Ziņas

Sabiedrība

Mazdārziņi joprojām cieņā

Vieta atpūtai. Kristīne Čimoka pērn tikusi pie mazdārziņa, ko tagad sāk iekopt, lai būtu, kur atpūsties ģimenei, un, iespējams, kaut ko arī izaudzētu pašu priekam.

Mazdārziņu kultūra, kas, šķiet, radās tālajos padomju gados, kad ļaudis šādi centās papildināt pārtikas krājumus, izturējusi laika pārbaudījumu, mazdārziņi arī pilsētās un lielākos ciematos joprojām cieņā.

Liela daļa daudzdzīvokļu mājās dzīvojošo cēsnieku saimnieko pašvaldību piešķirtajos mazdārziņos, taču netrūkst arī to, kuri īrē zemes strēķīti no privāt­īpašniekiem.

Savulaik Cēsīs mazdārziņi bija visapkārt pilsētai, šobrīd teritorijas sarukušas, tomēr joprojām ir gandrīz 400 mazdārziņu, kas ierīkoti pašvaldībai piederošajās zemēs. Visvairāk tie koncentrēti Krūmiņu, Viestura un Birzes ielas apkaimē, kur tie vēsturiski veidojušies no pagājušā gadsimta 70.gadiem.

Pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots norāda, ka pēdējos gados notiek mazdārziņu nomnieku paaudžu maiņa: “Tie, kuri sāka nomāt mazdārziņus pirms gadu desmitiem, no tiem pamazām atsakās, viņu vietā nāk jaunās ģimenes. Ja senioriem mazdārziņi tik tiešām bija paredzēti dārzeņu audzēšanai pašu patēriņam, jaunajiem mazdārziņi vairāk kalpo puķu un krāšņumaugu iestādīšanai, pārējo teritoriju atvēlot zālienam un atpūtai.”

Taču, mainoties paaudzēm, nemainās cilvēku prasības, vispie­prasītākie ir mazdārziņi, kas blakus daudzdzīvokļu māju kvartāliem. Daudzi potenciālie nomnieki pieprasot arī piebraucamos ceļus un ūdens padevi, ko ne vienmēr iespējams nodrošināt.

“Kopumā var teikt, ka interese par mazdārziņiem ir,” saka K. Pots. “Pēdējos piecos gados pieprasījums stabils, veidojas pat neliela nomāt gribētāju rinda, piemēram, dārziņiem Viestura ielā. Patlaban brīvi pieejami vien daži aizauguši un nekopti dārziņi, taču par tiem interese mazāka.”

Savu dārziņu Viestura ielas kvartālā atradusi Čimoku ģimene, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās uz dzīvi šai pusē. Kristīne stāsta, ka pērn sākuši domāt par savu dārziņu, ne jau lai ko daudz stādītu, bet vismaz lai būtu vieta, kur atnākt ar bērniem, sarīkot pikniku. Pērn rudenī pašvaldībā izteikuši vēlmi, piešķirta vieta pašā ielas malā.

“Te bija pamests dārziņš, sākam to apdzīvot, šī būs pirmā pilnā vasara. Redzu, ka daži dārza kaimiņi dārzā pavada daudzas stundas, stādot, ravējot, viņiem zaļās platības maz, mums pagaidām otrādi. Domas, ko gribētu iestādīt, jau ir, gan jau tās realizēsies, bet galvenais, ka ir šāda norobežota vieta, kur var atnākt ar bērniem, mājdzīvniekiem, kur tie var izdzīvoties. Lai ir vieta, kur atnākt pēc darba, uzcept gaļu, atpūsties. Protams, ja dārziņš tiktu piedāvāts citā pilsētas rajonā, to neņemtu, bet, ja te pie pašas mājas, tas taču lieliski!”

Pensionāri, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos ,mazdārziņus novērtē kā vietu, kur izrauties no dzīvokļa kvadrātmetriem un pabūt tuvāk dabai. Pavasari, kad atkal varēs doties uz dārziņu, viņi gaida ar nepacietību.

Ja cilvēks vēlas mazdārziņu, īstākais brīdis saziņai ar pašvaldību ir vēlāks rudens vai agrs pavasaris – tieši pirms vai uzreiz pēc dārza sezonas, kad nomnieki pamaina prioritātes vai arī saprot, ka nespēj tikt galā ar dārziņa uzturēšanu, tādēļ nodod to citiem. Cēsīs nomas līgumi tiek slēgti uz trīs gadiem ar iespēju pagarināt, bet, ja pašvaldībai zināms, ka zemi nākotnē vajadzēs citiem mērķiem, līgumu slēdz uz gadu. Nomas maksa ir simboliska – ap septiņi eiro gadā atkarībā no platības.
Priekuļu novada pašvaldības Nekustamā īpašuma speciāliste Līga Sarma Berovska atzīst, ka nomas maksa esot vēl simboliskāka, nav pat eiro gadā, tāpēc tiekot domāts, ka to vajadzētu paaugstināt. Arī viņa norāda, ka interese par mazdārziņiem ir: “Itin bieži šādu vēlmi izsaka jaunās ģimenes, kas iegādājās Priekuļos dzīvokļus un vēlas mazdārziņu. Daudzi neveido dārziņu, bet ierīko vietu atpūtai, piknikam. Pašvaldībai galvenais, lai teritorija sakopta, ko audzē – kartupeļus vai zāli-, tam nav nozīmes. Līgumos noteikts, ka neko būvēt šajā teritorijā nedrīkst, tikai izmantot mazdārziņam un atpūtai.”
Pašvaldība katru gadu apseko teritorijas, nesakoptās tiek nopļautas, uzkoptas, lai visi dārziņi ir kārtīgi. Pašvaldības speciāliste norāda, ka pa vidu ir arī dārziņi, kas netiek apsaimniekoti, interesenti varot pieteikties, turklāt ne tikai priekulieši, bet arī cēsnieki. Daži braucot no Cēsīm kopt dārziņus Priekuļos.

Mazdārziņu teritorijas Priekuļu novada ir arī Liepā. Pieprasīti dārziņi esot ciema tuvumā, bet teritorija, kas tālāk, kļūstot arvien tukšāka. Pirmkārt, tālu jāiet, otrkārt, tur ražas laikā regulāri uzrodas tie, kuri nav audzējuši, bet ražu grib novākt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *