Ziņas

Sabiedrība

Mednieki satraukušies par Āfrikas cūku mēri

Vai draud izmiršana? Gluži nesen kritušas mežacūkas manītas Valmieras un Smiltenes pusē. Ir skaidrs, ka Āfrikas cūku mēris straujiem soļiem tuvojas arī vēsturiskajam Cēsu rajonam un var saslimt cūkas arī mūspusē.Foto: Māris Buholcs

Mednieki teic, ja būtu karsta un saulaina vasara, iespējams, cūku mēris mazinātos un dzīvniekiem būtu lielāka iespējamība izbēgt no šīs sērgas. Šobrīd skaidrs, ka no cūku mēra sērgas paglābties nesanāks arī vēsturiskajam Cēsu rajonam.

Tikai nepilnu četru kilometru attālumā no rajona robežas vēl nesen konstatēts jauns cūku mēra saslimšanas gadījums, kas liecina, ka slimība tuvojas arī mūsu novadiem.

Valsts meža dienesta (VMD) medību pārstāvis Jānis Ročāns “Druvai” norāda, ka mednieki ir informēti un izglītoti par šo slimību un to, kā mežā jāsaimnieko un jāuzvedas. Pēdējā gada laikā mežos pastiprināti ir medītas mežacūkas.

Arī VMD Centrālvidzemes virsmežniecības Priekuļu nodaļas vecākais mežzinis Māris Sestulis “Druvai” norāda, lai arī mednieki pastiprināti medījuši cūkas, tomēr mūspuse pasargāta no šīs slimības nebūs.

“Patiesībā jau šī sērga mums tuvojas pat no divām pusēm – no Madonas un Limbažiem. Tā kā skaidrs, ka sveikā neizspruksim. Tāpat skaidrs, ka visas mežacūkas neizmedīsim, bet, kādas sekas atstās šī slimība un vai rukši vēl mežos paliks, to rādīs laiks,” bilst J. Sestulis. Viņš norāda, ka arī lietainā un vēsā vasara sekmējusi to, ka cūku mēris izplatās tālāk. Abi VMD pārstāvji uzsver, ja mežā mednieki konstatē beigtu mežacūku, par to uzreiz jāziņo dienestam. Tāpat jāatceras par piesardzības pasākumiem – drēbju mazgāšanu, zābaku dezinfekciju, atgriežoties no meža.

Arī mednieki neslēpj bažas, lai gan norāda, ka neko daudz vairs līdzēt nevar. Vecpiebalgas novada mednieks Rolands Lasmanis stāsta, ka mednieki slimības izplatības sākumā daudz runājuši par cūku mēri un sprieduši, ka varbūt izdosies izsprukt sveikā.

“Šobrīd ir skaidrs, ka slimība tuvojas, un, lai arī mežacūkas visos kolektīvos ir medītas pastiprināti, tomēr skaidrs, ka no Āfrikas cūku mēra neizbēgsim. Galvenais jautājums – cik daudz gadu būs vajadzīgs, lai cūku populācija normāli atjaunotos. Domāju, visi mednieki ir satraukušies par to, kas un kā būs,” norāda J. Lasmanis. Viņš arī bilst, ka mednieki bija cerējuši – cūku mēris mūsu pusē neatnāks līdz ziemai. Tad varbūt aukstais laiks, mežacūku mazkustīgais dzīvesveids mazinātu iespēju, ka dzīvnieki saslimst.

“Šobrīd gan izskatās, ka ziema mūs neglābs,” situāciju vērtē R. Lasmanis.

Medību kolektīva “Daibe” pieredzējušais mednieks Jānis Bērziņš “Druvai” norāda, ka, nenoliedzami, cūku populācija bija milzīga un daba ir parūpējusies par krasām izmaiņām.

“Lai gan jāteic, ka šī slimība Latvijā ienāca no Krievijas, un, visticamāk, tieši cilvēku dēļ. Taču šobrīd jau vairs neko nepadarīsi. Ir skaidrs, ka šai sērgai nav nekādas vakcīnas. Arī mūsu kolektīvs cūkas medījis pastiprināti, taču skaidrs, ka visas nekad neizmedīsim. Tāpat skaidrs, ka pēc Āfrikas cūku mēra vēl ilgi rukšus nemedīsim, bet vieta jau nekad nepaliek tukša, un nāksies medīt ko citu,” bilst J. Bērziņš.

Tiesa gan, mednieks norāda, ka cūku mērim līdzi nāk dzinējmedību aizliegums. Tas tādēļ, lai mazinātu iespēju cilvēkam pārnēsāt cūku mēri.

“Dzinējmedību aizliegums satrauc medniekus vairāk par pašu cūku mēri. Baidos, ka tiks iznīcināta sena medīšanas tradīcija. Turklāt, kā jau minēju, vieta tukša nepaliek. Ja nebūs dzinējmedību, kāds ķersies pie komercmedību rīkošanas, taču tai pašā laikā tiks izjaukti stabili un labi kolektīvi. Nav jau noslēpums, ka kolektīvos daudzi mednieki piesakās tikai tādēļ, ka ir iespēja medīt kolektīvi. Savukārt kolektīvam nepieciešami biedri, biedru naudas, lai maksātu zemes nodokli, uzturētu kolektīva ikdienu,” norāda J. Bērziņš, uzsverot, ka mednieki sagaida no attiecīgajām institūcijām šī jautājuma pārskatīšanu.