Šovasar Līgatnē notiks 2. Latvijas Lauku kopienu parlaments „Izaugsmes priekšnosacījumu radīšana mazajās pilsētās un lauku reģionos”.

Lauku kopienu parlaments ir iespēja sanākt kopā aktīviem cilvēkiem no visas Latvijas, lai ar labajiem piemēriem apliecinātu, ka Latvija nav maza, ka Latvija nav tikai Rīga, ka Latvijas vērtība nav tikai vēstures un kultūras mantojums un dabas resursi, bet cilvēki un viņu enerģija, radošums un dažādība, kas atrodas aiz katra ceļa ieloka, katrā kopienā, un tas ir tas, ko varam piedāvāt kā pienesumu ne vien Eiropas, bet visas pasaules mērogā.

Parlamentu rīko Latvijas Lauku forums (LLF). Plānošanas sapulcē piedalījās rīkotāji – Latvijas Lauku forums, līgatnieši, arī Cēsu puses lauku partnerības pārstāvji pārrunāja pasākuma trīs dienu norisi. Līdztekus Lauku kopienu parlamenta aktivitātēm Līgatnē norisināsies arī Attīstības forums, kuru organizē Latvijas Platforma attīstības sadarbībai, piedaloties LLF.

“Reizi divos gados lauku ļaudis – NVO pārstāvji, politikas veidotāji -, kā arī Saeimas un ES deputāti sabrauc kopā un runā, kas jādara dzīves nodrošināšanai laukos, izstrādā rezolūciju un tad līdz nākamajam parlamentam pilda apņemšanos. Tā ir iespēja ar politikas veidotājiem runāt par aktuālo. Parlaments ir domu, pieredzes apmaiņa un kopīga vienošanās. Tas būtiski – ikviens cilvēks apņemas darīt un rīkoties.

Par laukiem runājam ne jau tikai no lauksaimniecības skatupunkta. Laukos cilvēkiem ir vajadzīga veselības aprūpe, kultūras dzīve, izglītošanās iespējas un daudz kas cits. Runājam par to, kas skar ikvienu un lauku dzīves telpu,” skaidro LLF pārstāvis Āris Ādlers un uzsver, ka šovasar Latvijas Lauku kopienu parlamentam ir arī starptautiskais mērogs, jo Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Iepriekšējā forumā būtiskākie jautājumi, par kuriem runāja, bija – kas jādara kopienu stiprināšanai, sadarbības veicināšanai vietējā līmenī. Ikviens tika aicināts sākt

domāt par sava ciema, novada attīstības vīziju, ne tikai to, kas vajadzīgs dažādām iedzīvotāju grupām, piemēram, pensionāriem, medniekiem.

Paredzēts, ka Līgatnē ieradīsies vismaz 250 cilvēku. Viņu vidū 50 ārzemnieki, no viņiem 15 ne tikai no ES valstīm, arī Āfrikas un Āzijas.

“Parlamentā svarīgākais – sasaistīt vietējo un pasauli. Tāpēc notiks nacionālās vakariņas, kurās jāparāda, kā dzīvojam un kas mums kopīgs,” pastāstīja LLF eksperte Ausma Pastore. Par to, kādas varētu būt nāciju vakariņas, daudz tika diskutēts, jo

tas būs izglītojošs, ne izklaidējošs pasākums. “Lokālais un globālais, kā mēs te redzam globālo pasauli, – tas ir svarīgi. Latvijā gruzīnu nacionālo ēdienu šašliku gatavo, lūk, tā. Mēs pagatavojam šos ēdienus, tos vērtē šo tautu pārstāvji.

Tā cilvēki cits citu iepazītu,” domas izteica Ausma Pastore, bet cēsniece Inese Roze ieteica vārīt dažādu tautu zupas.

Sapulcē tika izskatīti arī visdažādākie organizatoriskie jautājumi, lai varētu nodrošināt, ka ikviens, kurš atbraucis, te justos labi un kaut ko gūtu.

Latvijas Lauku kopienu parlamenta un Attīstības foruma rīkošanai Līgatne tika izraudzīta no astoņām vietām Latvijā. Viens no ļoti būtiskiem iemesliem – novadā var uzņemt līdz 300 viesu, jo te ir gan rehabilitācijas centrs, gan “Ratnieki”.

“Ceram, ka izdosies visu paveikt augstā līmenī un ciemiņi, atgriezušies mājās, stāstīs par Līgatni un mudinās braukt pie mums. Trīs dienas līgatniešiem būs iespēja sevi parādīt, amatniekiem kaut ko pārdot. Katrs ir aicināts iesaistīties parlamenta un foruma rīkošanā,” “Druvai” sacīja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Tieši no līgatniešu prasmes sarīkot lielu pasākumu daudzējādā ziņā atkarīga šī starptautiskā parlamenta un foruma izdošanās. Katras Lauku kopienu parlamenta dienas vakarā būs iepazīšanās ar Līgatni un apkārtējiem novadiem, kā arī ar Latvijas un citu valstu dalībnieku kopienu ikdienas dzīvi, kultūru, tradīcijām, garšām, skaņām un dančiem neformālā gaisotnē.

“Te satiksies dažādas tautas,

katrai savas tradīcijas, stāstot, daloties, mēs kļūsim bagātāki,” atzina Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centra vadītāja Inese Okonova, bet Cēsu rajona lauku partnerības pārstāve Dace Melgalve bilda, ka darāmā ir daudz, jo vietējo kopienu prakses iepazīšanai un labo pieredžu apmaiņai, kas notiks forumā, vietu izraudzīšana uzticēta šīs organizācijas pārstāvjiem.

2.Latvijas Lauku kopienu parlaments ir īpašs ar to, ka tiek rīkots brīdī, kad Latvija ir prezidējošā valsts ES Padomē, un ar dalību un darbību kopienu parlamentā var parādīt praksē, kā tiek īstenots viens no prezidentūras vadmotīviem – iesaiste jeb pilsoniskais dialogs.

Sarmīte Feldmane