Ziņas

Sabiedrība

“Mazā brīnumzeme” iziet tautās

"Mazā Brīnumzeme".

Bijušā ministra Edmunda Sprūdža lolotā ideja par miniatūrās pasaules izveidi Cēsīs spērusi vēl soli uz priekšu. No maija daļa topošās ekspozīcijas būs skatāma Pastariņa sākumskolā un apmeklētājiem būs iespējams izmēģināt arī savu roku tās veidošanā.

Jau rakstījām, ka E. Sprūdžs izvēlējās Cēsis ne tikai par savu dzīvesvietu, bet arī nolēma te veidot savu biznesu – “Mazo brīnumzemi”. Tas ir miniatūrs pasaules modelis mērogā 1:87. Pareizāk sakot, nevis visas pasaules, bet kādas apdzīvotas vietas modelis ar mājām, cilvēkiem, kokiem, braucošām mašīnām, vilcieniem un tamlīdzīgi.

Par “Mazās Brīnumzemes” vietu E. Sprūdžs izvēlējās “Akmens ligzdu”, kur pirms tam zināmu laiku atradās Cēsu bibliotēka. Sākot remontdarbus, atklājies, ka viss neiet tik raiti, kā cerēts: “Paļāvāmies, ka šajā ēkā savulaik bija bērnudārzs, interešu centrs, bibliotēka – publiskas iestādes, tātad arī mums nebūs problēmu, taču izrādās, tagad vairs nekas neatbilst normatīviem. Spēkā stājies jaunais Būvniecības likums, mums tagad nākas izbaudīt to uz sevis. Šobrīd notiek pārrunas, izpēte, risinājuma meklējumi, tāpēc grūti pateikt, kad varēsim sākt iekārtoties šajā ēkā. Ļoti ceram, ka visu izdosies sakārtot, jo negribētos meklēt citu vietu. Šī ir mums ļoti piemērota gan pēc atrašanās vietas, gan ar lielo pagalmu, kur varētu ierīkot brīvdabas ekspozīciju ar lielāka mēroga modeļiem. Nav Cēsīs daudz ēku ar nepieciešamo kvadratūru un tik plašu dārzu.”

Visu šo laiku nepārtraukti “Z(in)oo” centrā notiek “Mazās Brīnumzemes” būvniecība, un Kristīna Sprūdža norāda, ka ilgāk nevar darboties tikai savā nodabā, ir laiks iziet arī pie apmeklētājiem. Lai cilvēki nāk, skatās, tāpēc atrasts vasaras variants – no maija ekspozīcija būs skatāma Pastariņa sākumskolā.

“Mums svarīgi, lai cilvēkiem nav vilšanās, ka viņi atnāk uz solīto Brīnumzemi, bet tur nekā nav. Tāpēc aktīvi notiek darbs pie izbūves, mazajā zālītē esošos 80 kvadrātmetrus apdzīvosim. Taču jāatceras, ka tās ir tikai pagaidu telpas, tāpēc viss nebūs izstrādāts līdz pēdējai niansei, kā ir iecerēts. Nebūs apgaismojuma maiņas, dienai nomainot nakti, mājas nebūs mēbelētas, jo ir detaļas, ko var ieviest, ekspozīciju izbūvējot tikai uz palikšanu. Var teikt, šis būs tikai neliels ieskats “Mazajā Brīnumzemē”, bet nekautrējamies no tā, ka esam tapšanas stadijā,” stāsta E. Sprūdžs.

Kristīna norāda, ka sākotnēji lielāks uzsvars likts tieši uz bērnu, skolēnu interesēm, kuriem būs arī radošās darbnīcas. Ekspozīcijai būs arī izglītojoši elementi. Vispirms bērni varēs redzēt, kā makets darbojas – ar braucošām mašīnām, vilcieniem. Izstrādāta CSDD drošības ekspozīcija, kurā būs redzams, kā skolēnam nokļūt no skolas uz mājām, pareizi šķērsojot ielas, dzelzceļu.

“Šajā brīdī varēs pārrunāt arī par ceļazīmēm, jo sākas vasara, velosipēdu sezona, un tās ir lietas, ko atkārtot vienmēr noderīgi. Maketā būs redzams, kā uz notikuma vietu steidzas “Latvijas Gāzes” avārijas dienesta auto, varēs parunāt par drošību mājās, piemēram, kas jādara, sajūtot gāzes smaku dzīvoklī. Esam jau pārrunājuši sadarbību ar skolām, un katram vecumam iespējams atrast interesējošo tēmu. Vecākajās klasēs varēs runāt par programmēšanu, kā modelis darbojas, bet jaunākie blakus darbnīcās varēs izgatavot katrs savu “Brīnumzemes” gabaliņu,” stāsta K. Sprūdža.

Viņa uzsver, ka svarīgi iziet tautās, tas dod jaunas idejas, atziņas, ieteikumus izsaka arī apmeklētāji. Saņemtas pozitīvas atsauksmes no skolotājiem, kuri saredz iespējas apmācībai. Tā ir vieta, kur teorētiskās zināšanas parādīt ilustratīvi, jo mūsdienās arvien vairāk visu uztveram vizuāli.

Arhitekts Toms Kokins ieteicis, ka RTU studenti varētu uzprojektēt pareizu, mūsdienīgu ielu, kas atbilstu visām 21.gadsimta prasībām, pēc tam to izveidot maketā, un studentiem te varētu notikt mācības.

“Ir labi, ka atrodas partneri, kas zina, kādai jābūt pilsētai, jo neesam ne ielu projektētāji, ne

CSDD speciālisti. Kad cilvēki ierauga maketu, dzimst arvien jaunas idejas, nāk jauni piedāvājumi, mums atliek tikai uztvert, izvērtēt un paņemt noderīgo. Var teikt, ka “Mazo Brīnumzemi” veidojam kopīgi ar apmeklētājiem,” saka K.Sprūdža.

Jānis Gabrāns