Ziņas

Sabiedrība

Mājokļu cenas Cēsīs aug

Pieprasīti. Cēsīs šobrīd pieprasījums pēc dzīvokļiem ir lielāks nekā piedāvājums, tas veicina cenu kāpumu un liecina par cilvēku vēlmi pārcelties uz šo pilsētu. Foto: Marta Martinsone - Kaša

Pieprasījumam pārsniedzot dzīvojamā fonda piedāvājumu, dzīvokļu cenas pērn Cēsīs kāpušas par 17 procentiem, liecina jaunākie “Swedbank” Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

Pētījums arī rāda, lai gan mājokļu pieejamība lielākajā daļā Latvijas pilsētu pērn uzlabojusies, Cēsīs tie kļuvuši mazāk pieejami, jo palielinājies pieprasījums. Tas skaidrojams ar skaisto dabu, attīstīto infrastruktūru un ienākumu gūšanas iespējām, kas saskaņā ar “Swedbank” Finanšu institūta veikto aptauju ir galvenie faktori potenciālā mājokļa atrašanās vietas izvēlē.

“Mājokļu pieejamības samazināšanos var vērtēt arī pozitīvi, jo lielais pieprasījums liecina par arvien augošo iedzīvotāju vēlmi apmesties uz pastāvīgu dzīvi Cēsīs. Pateicoties nelielajam attālumam līdz Rīgai, sakārtotajai un ģimenei draudzīgajai videi, kā arī pārdomātai infrastruktūrai, Cēsis kļuvušas par vienu no populārākajām izvēlēm arī citu pilsētu iedzīvotājiem, meklējot jaunu mitekli,” norāda Linda Vildava, “Swedbank” jaunākā ekonomiste.

Pētījumā arī teikts, ka cenu kāpumu nav spējusi atsvērt iedzīvotāju finansiālās situācijas uzlabošanās. Taču, lai arī pērn vidējā neto mēnešalga Cēsīs palielinājusies par septiņiem procentiem, hipotekārā kredīta procentu likmes sarukušas un mājokļu pieejamība samazinājusies, darījumu skaitu tas nav būtiski ietekmējis.

Novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs norāda uz vairākām tendencēm, kas liecina par cilvēku vēlmi izvēlēties Cēsis kā mājvietu. Pērn no citiem novadiem un pilsētām Cēsīs deklarējušies 878 cilvēki, izdeklarējušies aptuveni 470. Par pozitīvo migrāciju liecina arī fakts, ka arvien pagarinās rinda uz vietām pirms­skolas izglītības iestādēs, un tas nav tikai uz dzimstības rēķina.

“Dzīvokļu cenu kāpums liecina, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tātad cilvēki Cēsīs vēlas iegādāties īpašumus, un tā ir pozitīvā vēsts. Sliktā vēsts, ka mājoklis kļūst nepieejamāks, jo kļūst dārgāks. Ceru, ka šis cenu kāpums būs par iemeslu kādam privātam uzņēmējam pieņemt lēmumu par daudzdzīvokļu māju vai rindu māju būvniecību Cēsīs. Līdz šim bija pārāk liela starpība starp būvniecības izmaksām uz kvadrātmetru un pārdošanas izmaksām, tāpēc intereses attīstīt kādu projektu nebija,” norāda J. Rozenbergs.

Jau rakstīts, ka arī pašvaldība šogad sāks projektu, lai pabeigtu daudzdzīvokļu māju Ata Kronvalda ielā, bet ar to pieprasījums pēc dzīvokļiem netiks apmierināts. Atliek cerēt, ka sarosīsies investori, un pozitīva interese esot jūtama.

Dzīvokļu cenu pieaugumu apstiprina arī “Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē” Cēsu nodaļas pārstāvis Kārlis Meņģelis, kurš to skaidro ar banku aktīvo darbību: “Visticamāk, lielākais vairums dzīvokļu šobrīd tiek iegādāti, piesaistot “ALTUM” programmas atbalstu. Pēckrīzes periodā izaugusi jauna paaudze, kam nav sabojāta kredītvēsture, šie cilvēki nav uzkrājuši parādus, var iegūt šo atbalstu, saņemt kredītus un mājokli nopirkt.”
Redzams, ka šobrīd lielāks piedāvājums nekā agrāk ir arī portālā ss.com, kur divistabu dzīvokļu cenas svārstās no 26 līdz 37 tūkstošiem eiro. K. Meņģelis norāda, ka šāda cena arī reāli ir. Dzīvokļu piedāvājums, lai arī ne pārāk liels, esot, visi, kuri meklē, atrodot.

Viņš arī norāda, ka tieši dzīvokļu cenu palielināšanās var būt izšķirošs faktors, lai investori izvēlētos ieguldīt naudu šajā sektorā Cēsīs: “Ja investors redzēs, ka mājokli var pārdot ar nelielu peļņu, ka ir pieprasījums, interese būs. Vajadzīga stabilitāte, un tā ir vērojama. Ja cenas būs zemas, neviens investors nebūvēs māju, lai pārdotu dzīvokļus ar zaudējumiem.”

Jau rakstīts, ka mājokļa iegāde ar valsts atbalstu, izmantojot “ALTUM” mājokļa garantijas programmu, tagad pieejama jaunajiem speciālistiem vecumā līdz 35 gadiem un arī ģimenēm ar bērniem, kuri ir vecumā līdz 23 gadiem. Ierasti pirmā iemaksa ir vidēji līdz 25 procentiem, taču, piesaistot mājokļa garantijas programmu, iespējams to samazināt līdz pieciem procentiem.

Par vēlmi pārcelties uz dzīvi Cēsīs liecina arī ieraksti sociālajos tīklos, kur itin bieži lasāms, ka ģimene meklē mājokli īrei vai pirkšanai. Cēsis kļuvušas par pilsētu, kur labprāt izvēlas pārcelties radošie cilvēki.

Iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas šo pilsētu, ir vairāki. “Swedbank” jaunākā ekonomiste L. Vildava norāda, ka pieprasījums aug, pateicoties nelielajam attālumam līdz Rīgai: “Cēsis ir viena no populārākajām izvēlēm, iedzīvotājiem plānojot pārvākšanos no Rīgas uz reģioniem un vienlaikus vēloties saglabāt darbavietu Rīgā.”

Arī J. Rozenbergs akcentē šo faktoru, norādot arī uz citiem: “Pievilcīga dzīves telpa, Rīgas nosacītais tuvums, iespēja strādāt attālināti un pilsētas izvēlētais attīstības ceļš cilvēkiem liekas simpātisks un pieņemams. Palielinoties mobilitātei maršrutā Cēsis – Rīga, pieprasījums augs uz Rīgas rēķina. Ja šobrīd tā dēvētais Lielrīgas reģions ir līdz Siguldai, pieaugot mobilitātei, ko var veicināt vēl ātrāks vilciens – ekspresis un Veclaicenes šosejas sakārtošana, šis reģions var paplašināties līdz Cēsīm.”