāji fiktīvi deklarējas citviet. Situācija ar fiktīvajām deklarācijām cēsniekiem, kuri reāli dzīvo Cēsīs, deklarējoties citviet, kļuvusi tik absurda, ka pēc datiem kādā daudzdzīvokļu mājā Akmens ielā piektdaļa dzīvokļu tukši, kaut realitātē tādi tikai divi.

Domes priekšsēdētājs norāda, ka ar šo soli pašvaldība nevēlas nevienu sodīt, bet mudināt cēsniekus sakārtot savu nekustamo īpašumu statusu: “Piemēram, vecpilsētā ir mājas, kurās no padomju laikiem saglabājušies it kā vairāki komunālie dzīvokļi, kuri dabā sen vairs neeksistē, mājā dzīvo viena ģimene. Lai nāktu pretī šādiem cēsniekiem, noteicām gada pārejas periodu, dodot iespēju sakārtot dokumentāciju.

Savukārt, ja dzīvoklis izīrēts, aicinām piedeklarēt tajā reāli dzīvojošās personas. Ja tukšs – aicinām to izīrēt, jo īres dzīvokļu Cēsīs trūkst. Ja tomēr cilvēks, kādu iemeslu vadīts, izvēlas turēt dzīvokli tukšu, spēkā stāsies paaugstinātā nekustamā nodokļa likme.”

Cēsu pašvaldība izsūtīja informatīvās vēstules par šo lēmumu, arī redakcija saņēma vairākus zvanus. Kāda sieviete, kura dzīvo un ir deklarēta Priekuļu novadā, stāstīja, ka strādā Cēsīs, uz darbu nevar izbraukāt, jo sabiedriskais transports nekursē tik vēlu, tāpēc pilsētā iegādāts vienistabas dzīvoklis, par kuru tagad nākšoties maksāt vairāk, jo viņa tajā nav deklarējusies: “Varētu izdeklarēties no mājas laukos, bet, ja arī Priekuļi pieņems līdzīgu lēmumu, ko tad? Ko darīt šādā situācijā, man tagad kādu bomzi piedeklarēt?”

J. Rozenbergs atzina, ka arī pašvaldībā saņemti jautājumi par līdzīgām situācijām: “Ja tomēr cilvēks darbdienās, respektīvi, piecās no septiņām nedēļas dienām, faktiski uzturas Cēsu novadā un izmanto novada infrastruktūru, aicinātu viņu piedeklarēties šeit.”

Laikam šo jautājumu vajadzētu sakārtot valstiskā līmenī, ļaujot cilvēkam būt deklarētam divās vietās, jo ir daudzi, kam īpašumi laukos un pilsētā.

Nenoliedzami, viens no iemesliem, kāpēc dzīvokļi stāv “tukši”, ir cilvēku bažas, ka, piedeklarējot īrnieku, pēc tam neizdosies tikt no viņa vaļā. Pašvaldībā gan skaidro, ka agrākā deklarēšanās sistēma, kad īpašniekiem bija sarežģīti izdeklarēt cilvēkus, kuri tur vairs nedzīvo, ir pagātne. Likumdevēji parūpējušies, lai izskaustu absurdās situācijas, kad gadiem citiem cilvēkiem piederošos īpašumos bija deklarēti bezpajumtnieki, bet īpašnieks neko nevarēja izdarīt. Ja cilvēkam nav vai arī vairs nav pamata būt deklarētam kādā mājoklī, īpašnieks var viegli veikt deklarēšanās anulēšanu.

Ņemot vērā Rīgas pieredzi, kad notika fiktīva deklarēšana, vai ko līdzīgu nevar gaidīt arī Cēsīs? Domes priekšsēdētājs nenoliedz, ka var izveidoties šāda situācija, taču tas noteikti nebūšot vairumā gadījumu: “Esam informēti, ka dažkārt iedzīvotāji izvēlas tukšajos mājokļos piedeklarēt ģimenes locekļus tā vietā, lai īpašumus, piemēram, izīrētu. Vienlaikus redzam, ka no 1400 “tukšajiem” mājokļiem divu nedēļu laikā jau 300 gadījumos sakārtots deklarāciju jautājums, sācies arī vairāku bijušo komunālo mājokļu dokumentu sakārtošanas process – ir labi, ka tas notiek. Šo var uzskatīt par sava veida inventarizāciju.”

Viņš arī atzīst, ka pareizi bijis izsūtīt informatīvās vēstules, lai brīdinātu cilvēkus, lai viņus nepārsteigtu ar paaugstinātiem nodokļu aprēķiniem: “Tas nostrādāja, un mūsu nodokļu inspektorēm, deklarēšanās speciālistei un Būvvaldei šis ir ļoti saspringts darba cēliens. Protams, gada beigas nav pateicīgākais laiks, lai kārtotu birokrātiskas formalitātes, bet jāsaprot, ka no tā tieši atkarīga novada labklājība un tas, cik sakārtotā un skaistā vidē dzīvosim. Gribu pateikties tiem cēsniekiem, kuri šo jautājumu jau sakārtojuši, un mudinu pārējos darīt līdzīgi, lai nākamo gadu varētu sagaidīt bez raizēm!”