Līgatnes pilsētas bibliotēka kļuvusi mūsdienīgāka. Pēc remonta tā strādāja vien dažas dienas, tagad ārkārtējā stāvokļa dēl slēgta.

Lai apskatītu atjaunotās telpas, bija sanākuši lasītāji, idejas īstenotāji.

“Tas, ka bibliotēkai arī vizuāli jākļūst mūsdienīgākai, bija skaidrs jau pirms ilgāka laika. Lai arī pašvaldībai naudas vienmēr trūkst un bieži vien šķiet, ka daudz ko var atlikt, bijām apņēmīgi, tagad ir gandarījums par to, kas paveikts,” sacīja aģentūras “Līgatnes kultūras un tūrisma centrs” direktore Daina Klints un uzsvēra, ka līgatniešu vidū lasīšana vienmēr bijusi iecienīta.

Līgatniete Agrita Līckrastiņa atzina, ka pilsētā bibliotēka nav tikai vieta, kur apmaina grāmatas.

“Te var atnākt parunāties, satikt cilvēkus,” bilda A.Līckrastiņa un atklāja, ka pati ir diezgan prasīga lasītāja. “Mani interesē biogrāfiskās grāmatas, arī par vēsturi. Zinu, ka tādas pašas intereses ir Vilnim Vītoliņam. Viens otram arī iesakām, ko būtu vērts izlasīt,” pārdomās dalījās līgatniete un uzsvēra, ka te vienmēr ir atsaucīgas bibliotekāres, viņas zina, kas kuru interesē.

Inta Liepkalne atklāja, ka cītīgi bibliotēku apmeklē pēdējos gados, jo tagad ir laiks lasīt. Bibliotēkā var arī atrast daudz izdevumu par rokdarbiem, kas Intu interesē.

Novērtējot atjaunotās telpas, abas lasītājas atzina, ka tās kļuvušas plašākas, gaišākas. “Un parkets atjaunots. Tagad redzami arī apaļie logi, kurus nezinātājs iepriekš nevarēja ieraudzīt,” vērtēja A.Līckrastiņa.

Cēsu Centrālās bibliotēkas direktore Natālija Krama atgādināja, ka Līgatnē vienmēr strādājušas iedzīvotāju augsti vērtētas bibliotekāres. “Līdz šim bibliotēkas telpās trūka prieka, tās bija drūmas, tagad te gaiši, mūsdienīgi,” sacīja N.Krama.

Kādreiz Līgatnes pilsētas bibliotēkas krājumā bija 14 līdz pat 18 tūkstoši grāmatu. Vēl blakus telpā bija bērnu bibliotēka. Grāmatu plaukti bija teju līdz griestiem. Tagad tie uz pusi zemāki. Bibliotēkas krājumā ir ap 4,5 tūkstoši grāmatu. Lasītāju nedaudz vairāk par 300. Un tāds skaits saglabājies pēdējos trīs gadus.

“Grāmatām nav jāput bibliotēkas plauktos, tām jābūt pie lasītājiem,” atgādināja D.Klints.

Bibliotekāre Madara Židau neilgā laikā iekaroja līgatniešu uzticēšanos. “Atjaunotajā bibliotēkā izdevās nostrādāt vien dažas dienas, tagad došos ilgstošākā prom­būtnē. Ir gandarījums, ka iecerētais izdevās,” atzina M.Ži­dau. Tagad par bibliotekāri sākusi strādāt Signija Silauniece. “Sāku iepazīt līgatniešus. Mans pirmais lasītājs bija Vilnis Vītoliņš, zinošs, var daudz pastāstīt par grāmatām,” pastāstīja S.Silauniece.

M.Židau dalījās pieredzē, uzsverot, ka mazā bibliotēkā bib­liotekārs labi pazīst lasītājus. “Kad šķiet, ka vairs nav nekā jauna, ko piedāvāt, jāmēģina pavirzīt uz ko citu. Lasītāji par izlasīto grāmatu izstāsta, pēc atsauksmēm zinu, kam to ieteikt tālāk,” pārdomas izteica M.Židau. Ilgāku laiku bibliotēkā darbojās Lasītāju klubiņš. Varbūt atkal izveidosies interesentu grupa. M.Židau arī atgādināja, ka Līgatnē bibliotekārs ir viens no kultūras darbiniekiem, kuram aktīvi jāiesaistās novada kultūras dzīves norišu rīkošanā.

Atjaunotās Līgatnes pilsētas bibliotēkas interjeru veidoja mākslinieki Ingūna Briede un Arnis Bieziņš. “Ēka pati jau ir unikāla ar neatkārtojamiem griestiem, logiem, stūriem. Vecie plaukti te aizvien labi izskatās. Te jāizceļ vērtības, kas saglabājušās. Mūs­dienu bibliotēkas ir gaišas, iespējami plašas. Tagad telpas izskatās pavisam citādākas nekā pirms tam,” pastāstīja māksliniece I.Brie­de un piebilda, ka Līgatnē allaž tiek meklēts un atrasts praktiskākais variants. Mākslinieki veidojuši interjeru arī Liepas pagasta bibliotēkai.

D.Klints pastāsta, ka šogad ne tikai atjaunota pilsētas bibliotēka. Līgatnes kultūras nama mazajā zālē atjaunots parkets. Amatu mājā vairākās telpās atjaunots grīdas segums, sagādātas jaunas mēbeles. D.Klints uzsvēra, ka viss tiek darīts pamazām, rēķinoties ar finanšu iespējām.