Ziņas

Sabiedrība

Lauksaimniecībā tendences pozitīvas

Klātienē. Raiskuma pagasta zemnieks Jānis Ikers ar dēlu Jāni izmanto izdevību uzdot jautājumus biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājam Jurim Lazdiņam.Foto: Māris Buholcs

Lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības un servisa uzņēmums SIA “Amazone” Priekuļu tehnikumā rīkoja semināru “Gudrā zeme”. Pasākumā bija pieaicināti Zemkopības ministrijas, nozaru pārstāvji, uzņēmēji, tostarp arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un biedrības “Zemnieku saeima” (ZSA)  valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Par aktuālajiem jautājumiem, kas patlaban svarīgi lauksaimnieciskajiem ražotājiem, runāja J. Lazdiņš. Viņš atzina, ka joprojām spraiga cīņa ir par projektu iesniegumu pieņemšanu Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija”. J. Lazdiņš stāstīja, ka diskusijas, kurš projekts paliks aiz strīpas, kurš ne, notiek joprojām, un vēlreiz uzsvēra: “Projekti, kas bija virs nosacītās strīpas, tiks izvērtēti trīs mēnešos, pārējie piecos. Nākamā kārta tiks izsludināta novembrī.  Attiecībā uz modernizāciju mūsu organizācijas   priekšlikums Zemkopības ministrijai – nākamajā gadā par desmit procentiem palielināt finansējumu modernizācijai ražas novākšanas tehnikai un pirmapstrādei.”

Kā tuvākos risināmos jautājumus, ar kuriem ZSA vērsīsies Zemkopības ministrijā, J.Lazdiņš uzskaitīja: “Aicināsim valdību samazināt akcīzes nodokļa likmi lauksaimniekiem paredzētajai dīzeļdegvielai no 50 eiro/t uz 36,6 eiro/t. Vēl skubināsim valdību piešķirt papildu 30% lauksaimniekiem paredzētās dīzeļdegvielas 2016./2017. gada sezonai, kā arī saglabāt atvieglojumus, kas pienākas lauksaimniekiem attiecībā uz transportlīdzekļa ekspluatācijas un ceļu lietošanas nodevu. Plānojam rast iespēju nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu lauksaimniecībā izmantojamajai zemei attiecināt arī uz tiem zemes gabaliem, kuru platība ir līdz trīs hektāriem. Gribam arī panākt izmaiņas traktortehnikas vadītāja apliecības iegūšanā, lai jaunieši, neinvestējot lielus resursus, vieglāk varētu iegūt A,B,C un D kategorijas vadītāja apliecību.” ZSA valdes priekšsēdētājs piebilda, ka vēl plānots ierosināt atcelt nosacījumu par elektrības jaudas rezervēšanas paaugstinātajiem maksājumiem. Organizācija aicinās pilnveidot nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, paaugstinot nodokli juridiskām personām par  neapstrādātu zemi no 3% uz 5% un drīzumā aicinās atcelt vai samazināt valsts nodevu lauksaimniecības zemes iegādei.

J.Lazdiņš atgādināja, ka Latvijas lauksaimnieki ražo kvalitatīvu produkciju, kas var konkurēt pasaules tirgū: “Mums jāapzinās, ka Latvija ir ļoti maza valsts un mēs nekad nebūsim kāda produkta lielražotāji ne Eiropas, ne pasaules tirgos, toties mums ir kvalitāte, ko esam pierādījuši gan graudu, gan piena sektorā.”

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta vecākās referentes Sandras Strēles prezentācijā klausītāji varēja uzzināt, cik un kādos projektos izlietots līdzšinējais sabiedriskais finansējums. “Ņemot vērā, ka finansējums ir ļoti ierobežots, jārēķinās, ka perioda beigās visiem naudas nepietiks. Šajā plānošanas periodā par lielāku veiksmi tiek uzskatīts reģionalizācijas princips, jo tādā veidā nauda tiek sadalīta līdzvērtīgi. Lielākais pieteikumu skaits šajā periodā ir no Latgales, kas ir diezgan liels pārsteigums, jo iepriekš Vidzeme bijusi ļoti aktīva. Taču lielākās projektu summas aiziet uz Zemgali. Pēdējā laikā saimnieki aktīvāk apdrošina laukus un dzīvniekus, kā ierasts, liela interese ir par aktīviem ieguldījumiem materiālos aktīvos jeb modernizāciju,” skaidroja S.Strēle.

