Ziema mūs atkal lutinājusi, jo siltais laiks nav licis jūtami augt rēķiniem par siltumu, kas daudzdzīvokļu mājās dzīvojošajiem bieži veido lielāko komunālo maksājumu rēķina daļu. Līdz ar to arī parādu situācija nav tik kritiska.

Uzņēmuma “Cēsu siltumtīkli” direktors Jēkabs Blaus informēja, ka uz 15.februāri parādu apjoms bijis

gandrīz 768 tūkstoši eiro: “Summa it kā liela, taču līdz mēneša beigām tā noteikti saruks, jo atbilstoši likumdošanai maksājumu termiņš ir katra mēneša 20.datums. Tad ienāks maksājumi un parāds būs jūtami mazāks. Cenšamies strādāt kopā ar namu apsaimniekotājiem, lai parādu apjomu samazinātu, un tas dod arī rezultātus.”

Viņš norāda, ka naftas cenu kritums pasaulē iespaidojis arī gāzes cenu, tiesa, kritums nav īpaši jūtams. Decembrī siltumenerģijas tarifs bija 67, 91 eiro par megavatstundu bez PVN, janvārī – 67,46, bet februārī – 67,02.

Maksājumus par siltumu var mazināt, veicot māju renovāciju, un process Cēsīs notiek jau vairākus gadus. Lielākais daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājs SIA “CDzP” ir šajā jomā ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi. Šajā laikā renovētas vairāk nekā 20 mājas jeb apmēram ceturtā daļa no viņu pārvaldībā esošajiem namiem. Uzņēmuma valdes loceklis Ģirts Beikmanis uzsver, ka iedzīvotāji sajūt jebkuru uzlabojumu, vai nosiltinātas gala sienas, nomainīti logi, durvis, apkures sistēma: “Iespējams, mazāk efektu jūt tie, kam arī pirms darbu veikšanas dzīvoklī bija komfortabla temperatūra. Bet bija dzīvokļi, kuros cilvēki sala, arī mājas kopējais siltuma patēriņš bija lielāks, lai nodrošinātu viņiem kaut minimālu komforta līmeni.”

Pēdējos gados, pateicoties Eiropas Savienības fondu un valsts atbalstam, vairākās mājās veikta kompleksā renovācija un pierādījies, ka tā dod vislielāko efektu. Šādās mājās siltuma ekonomija ir no 40 līdz pat 60 un vairāk procentiem. Mājas, kas veic komplekso renovāciju, piesaistot Eiropas naudu, saņem arī pašvaldības līdzfinansējumu. Pērn to izmantoja Lapsu ielā 24., 26., 28. nams, Leona Paegles ielas 8.a, Uzvaras bulvāra 28 .un Viestura ielas 10. nams. Tajās ar pašvaldības līdzfinansējumu sakārtota ventilācijas sistēma, nomainīta siltumizolācija, uzlabota apkures sistēma un karstā ūdens sistēma, sakārtota elektroinstalācija, veikti citi nepieciešamie darbi.

“Protams, ja ir silta ziema un enerģijas patēriņš samērā zems, ietaupījums, rēķinot kopā maksājumus par siltumu un kredītu, ir neliels, bet tas nepārprotami ir. Cilvēki maksā mazāk nekā pirms renovācijas. Bet aukstās ziemās tas ir jūtamāks, tad lielākajā daļā māju siltumenerģijas ekonomija pārsniegtu pat 60 procentus,” stāsta Ģ. Beikmanis.

Redzot pozitīvo rezultātu, savas domas mainot arī tie, kuri pirms tam skeptiski izturējušies pret renovāciju. Protams, vienmēr būs tādi, kuriem viss būs slikti, viņus nav iespējams ne ar ko pārliecināt. Taču vairums, izanalizējot situāciju, maina viedokli.

Taču izrādās, ka māju renovācija dod daudzus ieguvumus, ne tikai siltumenerģijas ekonomiju. Jūtami mainās arī iedzīvotāju attieksme pret procesiem mājas apsaimniekošanā un uzturēšanā. Iedzīvotāji vairāk sāk apzināties, ka ir atbildīgi par visu māju, ne tikai savu dzīvokli. Īpaši būtiski,

ka uzlabojas maksājumu bilance. Lai saņemtu bankas kredītu renovācijas darbiem, nepieciešams iedzīvotāju atbalsts 70 procentu apmērā no dzīvokļu īpašniekiem. Tas ir daudz, ņemot vērā, ka ne viens vien nedzīvo uz vietas. Ja tik daudziem izdevies vienoties par mājas sakārtošanu, iedzīvotāji vairāk sāk rūpēties par kopīpašumu.

“Cilvēku aktivitāte nebeidzas līdz ar renovācijas noslēgumu. Sapratuši ieguvumu, viņi atrod vēl citus darbus, ko paveikt mājā un tās apkārtnē. Iedzīvotāji gatavi nākamajām investīcijām, pat ja nav atbalsta no malas,” saka Ģ. Beikmanis.

Kā turpināsies māju renovācija, vēl nav skaidrs, jo nākamā perioda programma vēl ir pieslīpēšanas stadijā. Ir skaidrs, ka atbalsts būs, tam atvēlēts finansējums 150 miljonu eiro apmērā, bet turpinās sarunas par to, kāda šī programma būs. Taču Ģ. Beikmanis norāda, ka iedzīvotāju vēlme sakārtot mājas arvien palielinās: “Kad sākās Eiropas Savienības atbalsta programma, bija krīzes laiks, aicinājumi renovēt mājas neatrada dzirdīgas ausis. Tagad programma beigusies, bet tās ietvaros vēl noslēgti līgumi par darbu veikšanu Birzes ielas 7. namā un četrās mājās Saules ielas kvartālā

– Saules 7, 19, 19 a un 21 b. Renovācija jāīsteno līdz oktobrim. Kā būs tālāk, redzēsim, bet ir skaidrs, ka tik liels atbalsts kā līdz šim, kad Eiropa sedza līdz pat 50 procentiem izmaksu, vairs nebūs. Taču domājams, ka renovēto māju piemērs rosinās arī citus meklēt iespējas, lai mājas kļūtu ekonomiskākas.”

Jānis Gabrāns