Ziņas

Sabiedrība

Madonas pašvaldības informatīvā izdevuma veidošana ir viens no sabiedrisko attiecību speciālista amata pienākumiem

Madonas novada pašvaldība nav dibinājusi nevienu mediju, tostarp avīzi “Madonas Novada Vēstnesis”, kas ir pašvaldības informatīvais izdevums, ko bez maksas izplata novada teritorijā.

Kā aģentūru LETA informēja Madonas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Stradiņa, izdevuma veidošana ir viens no sabiedrisko attiecību speciālista amata pienākumiem un atsevišķu redaktoru pašvaldība nealgo.

“Tomēr zinu, ka ir pašvaldības, kuras savus izdevumus noformējušas kā juridiskas personas. Tām, manuprāt, vajadzētu izstāties no Uzņēmumu reģistra, respektīvi, juridiski likvidēties un kļūt par informatīvo izdevumu. Nevajadzētu mest visus pār vienu kārti,” uzskata Stradiņa.

Viņa uzskata, ka izdevumā nekad nav mēģināts izcelt pašvaldības vadītājus – ja kādā iedzīvotājiem svarīgā jautājumā ir atšķirīgi viedokļi, tiek publicēti abi, piemēram, pašvaldībā sākta skolu reforma, kam daudzi nepiekrīt, – publicēts tika gan vadības, gan oponentu viedoklis.

“Turklāt jāatzīst, ka vadība neietekmē mūsu darbu saistībā ar šo izdevumu. Nekad neesam aizrāvušās ar vadības cildināšanu, tāpēc nav godīgi, ja izdara šādus vispārinātus secinājumus par visiem izdevumiem. Savukārt, ja izdevumu aizliegs, tad, protams, būsim vienoti ar visu pašvaldību nostāju, ko, pieņemu, lems Latvijas Pašvaldību savienība,” atklāja Stradiņa.

Lai gan izdevuma “Madonas Novada Vēstnesis” izdevējs ir SIA “Laikraksts Stars”, Stradiņa paskaidroja, ka brīdī, kad pašvaldības izdevumu sāka veidot, – pirms vairāk nekā 10 gadiem – bija noteikts, ka šādam izdevumam ir jābūt zem kāda drukātā medija, lai tas nebūtu jāreģistrē kā atsevišķs medijs. “Taču tiešas saistības ar konkrēto uzņēmumu nav. Izdevējam arī netiek nekas maksāts,” atklāja sabiedrisko attiecību speciāliste.

Kā ziņoja LTV raidījums “De facto”, Konkurences padome (KP) šovasar publicētā dokumentā piedāvā aizliegt pašvaldībām dibināt savus medijus. KP norāda, ka pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū apdraud mediju pastāvēšanu.

Pašvaldību medijus piedāvā ierobežot arī Kultūras ministrija. Tā piedāvā nevis aizliegt pašvaldību laikrakstus pavisam, bet gan ar likuma varu liegt tām pārdot reklāmas laukumus un precīzāk definēt, ko nozīmē pašvaldības pienākums informēt sabiedrību.