Ziņas

Sabiedrība

Mācīt atbildību pret dzīvniekiem

Sākums. Cēsu Dzīvnieku aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētāja Diāna Pipure (no labās) un patversmes darbiniece Liene Mališeva ar sunīti Lūsiju, kura ir šī gada pirmā patversmes iemītniece un gaida jaunus saimniekus.Foto: Māris Buholcs

No gada pirmās dienas Cēsu dzīvnieku patversmi “Lācīši” apsaimnieko nesen nodibinātā Cēsu Dzīvnieku aizsardzības biedrība, nomainot iepriekšējo apsaimniekotāju – biedrību “Mežavairogi”. Gadu darbojoties, “Mežavairogiem”, šķiet, neizdevās iekarot pašvaldības uzticību, jo, domājot par nākamo līguma termiņu, tā deva priekšroku nevis iepirkuma konkursam, bet cenu aptaujai.

Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Jānis Goba informē, ka iepriekšējā reizē rīkots konkurss, lai saprastu, kas tirgū piedāvā šo pakalpojumu, tagad nolemts izmēģināt citu modeli – deleģēšanas līgumu: “Iepirkumā cenas tiek piedāvātas iespējami zemākas, rezultātā cieš kvalitāte. Uzrunājām divus pretendentus, pēc priekšlikumu izvērtēšanas komisijas izvēle bija par labu Cēsu Dzīvnieku aizsardzības biedrībai. Līguma summa nedaudz lielāka cerībā, ka tas būs redzams pakalpojuma kvalitātē, taču arī šajā gadījumā pašvaldībai tas izdevīgāk, nekā apsaimniekot pašai. Nebaida, ka šī ir jauna biedrība, jo cilvēki, kuri tajā darbojas, ir ar lielu pieredzi darbā ar dzīvniekiem.”

Arī šoreiz līgums slēgts uz gadu, lai redzētu, kā jaunajam apsaimniekotājam veiksies. Maksimālais gada finansējums 18 700 eiro, no kuriem 11 206,50 eiro paredzēti patversmes apsaimniekošanas izdevumiem, bet izdevumi par dzīvnieku barību, medikamentiem, utilizācijas pakalpojumiem, kā arī transporta izdevumi tiek maksāti pēc faktiskā izlietojuma, nepārsniedz pakalpojumiem paredzētos līdzekļus.

Cēsu Dzīvnieku aizsardzības biedrības aktīvistes bija tās, kas pērnā gada nogalē norādīja uz trūkumiem patversmes apsaimniekošanā. Biedrības valdes priekšsēdētāja Diāna Pipure atzīst, ka viņu vēlme bijusi panākt, lai uzlabotos dzīvnieku turēšanas apstākļi: “Kad konstatējām, ka kaut kas nenotiek, kā vajag, aicinājām citas patversmes, lai nāk un darbojas. Taču intereses nebija, jo visi saprot, ka, darot visu atbildīgi, likumīgi un pareizi, tas nav viegli. Tāpēc nolēmām mēģināt paši.”

Jau pirmās dienas parādījušas, ka gaida nopietns darbs. 1.janvārī, kad citi vēl turpināja svinēt gadu miju, biedrības aktīvisti kopā ar bijušajiem darbiniekiem vairākas stundas berza, mazgāja, tīrīja, meklēja, kur dabūt malku, gādāja pārtiku dzīvniekiem, veica citu nepieciešamo, lai patversmē ikvienam būtu patīkami ieiet, lai dzīvnieki būtu paēduši. Šobrīd gan būri un voljeri patukši, palikuši vien daži dzīvnieki, kuri patversmē nav vairāk par 14 dienām, periodu, kādu atļauts dzīvnieku tajā izmitināt. Uzņemta arī pirmā jaunā iemītniece, sunīte Lūsija, kas palikusi bez saimnieces.

D.Pipure atzīst, ka saimnieciskā situācija patversmē nav tā labākā: “Problēmas ar krāsnīm, kam nepieciešams remonts, arī skursteņi nav tīrīti. Mūsuprāt, neracionāli izmantotas telpas. Iepriekšējie apsaimniekotāji teica, ka kaķu pārāk daudz, nav tiem vietas, tajā pašā laikā ir tukša telpa, ko lieliski var izmantot šim nolūkam.”

Biedrības dibinātāju vidū arī Ilze Serģe un veterinārārste Baiba Priedniece, darbam patversmē piesaistīta Liene Mališeva, kurai arī ir veterinārā izglītība. Sadarboties aicināti arī bijušie darbinieki.

D.Pipure neslēpj, ka jaunie pienākumi uzliek lielu atbildību: “Neslēpšu, ka esam uztraukušās. Palīdz tas, ka esam darbojušās ar dzīvniekiem un nākam ar labām domām, ar vēlmi strādāt. Uzskatu, ka jāmainās darbības filozofijai. Patversme nav vieta, kur saimniekam atbrīvoties no suņa vai kaķa, jo tas, lūk, apnicis vai netiek ar to galā. Ja cilvēks ņem suni vai kaķi, jārēķinās ar visām prasībām un izdevumiem, kas ar to saistās. Jāsaprot, ka patversme domāta bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem dzīvniekiem, kā, lūk, sunīte Lūsija, kurai saimniece nomirusi. Centīsimies izglītot cilvēkus, stāstīt par viņu atbildību pret dzīvniekiem. Saprotam, ka nevar vienā dienā mainīt cilvēku domāšanu, bet jāsāk par to runāt.”

Stāstot par lielākajiem izaicinājumiem, D.Pipure saka, ka vēloties maksimāli uzlabot situāciju, akcentējot tieši dzīvnieku turēšanas prasības.

I. Serģe atzīst, ka pārsteidz tas, cik daudzi cēsnieki uztraucas par patversmes darbību, gatavi palīdzēt ar barību, citu nepieciešamo. Ar pašvaldības atvēlēto finansējumu būs par maz, lai īstenotu visas ieceres, tāpēc patversmes apsaimniekotāji cer arī uz turpmāku iedzīvotāju atbalstu. Cilvēki var palīdzēt ar dažādiem medikamentiem dzīvniekiem, var ziedot naudu, kas nepieciešama remontiem, var palīdzēt ar materiāliem, bet vislabāk sazināties ar apsaimniekotājiem, lai zinātu, kas konkrētajā brīdī visvajadzīgākais.

“Paldies pašvaldībai, kas uzklausīja mūsu vēsti par patversmē redzēto. Paldies cilvēkiem, kuri mūs atbalstīja un turpina to darīt. Apzināmies savas izvēles nopietnību, pat ja te darbosimies tikai gadu, tas jādara nopietni. No cēsniekiem pirmām kārtām sagaidām lielāku atbildību par saviem mīluļiem, tad patversmei darba būs mazāk,” saka I. Serģe.

Šobrīd izstrādes procesā ir patversmes mājaslapa, bet visa aktuālā informācija pieejama facebook.com un draugiem.lv.