Atzīmējot Raimonda Paula 85. dzimšanas dienu, tiešsaistē no Vidzemes koncertzāles “Cēsis” sestdien izskanēja koncerts, kurā klausītāji varēja dzirdēt Maestro jaunāko džeza kompozīciju pirmatskaņojumus.

Koncertzāles “Cēsis” mār­ke­tinga un komunikācijas vadītāja Egija Saļņikova stāsta, ka uz tiešsaistes koncertu bija iegādātas 280 biļetes, bet vēl līdz šodienas, 19.janvāra, pusnaktij koncertu var noskatīties ierakstā, “Biļešu paradīzē” iegādājoties biļeti jeb pieejas kodu koncerta ierakstam.

E. Saļņikova atklāj, ka šis koncerts bija ieplānots jau pērn: “2021.gada programma, kurā bija arī šis koncerts, tika sagatavota un Valsts kultūrkapitāla fondam iesniegta novembrī, decembrī saņēmām apstiprinājumu. Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, koncertprogrammu neatcēlām, bet izlēmām raidīt tiešsaistē. Protams, var jau teikt, ka viss ir jubilejas gads, un pārcelt koncertu uz gada otro pusi, kad, domājams, to varētu sarīkot ar skatītājiem, bet, ja ir iespēja koncertu pārraidīt tieši jubilejas nedēļā, nevarējām izdevību laist garām.

Koncertzāle ar koncertu vēlējās sveikt Maestro jubilejā, ceram, ka džeza brīvais gars, mūziķu augstā meistarība un savstarpējās saspēles enerģija tiešsaistes formātā klausītājus sasniedza visnepastarpinātāk un dāvāja iespējami tuvāko klātbūtnes sajūtu, pēc kuras patlaban tik ļoti alkstam.”

Ja sabiedrībai vislabāk, šķiet, zināmas Maestro sacerētās dziesmas, kas kļuvušas par neatņemu ikdienas muzikālo sastāvdaļu, R. Paulam vienmēr tuva bijusi džeza mūzika, tieši šajā žanrā tapuši jaunie skaņdarbi, kas ieskaņoti skaņuplatē “Pastaiga pa Rīgu” un bija dzirdami arī Cēsu koncertā.

Maestro savā neizsīkstošās enerģijas un ideju pārpilnībā turpina radīt arvien jaunu mūziku, pandēmijas laikā tapusi Rīgai veltīta koncertprogramma ar tādām kompozīcijām kā “Vecpilsēta”, “Bastejkalns”, “Rīgas Doms”, “Vērmanītis”, “Līvu laukums” un citiem veltījumiem gan konkrētām vietām, gan pašai Rīgai.
Koncertzālē “Cēsis” kopā ar Maestro uz skatuves bija vēl divi leģendāri mūziķi: igauņu kontrabasists Toivo Unts un latviešu sitaminstrumentālists Māris Briež­kalns.

T. Unts norādījis, ka Raimonda Paula izpausmi džezā var salīdzināt ar Oskara Pītersona vai Erola Gārnera daiļradi: “Šajā mūzikā nav jāmeklē dziļa džeza filozofija, bet vienkārši jāļaujas melodijām un sajūtām. Turklāt Maestro rokrakstam piemīt neatkārtojams melodiskums, kas izpaužas arī instrumentālajā mūzikā.”

Džeza meistaru trio koncertā Cēsīs papildināja džeza dziedātāja Sofija Rubina – Hantere no Igaunijas, kura arī aiz savas valsts robežām zināma kā talantīga un radoša māksliniece. Viņas izpildījumā skanēja dziesmas ar Raimonda Paula mūziku un godalgotā amerikāņu dziesmu tekstu autora Gordona Pogodas vārdiem angļu valodā, kas līdzīgi kā instrumentālie skaņdarbi tapušas pavisam nesen un veltītas Rīgai, arī tās publikai tiks pirmatskaņotas pirmo reizi.

Koncertzālē “Cēsis” uz vienu vakaru atgriezās kvalitatīva mūzika, nu atkal nams grimis tumsā un klusumā. E. Saļņikova gan atklāj, ka ne uz pārāk ilgu laiku, jo februāra sākumā skatītājiem tiek gatavots vēl kāds pārsteigums, tiesa, joprojām tiešsaistē: “Koncertzālē “Cēsis” laiku pa laikam ir rezidējošie mākslinieki. Pērn tas bija Andrejs Osokins, šogad – trio Balanas. Māsas Kristīne un Margarita Cēsīs jau koncertējušas, tagad viņām pievienojies brālis Roberts. Trīs jaunie mākslinieki gada garumā veidos programmas tieši Cēsu koncertzālei. Pirmais koncerts bija plānots 6.februārī, negribējās to atcelt, skatītāji tiešsaistē no koncertzāles lielā zāles varēs vērot “Trīs Balanas un sinfonietta Rīga”. Tā vismaz kaut nedaudz muzikālā sasaiste ar koncertzāli tiek saglabāta.”