Ziņas

Sabiedrība

Mācās galdnieka prasmes

Apgūst prasmes. Niks Ekerts (no kreisās)Foto: no albuma

Nereti mums apkārt ir cilvēki, kuri izdara vairāk par to, ko liek ikdienas pienākumi, un kuri nepaliek vienaldzīgi, pamanot citu problēmas. Arī Priekuļu novada Liepas pagastā ir ļaudis, kas nodarbojas ar brīvprātīgo darbu un ir gatavi nesavtīgi palīdzēt līdzcilvēkiem.

Liepā jau vairākus gadus ir galdniecības darbnīca bērniem. Tas ir projekts, ko aizsācis un turpina Pestīšanas armijas envojs Jānis Mucenieks.

“Pestīšanas armijas” draudze pulcējas īrētās telpās, tādēļ darbs ar bērniem jāpakārto šiem apstākļiem. Pirms četriem gadiem Liepas pamatskola pirmā semestra beigās negaidīti palika bez mājturības skolotāja zēniem, skolas vadība palūdza Pestīšanas armijas Liepas korpusa vadītāju Jāni Mucenieku, kura pirmā profesija ir galdnieks, otrajā semestrī uzņemties skolotāja pienākumus. Pēc pusgada radās doma sadarbību ar skolu turpināt, nodibinot kokapstrādes pulciņu bērniem. “Ar Liepas pamatskolas direktores Kristīnes Rebinovas un Priekuļu novada domes deputātu atbalstu saņēmām atļauju izmantot zēnu mājturības klases telpas par simbolisku samaksu,” stāsta Pestīšanas armijas leitnante Inga Muceniece.

Pulciņa nodarbības notiek ceturtdienās un sestdienās. Tām ir piereģistrējušies 24 zēni vecumā no 11 līdz 16 gadiem, bet katrā nodarbībā piedalās astoņi

līdz 12, jo bērni tiek sadalīti vecuma grupās. Dalība pulciņā ir bezmaksas, nodarbībās bērni tiek arī paēdināti, var panašķoties ar cepumiem un sulu.

Par motivāciju vadīt pulciņa nodarbības skolotājs Jānis Mucenieks saka šādi: “Man gribējās puikām iemācīt amata iemaņas un attieksmi pret darbu, lai viņi izjustu prieku un gandarījumu par labi paveiktu darbu. Mēs dzīvojam laikā, kad bērniem apkārt ir daudz informācijas, ne vienmēr viņi spēj izvērtēt un izvēlēties sev derīgo. Informācijas gūzma gāžas pāri, atņemot laiku un novēršot uzmanību no galvenā, proti, savstarpējām attiecībām. Tādēļ nodarbību laikā ar puikām daudz runājam par dzīvi, par attiecībām, par vēsturi un par citām tēmām. Dažreiz, vērojot bērnu attiecības nodarbību laikā, mācu zelta likumu – nedari otram to, ko tu negribi, lai dara tev! Tāpat daudz runājam par cēloņu un seku kopsakarību – “ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus” -, un tas nav tikai agronomijas likums, bet arī garīgās dzīves likums. Ceru, ka zinības, ko puikas ieguvuši šeit, noderēs turpmākajā dzīvē.''

Nodarbībās bērni apgūst visdažādākās prasmes, piemēram, martā, projektu nedēļas laikā, kopā ar Santas Augškāpas 4.a klases skolēniem un viņu vecākiem tika gatavoti putnu būrīši.

Bērni, kurus var sastapt nodarbībās, ir priecīgi, ka lietderīgi var izmantot brīvo laiku. “Ar skolotāju Jāni iepazinos, kad viņš pasniedza mums skolā darbmācību, kad darbu sāka pulciņš, labprāt nācu kopā ar draugiem. Te nav kā citos pulciņos, kur jādara konkrētas lietas vai jāmācās, šeit var brīvi izpausties. Te ir ļoti laba atmosfēra. Ar skolotāju varam parunāt par daudzām tēmām – par dzīvi, par sportu, par Dievu un tamlīdzīgi. Nodarbībās jau esmu izgatavojis koka karoti, rotu kastīti un tagad taisu atslēgu piekariņu. Dažas lietas tika pasniegtas mammai kā dāvana,”

stāsta Niks Ekerts un min, ka viņš kopā ar citiem interesentiem piedalījies

jauno amatnieku konkursos un olimpiādēs un vienu reizi pat ieguvis pirmo vietu konkursā ''Jaunais Amatnieks''.

Ilze Fedotova