Ziņas

Sabiedrība

Lauksaimniecības prestižs jāuzsver skolā

Laba kāpostu raža. Nauris Reinhards ir jaunais lauksaimnieks un ar to lepojas.Foto: Monika Sproģe

Eiropas Jauno lauksaimnieku padomes apkopotie dati liecina, ka Eiropā vidēji tikai 6,3% no visiem lauksaimniekiem ir jaunāki par 35 gadiem. Latvijā jauno lauksaimnieku skaits veido 7,1% no kopējā lauksaimnieku skaita, bet aptuveni 34 % nozarē nodarbināto vecāki par 65 gadiem, kas liecina par nozares novecošanos.

Atšķirības starp valstīm galvenokārt ir skaidrojamas ar to, ka dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir spēkā tiesību akti, kas ir veicinājuši jaunās paaudzes darbību laukos, izmantojot saimniecību īpašuma nodošanu veicinošus pasākumus.

Biedrības “Latvijas Jauno zemnieku klubs” izpilddirektore Agita Medne pastāstīja: “Galvenais uzdevums šobrīd ir izprast esošās barjeras un izaicinājumus, kuri jāpārvar jaunam cilvēkam, uzsākot saimniekot laukos. Protams, šķēršļi valstīs ar dažādiem klimatiskajiem apstākļiem un politisko situāciju var būt atšķirīgi, bet pamatā barjeras veiksmīgai saimniekošanas uzsākšanai ir zemes un starta kapitāla trūkums, finanšu piesaiste, kā arī veiksmīga preces izplatīšana tirgū. Zemes trūkums ir liela problēma tieši tādās Centrāleiropas valstīs kā Nīderlande un Beļģija, kur zemes vērtība ir uzkāpusi pat virs 100 000 eiro par ha, tomēr arī Latvijā atsevišķos Zemgales reģionos, piemēram, ap Bausku, Jelgavu, varam runāt par lauksaimniecībā apstrādājamās zemes trūkumu un cenām līdz pat 10 000 eiro par ha.”

Kā nākamo problēmu A.Medne uzsver naudas trūkumu: “Lai attīstītos un paplašinātos, jaunajiem lauksaimniekiem trūkst finansiālo resursu. Uzsākot uzņēmējdarbību, nepieciešami lieli ieguldījumi, bet, lai tos iegūtu, ir nepieciešams bankas kredīts. Bieži šie kredīti tiek atteikti, jo finanšu iestādēm nav uzticamības jaunajam uzņēmējam un valsts nesniedz garantijas.” A.Medne skaidro, ka daudzi jaunie lauksaimnieki neizmanto pieejamos Eiropas finanšu instrumentus, jo tiem trūkst pamatkapitāla līdzekļu, lai pārkāptu starta izlaides slieksni, kas ir 15 000 eiro: “Šīs programmas ir drīzāk pielāgotas saimniecības pārņemšanai, nevis izveidošanai.”

Sākot saimniecisko darbību, jaunais lauksaimnieks uzņemas lielu finansiālo risku un saistības, kā arī saskaras ar lielām ražošanas izmaksām. Lauksaimniecībā ir samērā liels ražošanas cikla ilgums, līdz tiek gūta pirmā pieredze: “Ja jaunais uzņēmējs šajā laikā nespēj atrast investīcijas, viņš cieš zaudējumus, līdz ar to bieži jauniešiem šajā laikā trūkst motivācijas turpināt saimniecisko darbību.”

Kā vienu no attīstības iespējām biedrības izpilddirektore minēja kooperāciju izveidi, uzsverot, ka tieši Latvijas graudkopji veiksmīgi rāda pozitīvu piemēru: “Tas arī būtu viens no veidiem, kā samazināt daudzās nozarēs pastāvošo pārmērīgi garo pārtikas piegādes ķēdi- no ražotāja līdz veikalu plauktiem,” akcentē A.Medne.
Nauris Reinhards ir Pārgaujas novada jaunais lauksaimnieks un pašlaik saimnieko savā bioloģiskajā saimniecībā SIA “Agro Virpulis”. Saimniecība nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, graudkopību, kartupeļu un dārzeņu audzēšanu. N. Reinhards tikai daļēji atzīst, ka lielus draudus saimniekošanai nodara importa preces: “Šī problēma nav tikai jauno zemnieku problēma. Importa preces jau visus brīvvalsts gadus ir zināmā mērā degradējušas lauksaimniecības tirgu.”

Daudzi jaunieši nevēlas darboties lauksaimniecībā un savu nostāju aizstāv ar pamatojumu, ka lauksaimniecība nav prestiža un ar to nopelnīt nevar: “Ļoti ilgi sabiedrībā tiek kultivēts mīts, ka laukos paliek tikai tie, kas ir neveiksmīgāki un neizglītotāki, ka tie, kuri ir baltos kreklos pie biroja galda, ir kādā ziņā pārāki. Protams, muļķības! Jau sen laukos ir ļoti izglītoti cilvēki. Atšķirība tikai tā, ka, lai laukos strādātu ar peļņu tieši lauksaimniecības nozarēs, jārēķinās ar daudzu gadu darbu, tāpēc to var darīt tie jaunieši, kas ir gatavi ieguldīt un kādu laiku dzīvot tikai ar ticību savam darbam, sapnim, ka tas reiz nesīs augļus. Diemžēl mūsu materiālisma un kliedzošā tirgus ekonomikas laikmetā maz ir to jauno cilvēku, kas gatavi dzīvot ar ideju, jo katru dienu no visām pusēm līst informācija par dzīves baudīšanu un svinēšanu,” saka jaunais lauksaimnieks.

N.Reinhardam ir arī savs viedoklis par risinājumu sarežģītājā nodokļu sistēmā, kāda pašlaik ieviesta Latvijā:” Šeit redzu vairākus variantus, kuri arī sen varēja būt ieviesti mūsu valstī. Lai jaunie zemnieki spētu paši bez vecāku vai citu palīdzības uzsākt savu biznesu, viņus būtu jāatbrīvo vismaz uz dažiem gadiem no nodokļiem, bet tagad ir tā – pēc pirmā darbības mēneša valsts ar savu ķeseli ir klāt. Jaunajam zemniekam, kurš uzsācis darboties, nauda nevar parādīties uzreiz. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jauni cilvēki bez ģimenes atbalsta praktiski nevar iesākt savu biznesu, jo mūsu valstī tā ir sava veida pašnāvība.”

Jaunais lauksaimnieks no Pārgaujas novada uzskata, ka nozares prestižs jāsāk uzsvērt jau skolas solā: “Ļoti bieži skolotāji paši grēko, pasakot, ja nemācīsies, paliksi tepat laukos govis slaukt. Liela sabiedrības daļa pat nezina, ka laukos strādā ar modernām tehnoloģijām, kur vajadzīgas ļoti lielas zināšanas. Arī bez agronomijas zināšanām laukos nekas nenotiks. Cilvēkiem ir jāzina, ka lauku ļaudis ir ļoti zinoši, dzīvesgudri cilvēki, kā bieži trūkst pilsētā dzīvojošiem. Teikšu, ka tie, kas laukos ir izveidojuši savas saimniecības, ir ļoti stipri un gudri cilvēki.”