Ziņas

Sabiedrība

Medicīnas māsas – atbalsts ikvienam pacientam

SIRDMĀSAS. Izolde Lāce (no kreisās) un Madara Šauro mīl to, ko dara.Foto: Māris Buholcs

Šodien 51. reizi visā pasaulē tiks atzīmēta Starptautiskā māsu diena, godinot medicīnas māsu profesiju un ieguldījumu pacientu aprūpē. Kā norādīja Cēsu klīnikas galvenā ārste Anda Skrastiņa, klīnikā šobrīd strādā 81 māsa un 8 vecmātes. Viena no māsām Cēsu klīnikā ir Izolde Lāce, kura par medicīnas māsu sevi lepni var saukt jau 37 gadus. “Manā dzīvē medicīna un medicīnas māsas profesija ienāca nejauši, jo skolas laikā mērķtiecīgi gatavojos kļūt par angļu valodas skolotāju. Jauna būdama, nonācu stacionārā, kur man tika veikta ķirurģiska operācija. Agrāk operācijas veica lokālā, ne pilnā anestēzijā, tāpēc ķirurgs, veicot operāciju, ar mani runāja, izjautāja par nākotnes plāniem. Viņš ieminējās, ka es nākotni varētu saistīt ar medicīnu, uz ko atbildēju, ka nekādā gadījumā. Bet, redz, dzīvē nekad nevar teikt nekad,” smejoties teic I. Lāce.

Viņa norāda, ka profesijas izvēli nekad neesot nožēlojusi. “Māsas darbs ir ļoti atbildīgs, jo jārūpējas ne vien par pacienta veselības saglabāšanu, veicināšanu, bet arī ārstniecības norisi, rehabilitāciju, aprūpi, pacienta un viņa ģimenes locekļa izglītošanu. Daudziem šķiet, ka māsa pilda tikai ārsta norādījumus, bet patiesībā mūsu pienākumos ietilpst darba organizēšana, lai veiksmīgi sadarbotos ar ārstu un strādātu kā īsta komanda,” māsu pienākumus uzskaita Izolde Lāce. Māsa ar stāžu atzīst, ka no apkārtējiem vienmēr izjūtot cieņu pret savu profesiju. “Tikai no medicīnas māsām pašām ir atkarīgs, kā pret mums attieksies. Ja savu darbu veiksim godprātīgi, ar atbildību, pozitīvu attieksmi un profesionalitāti, tad šī profesija būs prestiža ikviena acīs,” tā Izolde Lāce.

Savukārt Madara Šauro Cēsu klīnikā par medicīnas māsu strādā teju gadu. “Visu dzīvi esmu bijusi saistīta ar medicīnu, jo mana vecmamma bija medicīnas māsa, uzaugu, redzot viņas darbu. Protams, skolas laikā vēlmes par profesiju bija visdažādākās, sākot no policistes līdz veterinārārstei, tomēr divpadsmitajā klasē, kad bija jāpieņem gala lēmums, sapratu, ka medicīnas māsas darbs ir manai sirdij vistuvākā profesija,” stāsta Madara.

Viņa atzīst, ka Latvijā vajadzētu vairāk popularizēt māsu profesiju, jo šīs profesijas pārstāvju ir ļoti daudz, bet izaugsmes iespējas mazas. “Māsu profesija tiek popularizēta tikai tur, kur cilvēki ikdienā var saskarties ar medicīnu, piemēram, māsu skolās, bet, domāju, vajadzētu paraudzīties plašāk. Piemēram, Ēnu dienā ļaut ēnot skolēniem arī šīs profesijas pārstāves, ne tikai ārstus. Interesentiem ir jādod iespēja ielūkoties māsu ikdienā, jo, manuprāt, šo darbu kurš katrs nevar veikt. Jājūt aicinājums, ja profesija izraudzīta tikai tāpēc, lai gūtu ienākumus, tad tā ātri apniks. Iestāsies rutīna. Man māsas darbs ir vairāk par iztikas pelnīšanu, jo katru reizi, dodoties uz dežūru, sajūtas ir tādas, kā pirmo reizi ejot uz darbu,” teic jaunā medicīnas māsa Madara.

Viņa arī atzīmē, ka lielu prieku sagādājot tas, ka visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā māsu diena, jo šajā dienā sajūtas ir īpašas. “Māsa ir medicīnas darbinieks, kurš ir ļoti tuvs pacientam gan aprūpes jomā, gan uzklausot ne vien ar medicīnu saistītas lietas, bet arī personīgās dzīves likstas. Katram dzīvē savas problēmas un grūtumi. Ir pacienti, kuri ir smagā stāvoklī, tādi, kuriem ir emocionāli grūti, viņiem vajag kādu, ar kuru parunāties. Tieši šī diena man kā medicīnas māsai ļauj novērtēt savu noderīgumu šajā profesijā, jo arī neliela saruna starp māsu un pacientu var radīt pozitīvāku skatu uz dzīvi,” atzīst Madara Šauro.