Zināmas pārdomas klausītājiem viesa DNB bankas ekonomikas eksperta prognozes, kas vēstīja, ka lauksaimnieciskā attīstība līdz ar valsts neatkarības atgūšanu ir palielinājusies, taču ne tik strauji kā ekonomika kopumā, tiesa, augkopībai un lopkopībai ir ļoti atšķirīgas tendences, proti – augkopība pēc neatkarības atgūšanas ir veiksmīgāk atkopusies.

“Ekonomiskā izaugsme nozīmē arvien triviālāku vajadzību apmierināšanu, taču, pieaugot ienākumiem, cilvēki arvien mazāk maksā par pārtiku. Tā, piemēram, pēdējos gados cilvēkiem kartupeļu, piena un cūkgaļas pirktspēja augusi pat piecas reizes, taču reālais patēriņš ir samazinājies. Tas parāda, ka pie labākas dzīves cilvēki dod priekšroku dārzeņiem, augļiem, našķiem un to pašu kaloriju skaitu uzņem ar citiem produktiem,” saka P. Strautiņš.

Viņš atklāja, ka lauksaimniecība ir daudz rentablākā par jebkuru citu saimniecisko darbību, taču tas tiek glabāts kā tāds noslēpums. “Pamatā tiek veidots fundamentāls konflikts starp zemniekiem un valdību. Lauksaimnieki nemitīgi vēlas izraudāt lielākas nodokļu atlaides,  tāpēc stāstīt, ka iet ļoti labi, zemniekiem stratēģiski nešķiet pareizi. No otras puses, tā kā es pārstāvu banku, redzu, kā lemj par  to, kuras nozares var kreditēt, kuras ne. Saprotams, ka nemitīgie briesmu saucieni, ko dzird no lauksaimniekiem, viņiem pašiem ļoti kaitē. Tas ietekmē jauniešu pārliecināšanu kaut ko mācīties saistībā ar lauksaimniecību. Vai nebūtu labāk, ja viņi dzirdētu vairāk pozitīvā?  Diemžēl šai dilemmai pašlaik nav risinājuma.”

Kā vēl viens apstāklis, kas ietekmē kopējo ekonomiku Latvijā, tostarp arī lauksaimniecību, pēc P. Strautiņa domām, esot demogrāfija un progress. “Šajā problēmā ir ļoti daudz nianšu. Latvijā reģionos ārpus Rīgas jauniešu skaits ekonomiski aktīvajā vecumā ir mazs un turpinās samazināties. Jaunieši plūdīs prom no laukiem, jo, pirmkārt, tur nebūs viņu vienaudžu, otrkārt, dzīvos lielie uzņēmumi, kuri, neskatoties uz apjomiem, visiem darbu tomēr nevarēs nodrošināt. Lai noturētu jauno paaudzi laukos, var pienākt diena, kad uzņēmējam būs jaunietim jāmaksā krietni lielāka alga par minimālo. Varbūt drīzumā tik tiešām piedzīvosim laikus, kad iedzīvotājiem piemaksās, lai tikai viņi dzīvo ārpus Rīgas. Pašlaik statistika skaidri parāda, ka visizdevīgākās nišas būs IT un biznesa pakalpojumi, kā arī tūrisms. Redzam, ka priekšgalā izvirzīsies Valmiera, Liepāja, Ventspils. Tendences atspoguļo, ka šīs pilsētas kā darba tirgus jau tagad kļūst arvien pievilcīgākas un arī nākotnē cilvēki pārcelsies tur, kur ir labāk, kur ir lielākas izredzes attīstīties.”

Lauksaimnieki  neslēpa gandarījumu par semināru un atzina, ka šādos pasākumos piedalās, jo tā esot iespēja vienam otru satikt, kā arī aci pret aci aprunāties ar dažādu organizāciju pārstāvjiem.