Vai gan jāmeklē dienvidzemju augļi, kas ievākti negatavi, pēc tam gatavināti, tālu vesti unilgi glabāti, ja tepat var izaudzēt sulīgus un košus ābolus. “Druva” devās uz uzņēmumu “Līgatnes ābele” noskaidrot, cik no ražas jau pārdots, vai vēl kas ir glabātavās.

Pa ceļam uz noliktavu Līgatnes pagasta “Dārzniekos” tālumā redzami dārzi, kur pavasari gaida gan vecākās, pirms 25 gadiem stādītās, ābeles, gan jaunās. Pagājušajā gadā tās ziedējušas visā krāšņumā un, par spīti nepieredzēti siltajai un sausajai vasarai, devušas sava mūža labāko ražu. Nu jau noliktavā ābolu krājumi krietni sarukuši, jo pieprasījums bijis liels un atzinīgi novērtēta gan garša, gan izskats.

Gaida Grava, “Līgatnes ābele” saimniece, stāsta, ka nevar nodrošināt katru gadu vienmērīgu un prognozējamu ražu. Āboli ir labs bizness, taču jāiegulda liels darbs. Piemēram, divas sezonas nav bijušas veiksmīgas, “izkrītot” no tirgus aprites un pazaudējot klientus. 2017.gadā novāktas tikai četras tonnas ābolu, vismazākais apjoms, kopš saimniecība nodarbojas ar augļkopību. Toties aizvadītais 2018.gads bijis viens no labākajiem, novāktas apmēram 95 tonnas. Zīmīgi, ka karstums pozitīvi ietekmējis gan ābolu izskatu, gan veicinājis labākās garšas un aromātu īpašības, kas katrai šķirnei piemīt. Bijušas bažas, ka sau­suma dēļ augļi būs sīki, taču rudenī rezultāts patīkami pārsteidzis.

Saimniecībā maz darbinieku, tikai ražas vākšanai pieaicina palīgus. Parastā problēma – laukos trūkst cilvēku, kas gribētu strādāt. Aizvadītajā rudenī siltais laiks bijis īpaši piemērots ābolu lasīšanai, nav nokavēta neviena diena. Pēc tam raža novietota aukstuma kamerā ap 1,5 līdz divu grādu temperatūrā, lai apturētu turpmāko nogatavošanās procesu. Zināms, ka vecos laikos ābolu pagrabos ierīkoja kanālu, lai cauri tek strautiņš, arī tagad ievēro šo principu pastāvīgai mitruma nodrošināšanai.

“Cēsnieki un citi pircēji uz zaļiem āboliem skatās diezgan greizi,” stāsta Gaida Grava, “viņiem vajag sarkanus. Reizēm pat garša nav svarīga, toties krāsa, piemēram, ‘Rubīns’. Lielā apjomā piedāvājumā mums bija ‘Auksis’, krāsaini, skaisti, ko pazīst gandrīz visi. Man liekas, apkārtējie zina visas mūsu šķirnes. Pateicoties saulei, sulīgi, tumši sarkani āboli izauga šķirnei ‘Kovaļenkov­skaja’, kura beidzot tika novērtēta, jo pirms tam to lāgā pat neievēroja, toties tagad daudziem likās, ka tie nu gan ir ievestie āboli, ne vietējie.

Februārī realizācijai sagatavojam ziemas šķirnes ‘Antejs’, ‘Zarja Alatau’, ‘Sinap Orlovskij’. Cenšamies audzēt slimību izturīgas šķirnes, kuras nav īpaši jāmiglo, jo tagad visi vēlas, lai nekas nebūtu ķīmiski apstrādāts.

Uzskatu, ka jābūt kvalitātei. To nodrošina roku darbs. Kopā ar otru darbinieci esam visus ābolus izšķirojušas. Skolas bērniem liekam kartona kastēs, jābūt vismaz simtgramīgiem āboliem, nomazgātiem, pēc noteikta skaita. Cik mēs tos esam izskaitījušas… Cenšamies aizsūtīt dažādas šķirnes, lai nav visi vienādi un var izvēlēties, kas labāk garšo. ”

Ar Līgatnes āboliem tiek apgādātas Cēsu skolas un bērnudārzi, Nītaures vidusskola, Līgatnes skolas un bērnudārzi, kā arī vairākas Rīgas izglītības iestādes, kas iesaistījušās programmā “Skolas auglis”. Cilvēkiem vietējie augļi sāk iegaršoties, piemēram, Līgat­nes ciematā ir veikals, kur pašu āboli “ienākuši lēni”, bet nu jau radies pircēju pieprasījums. Iz­veidojusies laba sadarbība ar Cēsu “Solo” veikalu, kur pirmā raža nonākusi jau 1.augustā. Interesanti, ka šogad janvārī cēsnieki nopirkuši un droši vien jau apēduši četras tonnas Līgatnes ābolu.

Līgatnes ābolus iepērk arī pārstrādei gan vietējie uzņēmumi, gan tālāki. Žāvēšanai tos iegādājas SIA “Herbe”, sulas spiešanai Līgatnes vīna darītavā noderējušas senās šķirnes ‘Antonovka’, ‘Tellisaare’. Āboli jau daudzus gadus tiek vesti arī uz Rīgas Zooloģisko dārzu un turpat blakus, uz Līgatnes dabas takām.

Ar ābolu audzēšanu tagad nodarbojas daudzi. Aktīvi ir siguldieši, zemnieku saimniecība “Pīlādži”, kas audzē stādus. Vairākas saimniecības apvienojušās kooperatīvā “Zelta ābele” un čakli apgādā apkārtnes veikalus, tomēr “Līgatnes ābele” pamazām iekaro savu vietu un atpazīstamību.

“Druva” interesējās, vai Līgatnes ābolus var iegādāties arī individuālie pircēji, atbraucot uz augļu noliktavu “Dārzniekos”. Tirdzniecība notiek, taču saimniecībai pietrūkst darbinieku, lai apkalpotu klientus, kuri veic ļoti maza apjoma pirkumus. Jau vairākus gadus vairs nav tirdzniecības vietas Cēsu tirgū.

Saimniece prognozē, ja vien ziema nepievils, arī šoruden āboliem jābūt. Lai arī ir nelielas bažas, ka koki lielās ražas dēļ ir novārdzināti, taču var cerēt uz jaunajām ābelītēm. Gaida Grava par aizvadīto sezonu ir gandarīta: “Ābolu novākšanā un realizēšanā ir ieguldīts liels, liels darbs, taču te uzreiz redzams rezultāts, pretī ir atalgojums. Protams, kamēr jaunajām ābelītēm sagaida pirmo ražu, paiet laiks. Paldies manām palīdzēm un visiem, kas nežēloja savu laiku! Paldies mūsu šoferim, kurš ābolus izvadāja, laikā nogādāja. Paldies arī ēdājiem: skolēniem, cēsniekiem un līgatniešiem!”