Jau vairāk nekā gadu darbojas “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība”. Tās mērķis – nodrošināt Gaujas un tai piekritīgā upju baseina apsaimniekošanu, lai pārredzamā termiņā būtiski palielinātu zivju resursus un izveidotu nepieciešamo infrastruktūru starptautiska makšķerēšanas tūrisma industrijas attīstībai. Biedrībā apvienojušās 12 Gaujas baseina pašvaldības.Maija vidū šo un vēl dažu pašvaldību, kas pagaidām nav biedrībā, pārstāvji devās vizītē uz Zviedrijas pilsētu Morrumu, lai gūtu pieredzi starptautiskās mācībās par lašveidīgo zivju resursu ekonomiski pamatotu aizsardzību un atražošanu. Braucienu organizēja “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība” ar “Zivju fonda” līdzfinansējumu. Par gūto pieredzi un iespējām to izmantot Gaujas apsaimniekošanā jautāju biedrības valdes priekšsēdētājam, Līgatnes novada domes priekšsēdētājam Aināram Šteinam.

– Kā tikāt uzņemti, zviedri labprāt dalījās informācijā?
– Zviedru puse vizītei bija gatavojusies ļoti nopietni. Sākumā domājām, ka varbūt viņi būs ieturēti, nestāstīs visu, jo bizness ir bizness, bet uzņemšana, mācības, informācijas sniegšana bija visaugstākajā līmenī.
Laiks bija ļoti piepildīts. Turp braucot, domājām, ka paši varēsim iemēģināt makšķeres, mums pat uzdāvināja piecas licences, bet makšķerēšanai laika neatlika. Mācību programma bija sadalīta pa cikliem – ilgtermiņa pieredze, zivju resursu atražošana un monitorings, zivju migrācija, upes ekosistēma, makšķerēšanas tūrisma industrija. Katra cikla pamatā bija teorija, kas pārbaudīta daudzu gadu pieredzē, kā arī praktisko piemēru apskate un analīze.

– Kādas galvenās atziņas pēc brauciena, šo pieredzi vērts pārņemt?
– Galvenā atziņa, un to mājupceļā izteica visi brauciena dalībnieki, – ja neredzētu, neticētu! Otrs, ne mazāk svarīgs secinājums, ka tur nebija nekas tāds, ko mēs nevarētu izdarīt pie sevis.

Saprotam, ka nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai sistēmu izveidotu tādā līmenī kā Zviedrijā, kur jau ilgāk par 70 gadiem notiek zinātniski pamatots lašu un taimiņu makšķerēšanas un atražošanas bizness. Pēc upes apsaimniekotāju teiktā šajā laikā uzkrāta liela pieredze, bet joprojām katra diena nes jaunas atziņas, un process nekad nebeigsies. Tur vienlīdz svarīga loma veltīta gan zivju resursiem un to dzīvotnēm, gan makšķerēšanai un ar šo industriju saistītiem ieņēmumiem.

Protams, pārņemt 1:1 nevaram, jo katra upe citādāka, situācijas atšķirīgas, bet varam paņemt ļoti daudz noderīga. Pēc brauciena sapratām, ka Gaujas upes baseina pašvaldībām jādara viss iespējamais, lai visdrīzākajā laikā kopīgi panāktu Gaujas kā nenovērtējama ekonomiskā potenciāla izmantošanu. Tiesa, pie nosacījuma, ka tas tiek darīts uz stingri zinātniskiem pamatiem, ņemot vērā labāko pasaules pieredzi.

– Tas nozīmē, ka licencētās makšķerēšanas ieviešana būs ieguvums?
– Viennozīmīgi, un to vislabāk apliecināja braucienā redzētais. Morrumsanas upes apsaimniekošanas modelis gadā veido līdz astoņiem miljoniem eiro apgrozījumu, radot iespējas vairumam apkārtnes iedzīvotāju. Šāda summa tiek iegūta tikai no licenču pārdošanas. Bet vēl jau makšķernieki, kuri turp brauc no visas pasaules, tērē naudu dzīvošanai, ēšanai, citiem pakalpojumiem, un vietējie sapratuši, ka tas ir labs bizness. Morrum pilsētā, kurā dzīvo ap 3,5 tūkstošiem iedzīvotāju, makšķerēšanas tūrisms ir galvenais ieņēmumu avots.

Protams, šis bizness ir tikai no aprīļa līdz oktobrim, un šajā laikā jāmāk nopelnīt naudu, lai izdzīvotu arī tukšajā laikā. Viņi to lieliski iemācījušies. Zviedri pat sapratuši, ka šī industrija ekonomikai dod daudz lielāku pienesumu, nekā elektrības ražošana mazajā HES, tāpēc plāno vienu HES nojaukt, lai palielinātu zivju migrācijas zonu, dzīvotņu zonu, līdz ar to arī makšķerēšanas zonu.

Vizīte pārliecināja pašvaldību pārstāvjus, tagad jācenšas pārliecināt Gaujas baseina teritorijā dzīvojošos, ka būs tikai un vienīgi ieguvumi. Varbūt dažiem malu zvejniekiem, kuri grib nodurt zivi, lai pēc tam to pārdotu un par naudu nopirktu sev dzeramo, tas būs zaudējums, bet pārējiem – tikai ieguvums.

