Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā tālāko administratīvi teritoriālo (ATR) reformu. Viens no variantiem paredz novadu samazināšanu līdz 51, otrs piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties. Tās daļēji sakristu ar savulaik pastāvējušo rajonu robežām.

Pašvaldībām būtu jāslēdz savstarpēji līgumi vai pat jāveido jauna sadarbības iestāde. Vairāki novadi sadarbojas, kopīgi uztur iestādes jau tagad. Kā, piemēram, Amatas, Pārgaujas, Līgatnes, Raunas, Priekuļu, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas pašvaldībām ir kopīga skolu valde, vairākām pašvaldībām būvvalde. Vēl pavisam nesen par šādu sadarbību pašvaldības uzraugošās institūcijas izteica pārmetumus.

Ministrija variantus nodevusi apspriešanai. Viesojoties Cēsīs, VARAM ministrs Kaspars Gerhards atbildēja uz “Druvas” jautājumiem.

– Pagājuši seši gadi kopš dzīvojam novados. Pirmajos četros gados pagastu ļaudis iepazina kaimiņus, tagad sapratuši, ka visi ir no viena novada, ka intereses un nākotne ir kopīga. Tagad atkal kaut ko mainīs?
– Reforma paredzēta divos posmos, tas tika pateikts jau 2008. gadā. Reforma nav plānota tūlīt, runājam par 2021.gadu, kad beidzas plānošanas periods. Šajā periodā ir iespēja izmantot struktūrfondu piedāvātās iespējas. Mainās ES pieeja resursu izmantošanai. No grantu programmām pāriet uz citām. Kā, piemēram, Junkera plāns, kur paredzēta brīva konkurence visiem projektiem ES. Svarīgi, lai 2020.gadā Latvijas novadi būtu tik spēcīgi, ka var startēt konkursos un īstenot projektus, piesaistot valsts un ES naudu, un iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus. Konkurence būs ļoti liela.

– Vai ir veikts 2009.gada reformas izvērtējums?
– Izvērtējums ir, tas 2013.gadā izskatīts valdībā. Informācija ir izvērtēta, veikti trīs pētījumi – par veselību, par izglītību un pārējiem pakalpojumiem, ko sniedz pašvaldība, – bibliotēkām, kultūras pieejamību. Pētījumi tiks prezentēti dažādās auditorijās, aicinām diskutēt. Ja ir politiskā griba, par šiem jautājumiem jārunā. To kā svarīgu vienmēr uzsvērušas uzņēmēju organizācijas, arī ārvalstu investori saka, ka pašvaldībās vajadzīgi kompetenti partneri. Esam vērtējuši, kā pašvaldībām veicies ar naudas piesaisti, atšķirības ir lielas. Ir veikta analīze, ko vēlas investori, viņiem svarīgi, lai pretī būtu zinoši cilvēki. Mazos novados tādu trūkst, nepietiekama ir darbinieku kapacitāte. Jautājums ir atvērts. Mēneša laikā koalīcijas partneri izvērtēs, tad diskutēs, ministrijai līdz decembrim jāiesniedz priekšlikumi. Ja nediskutējam tagad, tad pētījuma rezultāti, izvērtējums novecos un būs lieki iztērēta nauda.

– Plānošanas reģioni apvieno pašvaldības, tie īsteno projektus, kas svarīgi reģionam. Kāpēc plānošanas reģioni nevar kļūt par to līmeni, kas strādā plašākā mērogā, apvienojot pašvaldību intereses?
– Ir veikts plānošanas reģionu darbības izvērtējums, ar to arī iepazīstināsim. Uzņēmējdarbības struktūra laukos pēdējos gados ir mainījusies, tā maina arī lauku cilvēku dzīvi. Mainījušies cilvēku ekonomiskie paradumi. Lai nodrošinātu, ka cilvēki paliek reģionos, jādomā, kā viņiem nodrošināt pakalpojumus – medicīnu, transportu, izglītību, kultūras pieejamību. Ne visur iedzīvotāji ir apmierināti. Plānošanas reģionu izveidē nav loģikas. Limbaži ir Rīgas plānošanas reģionā, Zemgales reģionā kopā ir Jēkabpils un Jelgava, kurām katrai atšķirīgas intereses. Vairāki centri Vidzemē attīstās – Smiltene, Gulbene, Madona, Cēsis. Ja paliekam pie tagadējiem plānošanas reģioniem, tad attīstība būs tikai Valmierā.

