Ziņas

Sabiedrība

Līgatnes puses skolēni vēlas vasarā strādāt

Nopelnīto krās. Trīspadsmitgadīgais Rūdolfs Melnis atzīst, ka viņam patīk darbs virtuvē. Foto: Anna Kola

Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvalde organizē vasaras darbu skolēniem, turpinot pirms administratīvi teritoriālās reformas iesākto.

“Bērni strādā gan Līgatnes pilsētā, gan Līgatnes pagastā. Mēs rīkojam šo jauniešu nodarbinātības projektu, ja to tā var nosaukt, jau kopš 2012.gada,” stāsta Līgatnes apvienības pārvaldes izglītības un jaunatnes lietu speciāliste Dace Bērziņa. Šajā gadā strādā 29 skolēni, 15 tiek nodarbināti sadarbībā ar Nodar­bi­nātības valsts aģentūru (NVA), 14 pieņemti vasaras darbā sadarbībā ar uzņēmējiem.

Jaunieši, kuriem darbavieta nodrošināta sadarbībā ar NVA, patlaban strādā par skolotāja palīgiem un palīgstrādniekiem bērnudārzos – gan Augšlīgatnes pirms­skolas izglītības iestādē “Zva­niņi”, gan Līgatnes pilsētas pirmsskolas iestādē. Skolēni, kuriem darbs uzņēmumos, pilda dažādus pienākumus, piemēram, SIA “Rehabilitācijas centrs Līgatne” katru mēnesi tiek nodarbināti četri jaunieši, viņi strādā visu mēnesi, kopā vasarā te ir darbs 12 skolēniem. Latvijas Universitātes atpūtas kompleksā “Ratniekos” jūnijā un jūlijā strādā pa vienam jaunietim katru vasaras mēnesi. Tie ir palīgstrādnieka darbiņi, piemēram, teritorijas un telpu uzkopšana, saimniecības darbi vai palīgdarbi virtuvē un kafejnīcā.

Līgatnes rehabilitācijas centra valdes locekle Dace Klāmane, jautāta par bērnu nodarbināšanu, smaidot teic, ka patlaban centrā strādā četri skolēni vecumā no 13 līdz 15 gadiem, visiem darbs nodrošināts, izmantojot NVA projektu, katram ir atvērta arī algas grāmatiņa. “Te gan gribas piemetināt, ka ar algas grāmatiņu noformēšanu vecākiem ir problēmas, daudziem nav skaidrs, kā to izdarīt, process rada sarežģījumus, tādēļ ļoti gribētos, lai kārtība tiktu vienkāršota vai vismaz būtu pieejamāki skaidrojumi, kā to izdarīt,” piebilst centra biroja vadītāja Sigita Graudiņa.

Rehabilitācijas centrā “Līgatne” jaunieši iesaistīti darbos gan telpās, gan apkārtnē. Daļa palīdz virtuvē un kafejnīcā, daļa, piemēram, krāso soliņus centra teritorijā, ravē apstādījumus, bet pēc divām nedēļām darba vietu maina, tie, kuri rosījās telpās, strādā ārā un otrādi. “Viņiem gan iet pagrūti,” smaidot teic D.Klāmane. “Tomēr jau bērni trīspadsmit gados vēl nav īsti gatavi strādāt, daudzas lietas arī vēl jāapgūst, neizdodas izdarīt tik ātri. Saprotams, arī darba vadītājam jauno darbaroku pieskatīšana tomēr ir papildu pienākums.”

Jautāta, vai bērni darbam piesakās paši, viņa atzīst, ka daļa bērnu tiešām vasaras nodarbinātību izvēlas, lai varētu nopelnīt kabatas naudu, bet citi nāk strādāt, vecāku mudināti. D.Klāmane arī piebilst, ka vasaras darbiem bērniem jāpiesakās iepriekš, un nereti visi, kas gribētu strādāt, darbu nemaz nedabū, trūkst darbavietu. “Dažkārt atnāk tie paši bērni, kas pie mums vasarās strādājuši jau iepriekšējos gadus. Šogad gan tā nav – visi skolēni pie mums ir pirmoreiz,” pastāsta D.Klāmane, atzīstot, ka izteikts pārsvars starp strādājošajiem skolēniem esot puišiem.

Virtuvē darba dienas gaitā pāris minūtes sarunai ar “Druvu” veltīja arī jaunais strādnieks Rūdolfs Melnis. “Strādāju šeit jau visu jūniju, esmu virtuves palīgstrādnieks. Pirms tam divas nedēļas nostrādāju ārā – ravēju, grābu zāli, vācām no bunkura papīrus,” teic Rūdolfs, smaidīdams atzīstot, ka tomēr priekšroku dodot darbam telpās. “Virtuvē man pārsvarā uzdot vienkāršus pienākumus – nomizot kartupeļus, burkānus, nomazgāt traukus, reizēm arī sagriezt kādas ēdiena sastāvdaļas.” Nopelnīto naudu Rūdolfs Melnis plāno pievienot iekrājumiem, lai iegādātos rolleri. Jautāts, vai strādās arī nākamajā vasarā, viņš atzīst, ka noteikti. “Šogad pats pieteicos darbam vasarā, jo vēlējos pamēģināt, kā tas ir – pašam nopelnīt naudu,” teic Rūdolfs. Viņš piebilst, ka rehabilitācijas centrā uz vēl vienu vasaras sezonu atgrieztos tikai tad, ja visu mēnesi varētu strādāt tikai telpās.