Medus ienesums vasaras pirmajā pusē bijis labs, to veicinājis siltums un augu ilgstošā ziedēšana.

Dravnieks Imants Dauksts no Priekuļu novada Veselavas pagasta “Kalna -Stirnām” atzīst, ka mūspusē dravās situācija līdzīga kā citviet Latvijā. “Jāsāk ar to, ka salīdzinājumā ar 2016./2017. gada ziemu, šoziem bites pārziemoja labi. Bija pavisam neliels atbirums. Jau marta sākumā varēja sākt darbošanos pie stropiem. Šogad esmu pamainījis tehnoloģiju, tagad jau agrā pavasarī ar dabīgajām skābēm apstrādāju bites pret ērcīti un stimulēju bišu atražošanu. Tikko to darbiņu paveicu, pagāja dažas dienas un iestājās aukstums, varētu pat teikt – otrā ziema. Kad laiks kļuva pateicīgāks, sākās lidojumi, un man bija spēcīgas saimes, strauji kāpa medus pienesums, un magazīnas pildījās ļoti labi. Aprunājoties ar citiem biškopjiem, varu teikt, ka maijs, jūnijs mums visiem bijis ļoti labs. Protams, ir daži izņēmumi, bet tur nav vainojami dabas apstākļi, drīzāk paši dravnieki, kas nav ievērojuši vienu otru knifiņu. Bites nevar atstāt novārtā, pie tām jāiet katru dienu, jāaprauga, bet vēl arvien ir saimnieki, kuri domā – bites medu ražo, vairāk neko nevajag. Pienāks rudens, tad jau skatīsies,” stāsta I.Dauksts.

Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks Juris Šteiselis atzinis, ka gan straujais pavasaris, gan siltums un sausums maijā noteikti atstājis ietekmi arī uz bišu saimēm.

“Maijs šogad dažam labam biteniekam sagādāja pārsteigumus – straujais pavasaris kompensēja dažviet tik nesekmīgo ziemošanu. Jāsaka pat, ja būtu parasts maijs, diez kā nebūtu. Šogad vienam otram biškopim saimes gan pārziemoja, taču bija pavājas. Ja pavasaris būtu kā ierasts, nāktos vairāk noņemties ar saimju spēka sau­dzēšanu, taču šogad pati daba nāca talkā: kaut kas bitēm tika no kārkliem un vītoliem, sava artava arī no kļavām un augļu dārziem, bišu saimes saņēmās. Uz rapša ziedēšanas laiku jau varēja domāt par produktīvā ienesuma izmantošanu. Tālāk sekoja krūkļi un avenes – netipiski ātri maija divdesmitajos datumos. Ja vien sausums nebūtu pabojājis, iespējams, medus būtu vairāk. Taču starts sezonai bija labs! Ap 25. maiju jau daudzi biškopji bija izsvieduši pirmo medu,” min J. Šteiselis.

Jūnijā bišu saimes savā attīstībā pieskaņojas dabai. Gan dabā, gan bišu saimē šis bija strauja uzplaukuma laiks. “Jāatminas, ka pavasaris bija slapjš. Zemākajās vietās bija augsts gruntsūdens līmenis, un daudziem augiem pavasara mitruma pietika, turklāt vēlākais siltums nāca kā papildu bonuss. Interesanti, ka šogad netipiski ātri sāka ziedēt dažādi augi, taču nevarētu teikt, ka tie ļoti ātri noziedēja. Turklāt ziedēšanas ātrums kompensējās ar nektāraugu medošanu, un viens augs sekoja otram, izveidojās tāds kā ziedēšanas konveijers. Jau tagad varam teikt, ka medus ražas būs ļoti labas. Biškopjiem jūnijs bija veiksmīgs,” raksturojot situāciju, paskaidro J. Šteiselis. Pētnieks arī uzsver, ka jūnija karstie laikapstākļi bitei, kā tropu kukainītim, itin nemaz netraucēja.