“Tas bija notikums mums un līgatniešiem,” pēc deju lieluzveduma “Māras zeme” Līgatnes sporta hallē atzina 34 Latvijas deju kolektīvu vadītāji.

Lai pirms Dziesmu un Deju svētku dalībnieku atlases skates izdejotu lieluzdevuma dejas un izjustu svētku gaisotni, vēlreiz pārliecinātos par savu varēšanu, tāpat kā pirms pieciem gadiem Cēsu deju apriņķa kolektīvi, pieaicinot tuvus draugus, satikās Līgatnē.

“Tas nebija tikai koncerts, tie bija svētki. Darījām visu, lai ikviens justos labi. Esam lepni, ka viss izdevās,” “Druvai” sacīja Līgatnes Kultūras un tūrisma centra direktore Sarmīte Usāne un uzsvēra, ka rīkošanā iesaistījušās visas paš­valdības iestādes, brīvprātīgie, katrs ieguldījis laiku, lai dejotāji un skatītāji izbaudītu lielkoncertu.

Par “Māras zemi” interese bija liela. 300 biļetes tika ātri izpirktas, tāpat vēl simts papildvietu biļetes. “Ne katrs aizbrauks uz Rīgu. Tā bija iespēja redzēt lielkoncertu, un daudzi līgatnieši to labprāt apmeklēja,” bilda Līgat­nes kultūras nama amatiermākslas kolektīvu koordinatore Daina Birne. Biļetes maksāja tikai četrus eiro, bet ar līgatnieša privilēģiju karti – trīs.

No Priekuļu novada lieluzvedumā piedalījās un Deju svētkiem gatavojas septiņi deju kolektīvi. “Līgatnieši malači, uzņemot tik plašu dejotāju pulku. Dejotājiem ir patiesi svētki pēc darba ilgos mēģinājumos, viņi ir pelnījuši mūsu atzinību,” sacīja Priekuļu kultūras nama vadītāja Inga Krafte, bet Vecpiebalgas novada Kultūras nodaļas vadītāja Zigrīda Ruicēna atzina, ka dejotājiem pieredze dejot laukumā ļoti noderēs Rīgā.
Vidējās paaudzes deju kolektīva “Amata” vadītāja Lilita Ventere uzsvēra, ka dejotāji Līgatnē jūtas ērti, blakus hallei ir skolas ēka, kurā visiem kolektīviem pietiek vietas.

Dejotāji, lai arī mēģinājumos strādāja visas dienas garumā, bija priecīgi. Ikviens atzina, ka saulainā diena un svētku organizācija arī gādājusi, lai būtu labs noskaņojums. Bez tā dejā neiztikt.

Jau krietnu laiku pirms lieluzveduma pie halles durvīm sāka veidoties skatītāju rinda. Katrs gribēja ieņemt sev vēlamo vietu. Starp skatītājiem bija arī Rasma un Jānis Jermolājevi no Liepas. “Visus deju koncertus apmeklēju, tas ir mans hobijs. Uzzinājām, ka koncerts, bet biļešu vairs nav, krustmeita sagādāja,” pastāstīja Rasma un atklāja, ka pati dejojusi tikai skolas gados, bet tautiskās dejas ir sirdī. Uz svētkiem Rīgā gan nebraucot, jo nepatīk lielā drūzma. ” Nav, ko sēdēt mājās. Uz deju kolektīvu skati Cēsīs noteikti brauksim. Gan vēl būs kāds koncerts arī Priekuļos, tos garām nelaižam,” sacīja liepēniete.

Līgatniete Inga Bērziņa izteica pārliecību, ka tādā notikumā, ja tas notiek Līgatnē, nevar nebūt klāt. “Visus mūsu “Zeperu” koncertus apmeklēju. Man patīk, pirms gadiem trīsdesmit, kad pilsētā bija deju kolektīvs, pati dejoju,” pastāsta līgatniete.

Arita Jakobija uz koncertu atnākusi ar meitu un viņas draudzeni. “Pati kādreiz dejoju, tagad meita dejo skolas kolektīvā, ļoti patīk. Šo koncertu viņa ļoti gaidīja,” atklāja mamma.

Deju lieluzvedumā “Māras zeme” dažādu paaudžu dejotāji izdzīvoja mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai, no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos un laika, kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz Latvijas Republikas simtgades svinībām. Programmu vadīja līgatnietis, Latvijas Radio žurnālists Jānis Ramāns. Lieluzvedums izskanēja ar skatītāju ovācijām un dejotāju gavilēm. “Tas bija lieliski,” pateicoties viesiem un savējiem, sacīja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Cēsu Deju apriņķa deju kolektīvu vadītāja Iveta Pētersone – Lazdāne bija gandarīta par kolektīvu sniegumu, par mērķtiecīgo darbu ceļā uz svētkiem. Viņa uzsvēra, ka ikviens ir ieguldījis lielu darbu, strādājis atbildīgi, nežēlojot sevi.

Cēsu deju apriņķa kolektīvu skate 15.aprīlī Cēsu koncertzālē un CATA kultūras namā.