Ziņas

Sabiedrība

Mākslas dienas Valmierā

Mākoņsols. Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas abiturienti atklāj apgleznoto solu, kas paliks kā piemiņa skolai.Foto: Publicitātes

Aprīlis Valmierā ir laiks, kad mākslinieki glezno pat uz soliņiem. Šie darbi nav aplūkojami izstāžu zālēs, bet ieņēmuši vietu pilsētvidē. Tas ir kā gleznojums, kurā iekļūst ikviens, pašam topot par daļu no mākslas.

Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas (VDMV) direktore Inese Mētriņa uzskata, ka mākslai ir sava vieta pilsētvidē, tieši tāpēc šogad skola rīkoja akciju “Soļi”. Astoņās vietās bija skatāmas audzēkņu darbu izstādes. Mākslinieki aicināja iedzīvotājus ne vien baudīt, bet arī iedziļināties vēstījumā, ko atstājis katra darba autors. Bija aplūkojami darbi glezniecībā, grafikā, fotomākslā, keramikā, vides mākslā, dizainā un objektu mākslā. Interesentiem tika dots pirmais pavediens, jo akcijas atklāšana notika Valmieras autoostā, taču I. Mētriņa vēsta, ka darbi bija vērojami vairākās publiskās vietās, piemēram, kafejnīcā, bankā, veikalā u.c.

Kas labi iesākts, ir pelnījis turpināties, un šogad pirmo reizi audzēkņi piedalījās arī Valmieras mākslas dienās, kurās pedagoģes Ivetas Gudetas vadībā soliņus papildinājuši ar izcilā mākoņu gleznotāja Pētera Kundziņa ainavu.

“Arī pie mākslas skolas pašlaik atrodas četri soli, no kuriem vienu jau apgleznojis mākslinieks, gleznotājs un pedagogs Andris Vītoliņš. Viņš ar savu darbu pērn aicināja padomāt par kontrastu starp digitālo vidi un dabu. Mūsu vidusskola nav liela. Jaunieši, kuri šogad apgleznoja pārējos trīs solus, pedagogu vērtējumā ir vistalantīgākie tieši gleznošanā. Valmieras mākslas dienu izvēlētais temats ir “Soļi. Pilsēta. Es.”. Tā kā minētie audzēkņi tūlīt absolvēs vidusskolu, vēlējāmies, lai viņi atstāj savu iepriekšējo “soļu nospiedumus” kā piemiņu skolai,” saka vidusskolas direktore.
Mākslas dienu ietvaros Valmierā atklāja arī Annas Heinrihsones, Helēnas Heinrihsones, Ievas Jurjānes un mākslinieka Klāva Lora apgleznotus soliņus. “Apgleznojot soliņu, domāju par pavasari, kad daba atmostas un cilvēku priecē viss – gan plaukstošās krāsas, gan sīkās radības, kuras sāk kustēties un rosīties. Vaboles ir kā dzīvi dārgakmeņi, kas apdzīvo šo soliņu. Varbūt to jāsauc par vaboliņu?” par darbu stāsta māksliniece Anna Heinrihsone.

Pavasarim raksturīgais košums valdīs arī Helēnas Heinrihsones mākslas darbā uz soliņa dēļiem: “Tur būs man raksturīgie gleznu elementi un personāži: rozes, sejas, kājas un pat galvaskauss, kas ir mūžīgās dzīvības simbols.” Savukārt Klāvs Loris stāsta, ka, radot soliņu pilsētvidei, vairāk pievērsies tehnikas izvēlei. Interesenti varēja vērtēt, kāds izskatās soliņš ar tekstila pigmentiem un rūsas efektu. Īpašu tehniku darba tapšanā izvēlējusies arī Ieva Jurjāne: “Gleznojot izmantoju senu metodi – enkaustiku, kurā kā krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku. Tas ir laikietilpīgs un rūpīgs darbs. Ar rokām iegravētais teksts saglabāsies vēl ilgi pēc tam, kad krāsas varbūt jau būs pazudušas.”

Mākslinieku apgleznotus soliņus Valmierā atklāja jau ceturto gadu. Pie Valmieras Kultūras centra pār soliņu ir nolijis ķiršu lietus, ko iemūžināja Signe Vanadziņa. Elita Patmalniece pie Valmieras pilsdrupām aicina baudīt nakts kluso dabu. Gaujas garšas paleti uz soliņa pie Valterkalniņa atainojusi Patricija Brekte. Vēl divus soliņus publiskā performancē apgleznoja Valmieras Drāmas teātra komanda. Paula Zariņa-Zēmane pie Valmieras Mūzikas skolas uz soliņa nometinājusi mazu cilvēciņu – ainavas vērotāju un domātāju. Blakus ir vērojama sērkociņu saspēle: Jura Dimitera rokraksts. Gaujmalā virs ziedu uzraksta “Valmiera” dabas skaistumu un īpašo noskaņu atainojuši Vija Zariņa un Kaspars Zariņš. Vilipsōna vadmotīvs bija mīlestība. Savukārt Aleksejs Naumovs Gaujas krastā “novietoja” laivas un kuģus.

VMDV direktore pamanījusi, ka valmierieši novērtē skaisto. Iedzīvotāji zina, kāpēc daži soliņi ir nokrāsoti, tāpat kā zina gleznoto tēmu un autoru. Viņasprāt, šāda akcija pat ikdienišķas lietas spēj padarīt estētiskas un vidi baudāmāku.

Jāpiemin, ka šogad Mākslas dienu laikā Vidzemes Augstskolas studenti, darbinieki, absolventi un citi interesenti “otru elpu” deva arī augstskolas koka krēsliem, kas tur ir jau kopš augstskolas dibināšanas brīža. Turpmāk krēsli kalpos ne tikai praktiski, bet arī kā greznumlieta.