Stalbes pagasta “Mūrniekos” bijušajā kūtī ierīkota neliela darbnīca. Te top balansa dēļi. Noderīgi treniņa rīki katram, kam svarīgi sportojot noturēt līdzsvaru, stiprināt muskuļus, uzlabot koordināciju vai vienkārši patīk izkustēties.

Kaspars Bērziņš un Aija Zariņa vēl ir rīdzinieki, bet aizvien biežāk satiekami Kaspara dzimtas mājā, ar ko saistās abu uzņēmējdarbība. “Kaspars spēlē hokeju un treniņa nolūkiem izgatavoja balansa dēli, pamēģināja, izstāstīja draugiem, viņi ieinteresējās. Tad tika izgatavots pirmais pasūtītais dēlis,” pastāsta Aija un piebilst, ka šādi dēļi nav jauns izgudrojums, tos ražo arī citviet Latvijā, taču katrs ir atšķirīgs. Aija uzsver – ne labāks, ne sliktāks, bet citāds.

Kaspars nodarbojas ar auto dizainu, automašīnu aplīmēšanu, pats izstrādā zīmējumus. Arī katram balansa dēlim ir cits dizains, tāds, kādu vēlas pasūtītājs. SIA “Balansa dēlis” valdes locekļi uzsver, ka viņu gatavotajiem bonuss ir tieši individuālais dizains.

“Tētim ir galdniecība, un ar koku man vienmēr paticis strādāt. Pieteicos profesionālās kompetences pilnveides kursos. Tā ir iespēja iemācīties ko jaunu. Kaut arī saproti, ka visu dari pareizi, taču kāds parāda, ka var izdarīt vienkāršāk,” pastāsta Kaspars.

Aijai ir gan pedagoģiskā izglītība, gan maģistra grāds uzņēmējdarbībā. Dibinot SIA “Balansa dēlis”, zināšanas varēja likt lietā. Viņa atzīst, ka tomēr teorija ar praksi bieži nesaskan un pašiem vien jārod sev izdevīgi risinājumi. Vasara abiem paiet, piedaloties dažādos pasākumos, rādot un stāstot par balansa dēļiem. In­teresi tie izraisa gan bērniem, gan pieaugušajiem. Un, kad pamēģina, daudzi pārsteigti, ka fiziskā slodze balansējot ir tik liela.

“Aizvien parādās jaunas iespējas, kā izmantot balansa dēli, par ko paši nebijām iedomājušies. Balansa dēļus aizvien vairāk izmanto supotāji, tie noder pamatīgam treniņam, pirms kāpt uz sup dēļa. Arī sērfotāji tos novērtējuši, tāpat snovbordisti,” stāsta Kas­pars, bet Aija piebilst, ka vecāki, redzot balansa dēli un kā bērni ar to darbojas, saprot, ka tas mudina kustēties, kas šodien ir ļoti svarīgi. Dažs gan jautājis, cik tālu ar tādu dēli var aizbraukt, un juties bēdīgs, ka trikus var taisīt, bet braukšanai nav domāts.

“Dēļu ruļļiem izmantojam ari korķa koku, jo tad var trenēties dzīvoklī,” atklāj Kaspars un pasmaida, ka vecākiem tā izdevies bērnus atraut no ekrāniem.

Finieri ražotāji iegādājas no “Latvijas finiera”, pamatni, no kā gatavot ruļļus, no kokzāģētavas pie Siguldas. Ilgi tika apsvērti dažādi piedāvājumi, līdz atrasts labākais. “Ir tas, ko izdevīgāk investēt, lai darītu paši, un ir tas, ko izdevīgāk pirkt no citiem,” vērtē Kaspars.

Abi pārliecinājušies – ja ir idejas, var izdarīt daudz ko. “Un ne tikai pilsētā, arī laukos. Jaunajiem uzņēmējiem ir dažādas atbalsta iespējas,” pārliecināta Aija. SIA “Balansa dēlis” piedalījās Pār­gaujas pašvaldības grantu konkursā un saņēma finansējumu frēzes iegādei. “Tagad dēli izzāģēju ar rokām, ar frēzi varēs to izdarīt ne tikai ātrāk, bet arī precīzāk. Paši nopirkt šo darbarīku tik drīz nevarētu,” pastāsta uzņēmējs un novērtē pašvaldības atbalstu un attieksmi pret jaunajiem. “Kopā ar citiem uzņēmējiem pārstāvējām novadu Vidzemes uzņēmēju dienās Valmierā, sapazināmies, Tas ir ļoti noderīgi,” teic Aija.

Viņa pastāsta, ka grantu konkursam uzrakstīt pieteikumu nebijis viegli, bet Kaspars piebilst: “Ja arī nebūtu grantu saņēmuši, mēs būtu ieguvēji, jo izanalizējām uzņēmuma iespējas, darbību, sapratām, kur riski. Tas ir ļoti vērtīgs ieguvums. Ari Valmieras inkubatorā parunājoties, vairāk sapratām, ko gribam un varam. Rudenī atkal startēsim Valmieras inkubatorā, jo pirmajā reizē dažu punktu pietrūka. Ir jāizmanto iespējas mācīties, kuras turklāt neko nemaksā.” Viņš atzīst, ka par 99 procentiem ir skaidrs, kā izgatavot balansa dēli, un ir idejas arī nākotnei.

“Pa solītim vien ejam uz priekšu,“ saka Aija un ir gandarīta, ka interese par produktu palielinās, tas redzams feisbuka un instragramas kontos, notiek sarunas ar interneta veikaliem, kas varētu tirgot stalbēniešu gatavotos balansa dēļus. “Darbnīca jau kļūst par šau­ru, jādomā, kā paplašināt,” atklāj Kaspars, bet Aija uzsver, ka abiem jaunajiem uzņēmējiem ir ļoti svarīgi, ka ir vieta, kur īstenot iecerēto. “Rīgu esam izskrējuši, tagad gribas kaut ko mierīgāku. Kontakti jau paliek, “ bilst Aija, bet Kaspars atgādina, ka līdz Rīgai var aizbraukt stundas laikā un draugi jau nekur nepazūd.