– Cik reāla ir uzzīmētā karte?
– Tā ir diskusijām. Vai nu apvienojas lielāki novadi, vai tiek veidotas sadarbības teritorijas. Līdz 2021.gadam ir divas pašvaldību vēlēšanas, un tā būs laba iespēja novadu vadītājiem, deputātiem pateikt iedzīvotājiem savu redzējumu. Neviens nevar liegt novadam, ja tā vadība uzskata, ka pašvaldība visas funkcijas veic, un iedzīvotāji domā tāpat, turpināt pastāvēt tādam, kāds tas ir. Bet redzam, ka reģionālie jautājumi tiek risināti, izmantojot finanšu izlīdzināšanu. Donori ir Rīga, Pierīgas novadi, Jūrmala un Ventspils, pārējās pašvaldības naudu saņem. Virkne pašvaldību saņem ļoti daudz naudas.

– Kādas problēmas atklājas pētījumā, ar kurām mazie novadi netiek galā?
– Kad diskutējam par skolotāju algām, skolu infrastruktūras pārskatīšanu, kur būs perspektīvās vidusskolas, cik maksā viena bērna izglītošana, pašvaldības nav gatavas kaut ko mainīt. Ne visas pašvaldības var nodrošināt bērnudārzu. Transporta nodrošinājums – kā to saplānot, lai iedzīvotājiem būtu pieejams.

– Lielā novadā šos jautājumus būs vieglāk atrisināt, kaut vai likvidēt mazu skolu, jo vara tālāk no iedzīvotājiem.
– Lielākā novadā administratīvie resursi pašvaldībā izmaksās mazāk, iespējas piesaistīt investīcijas būs lielākas.

– To pašu teica 2009.gada reformas laikā.
– Toreiz teica, ka reformai būs otrais solis, veidos apriņķus, tagad šī diskusija ir apstājusies. Piedāvājam pie tās atgriezties. Ja ir pašvaldības, kuras uzskata, ka ir labi tā, kā ir, tad iedzīvotājiem būs iespēja 2017.gada vēlēšanās arī atbalstīt tos deputātus, kuri uzskata, ka nav jāapvienojas. Līdztekus jābūt arī informācijai, cik iedzīvotājiem tāda pašvaldība izmaksā, kur tā ņem naudu.

– Kur notiks diskusijas par karti?
– Jau šonedēļ Saeimā, partijās. Diskusijas būs pašvaldības pārstāvošajās organizācijās. Tās jau ir četras, agrāk bija tikai Latvijas Pašvaldību savienība, tagad lielajām pilsētām, lielajiem novadiem un Pierīgas novadiem ir savas apvienības. Protams, sākušās diskusijas plānošanas reģionos. Gada sākumā bija sarunas arī ar Vidzemes plānošanas reģionu. Sākumā piedāvājums bija deviņi reģioni, tagad izkristalizējas, ka sadarbības reģionus varētu veidot ap lielajām pilsētām, attīstības centriem.

KO PAR MINISTRIJAS PIEDĀVĀJUMU DOMĀ PAŠVALDĪBU VADĪTĀJI?

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs:

–    Latvijā ilgtermiņā, desmit līdz piecpadsmit gados, ir jāveido lielāki novadi. Var diskutēt, kā tagad mainījušies iedzīvotāju paradumi, salīdzinot ar laiku pirms novadu veidošanas. Konceptuāli ir jāvirzās uz lielākiem. Esmu runājis ar lielāko novadu vadītājiem, viņi atzinuši, ka sākums bijis grūts, bet tagad uzsver, ka citādi plāno infrastruktūras attīstību, pakalpojumu pieejamību. Ne tikai pilsētai, visu vērtē plašāk. Pilsēta katrā ziņā šajā reformā būs zaudētāja. Tai būtu vieglāk dzīvot ar tiem resursiem, kas ir, iesaistoties projektos, piesaistot finansējumu un strādājot. Bet, ja vērtē no reģiona vai valsts viedokļa, tad lielāki novadi var plānot plašāk, tajos attīstība tiek plānota lielākā mērogā, sabalansētāk. Par piedāvātajiem variantiem ir jādiskutē, nevajadzētu lauzt cilvēku ieradumus, kas izveidojušies. Nedrīkst robežas ievilkt ar cirkuli , bet jādiskutē.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības komitejas priekšsēdētājs Hardijs Vents:

