Pašvaldības, kas veidos jauno Cēsu novadu, vakar Cēsu viduslaiku pils Mestra zālē parakstīja manifestu, apliecinot atbalstu un sadarbību Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gada pieteikuma gatavošanā.

Dokuments paredz sadarbību procesa nodrošināšanā un kopīgu pasākumu rīkošanā jaunveidojamā Cēsu novada robežās – Amatā, Cēsīs, Jaunpiebalgā, Līgatnē, Pārgaujā, Priekuļos un Vecpiebalgā.

Pašvaldību vadītāji ar parakstiem apliecināja, ka pieteikums būs balstīts uz vietējo kultūrvēsturisko vērtību izcelšanu, vides aizsardzību, izglītības attīstību, demokrātijas procesu un sabiedrības veselības veicināšanu.

“Taču pirmajā vietā izceļam mūsu cilvēkus, kuri kopā veido īstu zvaigžņu galaktiku. Mēs kopā ar novadu ļaudīm vēlamies spoži iemirdzēties Eiropas kultūras zvaigznājā, tādējādi kļūstot par iedvesmas avotu daudzām citām mazām Eiropas un pasaules pašvaldībām un pilsētām,” rakstīts manifestā, kas tika parakstīts astoņos eksemplāros. Viens, lielāka formāta, tiks pievienots Cēsu pieteikumam, bet savu manifesta eksemplāru saņēma arī katras paš­valdības vadītājs.

Pieteikums attiecas uz 2027. gadu. “Druva” jautāja, kāpēc vajadzīgs šis manifests, jo tūlīt būs administratīvi teritoriālā reforma, būs tikai viens Cēsu novads. Eiropas kultūras galvaspilsētas darba grupas vadītājs Atis Egliņš – Eglītis norāda, ka pieteikums jāiesniedz 4. jūnijā, tātad pirms reformas: “Mums, iesniedzot pieteikumu, jādemonstrē sadarbība ar reģionu, un šis ir veids, kā to nostiprinām. Pieteikuma grāmatā, kas tiks iesniegta, būs aprakstīta situācija, ka drīzumā viss mainīsies. Ja tiksim otrajā kārtā, mainīsies arī pieteikuma grāmata, bet tagad pieteikums tiek gatavots tam status quo, kāds ir līdz 1. jūlijam, kad ir septiņi novadi. Ar to mēs arī pasakām, ka ikviens novads, ciems, iedzīvotājs ir svarīgs šajā procesā. Jā, šis ir pieteikums Eiropai, bet pirmām kār-tām tas ir pieteikums mums pašiem!”

Dokumenta parakstīšanas vieta – Mestra zāle viduslaiku pilī – izraudzīta tāpēc, ka tieši tur, iedvesmojoties no zvaigžņotās griestu velves, radās Cēsu pieteikuma radošais koncepts, proti, visi kopā esam zvaigznes – novadi, iedzīvotāji, ikviens.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs visiem teica paldies par klātbūtni, jo pēdējā laikā visas tikšanās notiek tikai virtuālā vidē: “Šis mirklis, šis ceļš uz Eiropas kultūras galvaspilsētu ir svarīgs neatkarīgi no tā, kāds būs iznākums, Ja iegūsim titulu, tas būs neatkārtojams un neaizmirstams pasākums ar ilgstošu ietekmi uz novadu, tā attīstību. Ja neiegūsim, būsim gājuši cauri šim procesam, tas būs mobilizējis cilvēkus, novadus, idejas un vedīs uz priekšu arī jauno Cēsu novadu.”

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents ieteica, ka būtu bijis pareizi katra parakstu apliecināt ar novada zīmogu, tad šis dokuments iegūtu vēl lielāku vēsturisko vērtību, jo uz viena dokumenta būtu to paš­valdību zīmogi, kas veido jauno Cēsu novadu.

Kopš 2008.gada, kad Cēsis pirmoreiz virzīja savu kandidatūru Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai, jaunveidojamā novada visu pašvaldību kultūras dzīve kļuvusi ievērojami bagātāka un intensīvāka.

Būtiski palielinājies arī apkārtējo novadu kultūrvietu piedāvājums, vietējā mēroga un starptautiskā atpazīstamība un nozīmība, kā arī augusi spēja rīkot augsta līmeņa notikumus.

Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš norādīja, ka kopīgs atbalsts ceļam uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu ir ļoti svarīgs: “Ņemot vērā, ka viss jaunveidojamais novads ir kultūrvēsturiski ļoti spēcīgs un kultūras tradīcijām bagāts, šī ir visu mūsu lielā iespēja. Ja izdosies iegūt statusu, novads izskanēs plaši un tālu ārpus Latvijas, tāpēc jo īpaši svarīgi parādīt ne tikai pilsētu, bet visu kultūrvēstursko novadu. Ne jau tikai Vec­piebalgas novadam ir, ko rādīt, arī citiem, teiksim, Pārgaujas novadam ar savu vēsturi, Hanzas laikiem. Tas arī cieši saistīts ar mūsu attīstības potenciālu, tā ir iespēja, kas kopīgi jāizmanto un jāattīsta.”

Manifestā norādīts, ka Eiro­pas kultūras galvaspilsētas 2027. gada statuss nav mērķis, bet process un instruments, lai sagatavotos 22.gadsimta izaicinājumiem.
Arī Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone uzsvēra, ka projekts var daudz pavērt attīstībai: “Ja tiks dots šis statuss, būs jāgādā, lai visas puses spētu izmantot tās plašās iespējas, ko rada Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls. Un ne tikai kultūras, mākslas jomā, arī uzņēmējdarbībā, citās sfērās. Katra iespēja, kas tiek dota, jāprot izmantot! Dokuments parakstīts, lai nu tagad tikai tās zvaigznes sakrīt!”

Tuvākajā laikā paredzēts šādus sadarbības manifestus parakstīt arī ar vairāku citu Vidzemes novadu pašvaldībām.

Kā minēts, Cēsu pieteikums jāiesniedz 4.jūnijā, zināms, ka uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu Latvijā pretendē deviņas pilsētas, arī Jūrmala, Liepāja, Kuldīga, Daugavpils, Jelgava, Ogre, Valmiera, Jēkabpils.

Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums 2027.gadā tiks piešķirts vienai Latvijas un vienai Portugāles pilsētai.