Ziņas

Sabiedrība

Linu un mālu pasaulē

Jauna izstāde. Steidz pabeigt Cēsīs iekārtot valsts mēroga lietišķās mākslas darbu izstādi „Linu dvieļi un māla krūzes", kuras veidošanā piedalījās Limbažu lietišķās mākslas studijas dalībnieces Edīte Miķelsone un Mārīte Putniņa.Foto: Māris Buholcs

Cēsu Izstāžu namā šoruden skatāmi tautas lietišķās mākslas studiju un individuālo meistaru darbi no lina un māla. Izstādē iekļauti arī Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un pasniedzēju, kā arī Latvijas Mākslinieku savienības biedru darbi.

Izstādi „Linu dvieļi un māla krūzes” sarīkojis Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Iekārtošanā strādāja Baiba Vaivare, Dace Pudāne, Māris Maniņš, Linda Rubena un citi. Ekspozīcija veidota sevišķi piesātināta – ar vairāk nekā 500 linu dvieļiem un 200 māla krūzēm. Mūsdienu darbus papildina vēsturiski priekšmeti no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājuma. Cēsu Izstāžu nams valstī pazīstams ar to, ka četras tā zāles ir piemērotas lietišķo mākslas darbu parādīšanai.

Lielākā no zālēm atvēlēta dvieļu pasaulei – tradicionāli darinātiem dvieļiem un modernām variācijām par to tēmu. Te redzami dvieļi ar mežģīnēm, bārkstīm, mezglojumiem vai knipelējumu. Ietekmējoties no tradīcijām, tapuši arī tērpi no dvieļu auduma. Jaunums šajā mākslā ir krāsainie dvieļi – zilos, sarkanos toņos. Mūsdienu veikumu un tradīciju pārmantojamību paspilgtina dvieļi no pūralādes. Tie citē pagājušos laikus, un līdzās arī daži virtuves priekšmeti, ņemti no muzeja Cēsīs, kas izstādē sasaista domas ar pagātnes gaitu un veikumu.
Latvijā darbojas 117 tautas lietišķās mākslas studijas, meistari strādā arī individuāli.

„Pēdējos gados Latvijas audējiem ir radušās plašākas iespējas radoši izpausties, izvēloties dažādu krāsu un faktūru materiālus tik ierastā audumā kā rakstains linu dvielis, kas nav zaudējis aktualitāti arī mūsdienās,” uzsver Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. “Linu dvieļi tiek izmantoti telpas rotāšanā un galda klājuma noformēšanā, tie ir neatņemama interjera sastāvdaļa un liecinieks cilvēka vēlmei labiekārtot apkārtējo vidi. Arī keramiķiem ir pavērušās iespējas mainīt priekšstatu par māla krūzes izskatu ar dažādo glazūru palīdzību vai, tieši pretēji, – saglabāt tradīcijas, izmantojot jau ierastās formu un apdedzināšanas tehnoloģijas. Linu dvielis un māla krūze sader kopā – tie abi pārī simbolizē tradicionālu lietu kārtību, kas saistās ar ikdienas darbu un svētku ritu.”

Izstāžu nama otrā stāva zāles ar studentu un pasniedzēju darbiem veido mūsdienīgas, arī jautras noskaņas. Keramikas krūzes savā dažādībā pēc formas un krāsām gan piesaista uzmanību, gan raisa smaidu par domu gaitu, atspoguļotu mālā. Mākslinieciskais veikums gan nav attālinājis krūzes no ikdienas vērtības kā lietišķa priekšmeta.

Veidojot kārtējo vērienīgi veidoto izstādi ārpus Rīgas, Latvijas Nacionālais kultūras centrs turpinājis veicināt aušanas un keramikas lietišķās mākslas nozaru attīstību, to pētīšanu, saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Izstāde saistīs ikvienu, kā arī rosinās profesionālu mākslinieku interesi par tradicionālās kultūras un jaunrades mijiedarbību.