– Minētā summa liecina, ka turp dodas maksātspējīgi makšķernieki?
– Protams, brauc makšķernieki no visas pasaules, kuri gatavi pirkt dienas licenci par 100 eiro, dzīvot normālos apartamentos, ēst labu ēdienu, saņemt kvalitatīvus pakalpojumus. Zviedri stāstīja, ka no marta sākuma līdz septembra beigām ik dienas tiek izsniegtas 100 vienas dienas licences.

Satikām piecu cilvēku delegāciju no Japānas, ar vienu no makšķerniekiem arī parunāju. Viņš pastāstīja, ka šurp braucot jau trešo gadu un braukšot tik ilgi, kamēr beidzot lasi noķeršot. Viens brauciens izmaksājot apmēram 15 tūkstošus dolāru. Tas labi raksturo tās iespējas, kas ir arī mums. Patiesībā mums ir lieliskas iespējas, jo tajā brīdī, kad viņiem 1.oktobrī sezona beidzas, mums tā pa īstam tikai sākas. Protams, Gaujā nerunājam par šādām licenču cenām, bet tas vienalga būs ieguvums.

– Pašvaldību pārstāvji, kuri bija vizītē, sapratuši, ka to vajag?
– Man prieks, ka pašvaldības deleģēja pārstāvjus, kuriem tiešām šis jautājums interesē, un viņi savām acīm pārliecinājās, ka tas iespējams. To, kā mainās cilvēku attieksme, vislabāk apliecināja labi zināmais Māris Mitrevics, kurš pārstāvēja Siguldas novadu. Pirms vizītes viņš uz šo ieceri skatījās skeptiski, sakot, ka par 75 procentiem pārliecināts, ka Gaujā to nevajag, un 25 procentiem, ka vajag. Mājupceļā viņš neslēpa, ka viedoklis kardināli mainījies, tagad par 75 procentiem uzskata, kas tas jādara, un par 25 procentiem, ka jādara ļoti piesardzīgi. Ja šāds zivju sargs atzīst, ka tā ir iespēja, jautājumu vairāk nav. Patika arī viņa teiktais – šādi attīstīt industriju, saglabājot dabiskumu, ir vienkārši ģeniāli.

Vēl kāda interesanta informācija, ko uzzinājām, kad jautājām par sodiem. Izrādās, tur sodīt var ne tikai makšķerniekus par licencētās makšķerēšanas noteikumu neievērošanu. Pārsteidzošākais, ka Zviedrijā var saņemt sodu, ja šāda upe netiek izmantota makšķerēšanas tūrismam vai līdzīgām biznesa iespējām. Ja tavā īpašumā vai pie tā tek upe un tu neko nedari, zviedri to uzskata par izšķērdību. Tātad, ja pašvaldības īpašumā tek Gauja un šo resursu neizmantojam ekonomiskam labumam, kaut vai licencētajai makšķerēšanai, pašvaldību varētu sodīt, ja te darbotos sistēma kā Zviedrijā.

– Tas šķiet kaut kas mums nesaprotams.
– Tā ir pilnīgi cita domāšana, cita filozofija, cits skatījums uz lietām un procesiem. Patiesība vienkārša, ja kādi resursi var sniegt labumu, tie obligāti jāizmanto. Protams, zinātniski pamatoti, bet jāizmanto. Mums šobrīd ir lieliska lašupe, katru gadu tērējam tūkstošus, lai papildinātu lašveidīgo krājumus, bet nekādu labumu no tā negūstam. Tāpēc vispirms jārunā par domāšanas maiņu.

Kā iespējamo šķērsli šajā projektā saskatu sabiedrības attieksmi, kas patiesībā ir vissvarīgākā. Otrkārt, šķēršļus var salikt birokrātija. Ka tik neiznāk tā, ka būsim milzīgu darbu izdarījuši, bet atradīsies kāds ierēdnis, kurš pateiks, ka Latvijā to nevajag. Arī uz to jābūt gataviem.

– Kādi ir biedrības veicamie tuvākie darbi?
– Valdes sēdē, kas notiks šonedēļ, gribam apstiprināt ideju konceptu, skaidri pasakot, ka šajā virzienā ejam. Ja izdosies visu birokrātiju sakārtot, 2017.gada rudenī varēsim atvērt pirmās licencētās makšķerēšanas zonas Gaujā. Šobrīd teorētiski iezīmēti trīs posmi: no Ādažiem līdz Rāmkalniem; no Rāmkalniem līdz Siguldai; no Siguldas līdz Amatas ietekai, te klāt arī Braslas upe.
Ja biedrība par to spēs vienoties, jāgaida, vai to spēs arī pašvaldības. Šobrīd biedrībā nav Inčukalna novada un Siguldas novada, kuru teritorijas atrodas šajā posmā. Ja arī pašvaldības piekrīt, atliek dokumentu sakārtošana un organizatoriskais darbs.

Šogad gribam sākt atjaunot Jāņu lasi, un, ja viss būs veiksmīgi, pēc pieciem sešiem gadiem Gaujā tas būs. Projekts uzrakstīts, apstiprināts, finansējums piešķirts, atliek tikai darīt.

Varu tikai atkārtot, ka brauciens bija vērtīgs, pamācošs. Sapratām, ka tas nav nekas pārdabisks un, mērķtiecīgi darbojoties, to iespējams panākt. Lai kaut ko darītu, vajadzīga pārliecība, ka tas strādās, un vizīte Zviedrijā to lieliski parādīja. Svarīgi apzināties, ka pašiem vien tas jādara, neviens nenāks un nedarīs. Rezultāts atkarīgs tikai no mums pašiem, bet vēlreiz uzsvēršu, ka ieguvēji no ieceres realizācijas būs visi.