Vasarā jau rakstījām, ka uzņēmums SIA “Cēsu siltumtīkli” mainījis īpašnieku. Līdz 24.jūlijam tā īpašnieks bija SIA “Enerģijas risinājumi”, bet tad to iegādājās Somijā reģistrētais “Adven Group”. Iegādājās ne tikai Cēsu siltumenerģijas ražošanas uzņēmumu, bet arī A/S “Valmieras Enerģija”.

“Adven Group” nodrošina centralizēto siltumapgādi vairāk nekā 90 siltumapgādes sistēmām Somijā, Zviedrijā un Igaunijā, apkalpojot tūkstošiem uzņēmumu un privāto klientu. Meklējot jaunas iespējas paplašināt darbību citviet Baltijā, uzņēmums ienāca Latvijas enerģētikas tirgū, kā paši norāda – iegādājoties kvalitatīvi un efektīvi strādājošus centralizētās siltumapgādes uzņēmumus, piesaistot to profesionālās komandas.

“Lielāko izaugsmes potenciālu saskatām profesionālu energoapgādes pakalpojumu sniegšanā centralizētā siltumapgādē iedzīvotājiem, pašvaldību iestādēm, rūpniecības uzņēmumiem un citiem klientiem reģionā. Cēsu un Valmieras siltumapgādes uzņēmumi kopā ar “Adven” ilgtermiņa pieredzi rūpniecisko enerģijas risinājumu jomā turpinās nodrošināt uzticamu un efektīvu energoapgādi. Uzskatām, ka katram jākoncentrējas uz savu pamatdarbību, un enerģijas ražošana ir mūsu pamatdarbība. Izstrādājot tehniskos risinājumus un investējot tajos līdzekļus, vienmēr lietojam piemērotākās tehnoloģijas un kurināmā veidu izvēlamies, to pielāgojot katram klientam. Vietējiem uzņēmumiem, kas lieliski darbojas savā ražošanas jomā, nav jānodarbojas ar energoapgādes objektu izbūvi un pārvaldīšanu – jo šo pakalpojumu var veiksmīgi uzticēt ārpakalpojumu nodrošinātājiem, un “Adven” var piedāvāt uzticamu sadarbību šī pakalpojuma sniegšanā. Mēs varam sniegt patiesu pievienoto vērtību mūsu klientu objektos,” saka “Adven Estonia” un “Adven Latvia” izpilddirektors Urmo Heinams.

Uzņēmuma “Cēsu siltumtīkli” valdes loceklis Māris Kā­nītis norāda, ka īpašnieku maiņa siltumenerģijas patērētājiem neradīs būtiskas izmaiņas: “Siltumapgādes pakalpojuma gala tarifs ir tieši atkarīgs no kurināmā iegādes izmaksām. Veicot jaunus ieguldījumus, mēs balstāmies uz pieņēmumu, ka siltumapgādes pakalpojuma tarifs klien­­tam nepalielināsies. Mēr­­ķis ir augt, piesaistot jaunus klientus un nodrošināt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu par vislabāko iespējamo cenu. Vienmēr esam atvērti sadarbībai ar pašvaldību, gala patērētājiem un rūpniecības uzņēmumiem, lai piedāvātu efektīvākos enerģētiskos risinājumus.”

Atgādināsim, ka neilgi pirms šī darījuma Sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprināja “Cēsu siltumtīkli” iesniegto tarifa projektu, kas paredz, ka no šī gada 1.jūlija maksa par siltumu palielināsies par 2,6 procentiem. Tas pamatots ar kurināmā izmaksu pieaugumu.

M. Kānītis skaidro, ka, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmi un citus aspektus, dabasgāzes cena maijā, kad veikta cenu aptauja, bija palielinājusies par vairāk nekā 11 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada cenu tajā pašā periodā. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc paaugstināts tarifs Cēsīs šajā vasarā.

“Ja mēs cenu aptauju veiktu šodien, tā būtu pat par vairāk nekā 20 procentiem augstāka nekā pērn, tātad tarifs būtu vēl augstāks. Līdz ar to secinām, ka esam veikuši pareizās preventīvās darbības krietni pirms apkures sezonas sākuma, fiksējot cenu jūlijā, lai neradītu papildu slogu Cēsu pilsētas iedzīvotājiem,” skaidro M. Kānītis.

Ņemot vērā to, ka vairāk nekā 60 procentus no visas siltumenerģijas “Cēsu siltumtīkli” saražo ar šķeldu, tarifā izmaiņas rada arī tas, ka šķeldas piegādātājiem iepriekšējā apkures sezona bija liels izaicinājums. Kā zināms, 2017. gada izskaņā un 2018.gada sākumā lielo lietavu un samērā siltā laikā dēļ bija grūti izvest šķeldu no meža.

“Ņemot vērā šos apstākļus, šķeldas piegādātāji veikuši kurināmā cenas un risku izvērtējumu, tā rezultātā šķeldas cenas paaugstinājušās,” saka M. Kānītis.

Stāstot par iecerēm, valdes loceklis informē, ka, sadarbojoties ar Cēsu novada pašvaldību, uzņēmuma mērķis ir turpināt modernizēt centralizētās siltumapgādes ražošanas un pārvades sistēmu infrastruktūru, uzlabojot siltuma avotu efektivitāti un samazinot siltuma zudumus sistēmā. Šobrīd Cēsīs tiek realizēts projekts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finanšu līdzekļu līdzfinansējumu, veicot siltumtīklu pārbūvi Viestura ielas kvartālā, kurā tiek nomainītas vecās kanāla tipa caurules uz jaunām rūpnieciski izolētām caurulēm, kas samazinās siltuma zudumus šajā posmā un uzlabos pārvades sistēmas drošību. Tuvāko divu gadu laikā šī paša projekta ietvaros Viestura ielas kvartāla siltumtrases nomaiņa turpināsies, tas notiks arī Leona Paegles ielas kvartālā, atjaunojot novecojošo pārvades sistēmu.

Ņemot vērā, ka tuvojas apkures sezona, M. Kānītis norāda, ka šobrīd uzņēmumā notiek pēdējie sagatavošanās darbi, lai pilnībā būtu tai gatavi.

Jautāts, kāda ir situācija parādu jomā, kas savulaik sasniedza itin ievērojamu apjomu, M. Kānītis saka, ka debitoru parāds, sākoties šai apkures sezonai, būs aptuveni tāds pats kā pēdējos trijos gados iepriekš, proti, ap 200 000 eiro: “Tas liecina, ka debitori sedz parādu par kārtējā mēneša rēķina summu, bet parāds kopumā nesamazinās.”