– Ar reģionu par reformu nav runāts, vienīgi garāmejot jautāts – vai par to būtu jādiskutē. Protams, dzīve mainās, un diskusijai par nākotni ir jābūt.
Lielie novadi – tās ir lielo pilsētu un attīstības centru intereses. Jau tagad naudu piesaistīt ir iespējas lielajām pilsētām un attīstības centriem, mazajiem novadiem tad, ja kas paliek. Pārmest, ka tie neattīstās, ir nekorekti. Arī mazie novadi, īstenojot projektus, ir ieguldījuši miljonus. Ja lielajam novadam pievienos, piemēram, piecus mazos, skaidrs, ka centrā ienāks vairāk naudas. Tur tā arī paliks. Politiķi un ierēdņi, kuri piedāvā reformu, dzīvo atrauti no dzīves. Arī ministri reģionālajās vizītēs dodas uz pilsētām, ne lauku novadiem. Tā vien šķiet, ka piedāvājums iedots apspriešanai, lai ministrija parādītu, ka strādā, lai novērstu uzmanību no citām aktualitātēm valstī. Tā jau ir tradīcija, ja ir problēmas, tiek meklēts vainīgais. Skolēnu skaits rūk – vainīgas mazās pašvaldības, kuras nelikvidē skolas. Diemžēl tas, kā dzīvo laukos, neinteresē. Šī reforma neveicinās lauku attīstību.

Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs:

– Ilgi esam uz to gājuši. Jau pagājušā gadsimta 50.gados Jaunpiebalga tika novērtēta kā atbilstoša rajona centram, tas tika aktualizēts arī 70.gados. Jūtamies pagodināti, ka Jaunpiebalga varētu kļūt par novada centru, ka apvienotos ar Vecpiebalgu un Raunas novada Drustu pagastu. Viss Raunas novads patiešām Jaunpiebalgai neder, jo aiz šosejas ir citi klimatiskie apstākļi, raunēnieši mūs nesapratīs. Ja nopietni – par piedāvāto reformu man nav komentāru. Kolēģi smejas. Šāda reforma neatrisina nevienu problēmu. Tad jau vienkāršāk uzreiz iezīmēt baltās teritorijas, kurām nav jēgas, nav attīstības, izvest no tām iedzīvotājus. Vismaz pagaidām neredzu loģiku, kaut nelielu ekonomisko pamatojumu.”

Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone:

– Par VARAM iecerēto ATR nav iespējams spriest, jo nav pieejama detalizēta informācija par datiem un pētījumiem, ar ko pamatots viens vai otrs piedāvātais variants. Tomēr ir zināms, ka, sagatavojot projektus, nav uzklausīts ne pašvaldību, ne iedzīvotāju viedoklis, kā arī objektīvi un pamatoti izvērtēti ieguvumi un trūkumi pēc iepriekšējās reformas. Vienīgais publiski paustais vispārzināmais reformas mērķis ir vienlīdzīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšana reģionos, kura īstenošanai kā instruments tiek piedāvāta kārtējā reforma, kas kā eksperiments jāpārbauda, jo iepriekšējais it kā nav izdevies.

Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe:

– Pēc kartes redzams, ka Drustus atdos Jaunpiebalgai, bet Raunas pagastu pievienos Cēsīm. Pamatojums vienkāršs – izvērtējot teritorijas jēgu, to var sadalīt. Nesaprotu, vai tas ir joks. Lai gan – dzīvojam bagātā valstī, kur šādas reformas var atļauties. Apvienojot Raunas un Drustu pagastus, daudz kas tika veidots no jauna, tas nemaksāja maz, jo pagastos bija gan dažādas grāmatvedības programmas, gan dažādi risināti saimnieciskie jautājumi. Tagad esam vienā novadā, mums ir viens budžets. Lai pagastu sadalītu, būs jāiegulda krietni līdzekļi. Kam izdevīgs šāds risinājums? Neesmu redzējusi nevienu ekonomisku analīzi. Ko nozīmē brīvprātīga sadarbības teritoriju izveidošana? Kamēr Latvijā nebūs ilgtspējīgas reģionālās politikas, tikmēr iespējami dažādi brīnumi. ATR variantiem nav argumentu. Pārmetums, ka mazie novadi neattīstās, nav korekts. Attīstība notiek, bet, ja visām pašvaldībām būtu piedāvātas vienādas iespējas, tad redzētu, kurai ir nepieciešamā kapacitāte, kurai nav. Dzīvojam, zīmējot ar zīmuli mākoņos.