Ziņas

Sabiedrība

Mantu apmaiņas punkts atsāk darboties

Var nest un ņemt. Dzintra Nolberga (no kreisās) un Ieva Ozoliņa stāstaFoto: Ilze Fedotova

Divas brīvprātīgās –pensionāres

Dzintra Nolberga un Ieva Ozoliņa – atjaunojušas mantu apmaiņas punkta darbību Cēsīs.

Mantu apmaiņas punkts Gaujas ielas 56. nama pagraba telpās ir kopš februāra. Tas darbojas pēc tāda paša principa kā biedrības “Cēsu pensionāri” mantu placis– cilvēki atnes mantas, apģērbu, apavus vai citas vēl lietojamas lietas, kuras paši vairs nevar izmantot. Pretim var paņemt to, kas iekrīt acīs un kas visvairāk ir nepieciešams.

Mantu apmaiņas punkts palīdz lietām dot otru dzīvi, jo tās nenonāk atkritumu tvertnēs. Atbrīvoties no liekām mantām daudzviet kļūst par tādu kā modes lietu. “Darbojamies pēc brīvas gribas, neesam piesaistītas kādai organizācijai, kas dara ko līdzīgu. Pieņemam drēbes, apavus, grāmatas, traukus. Ja kāds atnāk, bet viņam nav, pret ko kaut ko iemainīt kāroto lietu, tad, protams, dodam tāpat. Kāpēc mēs to darām? Gribas kaut ko paveikt citu labā. Mēs jau neko nepelnām, jo šeit par paņemtajām mantām nav nekas pat jāziedo. Turklāt nevienam neprasām – vai tev tā manta ir vajadzīga, kāds ir tavs statuss? Var nākt visi. Esam pateicīgas, ka mājas saimniece par telpas izmantošanu neprasa ne īri, ne kādus citus maksājumus,” klāsta I.Ozoliņa un min, ka mantu apmaiņas punkts darbojas tikai otrdienās no pulksten 10 līdz 12. Izņēmuma kārtā var arī piezvanīt un vienoties par kādu citu laiku.

Nav tā, ka viss, ko cilvēki atnes, būtu liekams uz galda citu apskatei. “Ja atnes tādas drēbes vai mantas, kur skaidri redzams, ka tās vairs nav lietojamas, tad lūdzam nākamreiz tādas nenest. Ir arī pretēji gadījumi – citi atnes pilnīgi jaunas drēbes ar visām cenu zīmēm. Tad laikam ir tā, ka cilvēks kaut ko iegādājas un vēlāk laikam saprot, ka pats nenēsās,” pastāsta Dz.Nolberga un piebilst, ka viņu izbrīna arī tas, kādas cenas tiek uzliktas lietoto apģērbu veikalos, bet šeit lietotas drēbes vai mantas var dabūt, vien pameklējot savā skapī vai plauktā kaut ko, kas ilgu laiku netiek lietots, bet

ko var atnest uz maiņas punktu.

Kundzes novērojušas, ka liela interese cilvēkiem ir par traukiem un

bērnu drēbītēm. “Ir drēbes un apavi, no kā izvēlēties, taču no bērnu drēbītēm nav daudz ko piedāvāt, vairāk ir džemperi, bikses, virsdrēbes pieaugušajiem. Mums gan bija atvestas bērnu drēbītes, bet tās uzreiz paņēma. Tāpat arī trauki ilgi netiek turēti, tos paņem ātri. Nevar teikt, ka pie mums nāktu tikai pensionāri. Te iegriežas arī jauni cilvēki un bērni. Atminos, bija atnācis jauns puisis, meklēja saimniecībā noderīgas lietas, jo tobrīd palīdzēja labiekārtot dzīvesvietu kādam pensionāram,” papildina I.Ozoliņa un uzsver, ka mantu apmaiņas punktā iegriežas ne tikai vietējie. Regulāri atbrauc stalbēnieši, brauc arī no Valmieras puses. Pēdējā laikā mantu apmaiņas punktu iecienījuši cilvē-ki, kas jau domājot, ko vilkt mugurā vasarā.

Mantu apmaiņas punkta ierīkotājas ir priecīgas par cilvēku atsaucību, jo katru nedēļu tajā iegriežas daudzi interesenti. Lai gan neviens apmeklētājs īpaši netiek atzīmēts, savai zināšanai kundzes tomēr piefiksē, ka, piemēram, pirms nedēļas tur iegriezās vairāk nekā desmit cilvēku. Citu reizi bijuši pat līdz 20 apmeklētāju. Turklāt cilvēki pret paņemtajām mantām izturas atbildīgi. Ja izrādās, ka paņemtā lieta tomēr neder, tad cilvēks to nes atpakaļ, dodot iespēju mantai nonākt citās rokās.

Ilze Fedotova