Ziņas

Redzeslokā

Mācīsimies apceļot dzimto zemi

Tūristi ierodas. Uz Āraišu dzirnavām pēdējās nedēļās atbrauc pilsētnieki, kas meklē iespēju pavadīt laiku pie dabas. Dzirnavu saimniece Vineta Cipe atzīst, ka ekskursanti ievēro fizisko distancēšanos.Foto: publicitātes

Kas tūrisma jomā varētu mainīties pēc tam, kad pasaule būs pārvarējusi globālā mēroga krīzi, to vēl redzēsim. Jau tagad var aizdomāties, kas mainīsies cilvēku prātos, pirms viņi ies pa vecām sliedēm – plānot nedēļas nogales vai atvaļinājuma ceļojumu ārpus Latvijas.

Dzirnavas piesaista

Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu maiņu prognozē Ārai­šu dzirnavu saimniece, tūrisma uzņēmēja Vineta Cipe.

“Tikai tagad uzzinājuši, ka Latvijā ir ezerpils, uz mūsu pusi pārsvarā atbrauc rīdzinieki – ģimenes ar bērniem,” stāsta Vineta Cipe un teic, ka visi sakot vienu un to pašu, proti, neesot zinājuši, ka Āraišos ir tik skaisti. Diemžēl ezerpils komplekss ir slēgts. “Pārsvarā ceļotāji piestāj pie dzirnavām, grib uzzināt, kā mēs nokļuvuši tik skaistā vietā, vaicā, kā pratām dzirnavas restaurēt. Kad pastāstu par ikgadējiem maizes svētkiem, kurus rīkojam jūlijā, atbraucēju pārsteigums ir patiešām liels. Lielajās pilsētās dzīvojot, par tādiem notikumiem neesot pat dzirdējuši,” pieredzi ar šī pavasara tūristiem pastāsta Vineta Cipe.

“Ar tūristiem necenšos komu­nicēt. Cilvēki varbūt to negrib, rīdzinieki ar vīrusa iespējamām sekām uz veselību ir ļoti sabaidīti. Ļauju, lai izstaigā apkārtni, lai apēd līdzpaņemto maizīti, atļauju piknikot pļaviņā pie slieteņa. Tiesa, paši nāk un prasa, vai še drīkstot pasēdēt.” Pagājušā sestdienā reizē piebraukušas vairākas ģimenes, bet uz dzirnavām nākušas pa vienai, pagaidot , kad iepriekšējie iziet. Vineta Cipe ir gandarīta par attieksmi, uz kuru nemaz nav aicinājusi. Atbraucēji paši to ievērojot.

“Dzirnavu durvis ikdienā turam vaļā, lai atbraucēji jūtas gaidīti. Nemaz necenšos iztaujāt, tāpēc nevaru zināt, no kurienes viņi braukuši, ja jau Āraišu ezerpils apskate nav iespējama, lai vismaz kāds objekts te ir pieejams,” vērtē V.Cipe.

Par vairākām šovasar plānotajām iecerēm gan pagaidām neko nevar spriest. Pērn Āraišos Maizes svētkos sešas tūrisma saim­niecības izdomājušas, ka popularizēs rudzu maizes tapšanu, maizes kultūru, apmeklētāji izziņas gaitā pabūtu visos četros Latvijas kultūrvēsturiskajos novados. Pagaidām šis plāns atlikts.

Kamēr neko nesaproti

Kas notiks pasaulē un Latvijā? Ja to vēl nezini, vai vari plānot ko tālejošu biznesā? Nu ir brīdis, kad uzņēmējdarbība ļoti atkarīga no procesiem pasaulē.

“Tiem nu plūstam līdzi,” par noskaņām teic Amatas novada viesu nama “Kārļamuiža” saimniece Baiba Stepiņa. Paši lauzot galvu, kas nu būtu maināms uzņēmējdarbībā, jo zināms pagaidām tikai tas, ka par nākotni nekas īsti nav zināms. “Līdz šim pie mums apmetās diezgan daudz ārzemnieku, sevišķi vācieši bija iecienījuši atpūtu “Kārļamuižā” . Šo tūristu lēmumi būs atkarīgi no Vācijas valsts lēmumiem, vai un kad drīkstēs atsākt ceļošanu, no Latvijas lēmumiem, kad drīkstēsim uzņemt ārvalstu tūristus. Un ko Polija izdomās? Varbūt tik drīz nelaidīs ceļotājus braukt tai cauri?”nezināmos faktorus uzskaita Baiba Stepiņa. “Esmu sazinājusies ar vāciešiem, kuri arī šai vasarai rezervējuši “Kārļamuižas telpas”. Redzēs, vai atbrauks. Vie­na kliente no Krievijas vēl pēdējā brīdī paspēja šķērsot robežu, lai dīkstāvi, ko piedzīvo pasaule, pārlaistu Latvijā.”
Viens viedoklis par tūrisma iespējām ir dzirdēts. Pēc ārkārtējās situācijas mums pašiem , atsākot ceļot, jāapņemas vispirms apskatīt mūsu zemi, tikai tad doties uz tālākām vietām.

“Tā ir pārāk optimistiska doma. Vispirms būs jautājums, vai cilvēkiem būs atlikusi nauda, lai vispār varētu paceļot,” spriež Baiba Stepiņa un reizē apstiprina apņēmību, ka “Kārļamuiža” pielāgosies jaunajai situācijai tūristu uzņemšanā. Viesu nams “Kārļa­muiža” ir tūrisma taku popularizētājs Amatas upes gleznainajā apkārtnē. Stepiņu ģimene sīki izpētījusi, kuriem svešzemniekiem Gaujas un Amatas upju ielejas no Siguldas līdz Cēsīm likušas aizdomāties par Šveicei raksturīgu dabas skaistumu. Tagad tas jāatgādina Latvijas iedzīvotājiem. Ja nevar tikt uz Šveici, varbūt vērts atcerēties, ka tāds pats skaistums skatāms Latvijā? “Un dolomīti arī tepat redzami, tāpēc nav jā­brauc uz Itāliju,” piemetina Baiba Stepiņa. “Savas zemes skaistumu ceļojumos, pārgājienos, atpūtas braucienos vēl neesam izbaudījuši. Jau tagad tik daudzi paguvuši Latvijā izstaigāt meža un jūras piekrastes takas. Daži nudien sapratīs, ka varam ceļot savā zemē un Baltijā. Nav taču pie katras brīvas vaļas vai finansiālām iespējām jātraucas uz ārzemju skaistajām ārēm,” spriež tūrisma uzņēmēja.

Neparasto situāciju 2020. gada pavasarī vieglāk esot pārdzīvot, ja līdzās ir domubiedri. Par tādu kā brālību Amatas, Cēsu puses un Līgatnes tūrisma uzņēmējiem, kas palīdzot pārdzīvot pārmaiņas, ir biznesa tīklošanās “Enter Gauja”. Šī organizācija tika dibināta, lai attīstītu starptautisko tūrismu arī ārpus Rīgas, tā apvieno tūrisma uzņēmumus Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Pirma­jās krīzes dienās tā nosūtījusi valdībai informāciju, lai atgādinātu, ka novadu uzņēmēji apkalpo starptautiskā līmeņa tūrismu un krīzē cieš ne tikai lielie konferenču centri un lielās viesnīcas galvaspilsētā.