Jūnija vidus ir laiks, kad iepazīt laukus. Aizvadītajās brīvdienās Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” gandrīz simts saimniecībās rīkoja “Atvērtās dienas laukos”.

Akcijas mērķis – popularizēt Latvijas lauku dzīvi, laukos audzētus, ražotus, gatavotus produktus un pakalpojumus.
Lai gan reklāma bija pieticīga, tie, kuri uzzināja, labprāt devās paciemoties piedāvātajās saimniecībās, viesu namos, vīna darītavās, amatnieku mājās.

Ciemiņus gaidīja arī Raunas pagasta “Jaun-Ieviņās”. Tā “Lauku ceļotāja” aktivitātēs piedalās ik gadu. Te katram ir iespēja pabūt lauku vidē, apskatīt savvaļas zirgus un govis, vistas, redzēt dārzus.

“Akcija ir iespēja pilsētniekiem atgādināt, ka vēl kaut kur citur var pavadīt brīvdienas, ne tikai lielveikalos. Paaudzes mainās, aizvien vairāk ir pilsētnieku, viņu bērni nezina, kāda dzīve laukos. Bērnus šodien biežāk ved ekskursijās uz Turciju, viņi zina, ka kartupeļus var dabūt veikalā. Ne velti zooloģiskajā dārzā ir lauku sēta. Akcija aicina izbraukt no pilsētas,” stāsta saimnieks Uldis Rudzītis un atgādina, ka “Jaun-Ieviņas” ir daudznozaru bioloģiskā saimniecība, kas nodarbojas arī ar tūrismu, kas ir sasaistīts ar lauksaimniecību.

“Ļoti gribētos, lai tie, kuri te pabijuši, būtu pamudināti domāt. Gan par vidi, kurā dzīvojam, gan pārtiku, ko ēdam. Aizvien vairāk ir cilvēku, kuriem ir svarīgi, ko viņi ēd, kur audzēti dārzeņi, ko liek galdā. Ne viens vien, kurš pie mums atbraucis ekskursijā, kļūst par pastāvīgo klientu. Pērk saimniecībā dārzeņus, olas, jo ir redzējis, kā tie aug, ka vistas brīvi staigā, arī medu, sukādes no mūsu cidonijām,” pastāsta “Jaun-Ieviņu” saimnieks.

Atvērto durvju dienā saimniecībā ciemojās apmeklētāji no Gulbenes, Tukuma puses, arī Rīgas, Cēsīm, Madonas. “No rīta braucām uz tirdziņu Balvos. Meita ieraudzīja norādi, ka te ir savvaļas zirgi, mājupbraucot iegriezāmies,” kā nokļuvuši “Jaun-Ieviņās”, stāsta Mareks Dakša no Straupes. Meita Madara atklāj, ka viņai ļoti patīk zirgi, un ir priecīga, ka tos redzēs.

Uldis Rudzītis ciemiņus ved ekskursijā pie savvaļas zirgiem. Ejot pa aploku, tiek stāstīts par zirgiem, kuri pirms gadsimtiem dzīvojuši Latvijā.

Patlaban barā ir septiņi dzīvnieki. “Jaun-Ieviņas” bija pirmā privātā saimniecība Latvijā, kur no Nīderlandes tika ievesti savvaļas zirgi. Pirms sešiem gadiem arī govis. Saimnieks stāsta par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, par to, kā gadiem neapstrādātos tīrumos ganot vien zirgus, pļavas kļuvušas bagātākas par 60 augu sugām, te ir ļoti daudz asinszāļu.

Ekskursanti interesējās par zirgu attiecībām barā, par to un govju dzīvi aplokā ziemā, cik bieži zirgiem un govīm jāpalīdz. “Pirmajā rudenī zirgi staigāja pa mežu un ēda mušmires. Bijām satraukti, kas notiks. Nīderlandieši atbildēja – daba ir daba, dzīvnieks ēd, ko tam vajag. Arī aļņi zina, cik sēņu un kādas jāapēd, lai attīrītu organismu. Dabas fonda speciālisti arī pārliecināja, ka nedrīkst izjaukt dzīvnieka imunitāti. Tā ir cilvēka iedoma, ka dzīvnieks pats netiks galā, ka noteikti jāpalīdz,” domās dalās Uldis Rudzītis.

Plašāka diskusija raisās par dabai draudzīgu saimniekošanu. Viesi atzina, ka Latvija, mēģinot atdarināt citas Eiropas zemes, cenšas saimniekot intensīvi, kaut tur dara pretēji. “Vācijā piens, ko slauc no govīm, kuras neēd skābsienu, maksā krietni dārgāk. Gan jau arī mēs līdz tam nonāksim. Vai var lepoties, ka vairs nav nevienas nezāles un par to sēklām dārgi jāmaksā? Par to šodien neaizdomājamies,” viedokli pauda zemnieks un uzsvēra, ka pilsētniekus laukos redzētais vienmēr rosina padomāt.

Vecpiebalgas bitenieks Aivars Radziņš savā dravā un sētā viesus “Lauku ceļotāja” akcijā uzņēma pirmoreiz. “Daudz ciemiņu negaidījām, jo jārēķinās ar ceļa remontu. Noteikti ietekmēja tas, ka tuvākā apkārtnē neviens cits nebija pieteicies akcijā. Tūristiem būtu ērtāk, ja nelielā attālumā var vairāk apskatīt,” vērtē vecpiebaldzēns. Tā kā dravā līdz Jāņiem ir karstākais darba laiks, saimnieki interesentus aicināja pieteikties. Divās dienās skatīties, kā saimnieko dravā Vecpiebalgā, ieradās vairākas ģimenes gan turpat no Jaunpiebalgas, gan Rīgas, Madonas. “ Cilvēki ir jāiepazīstina gan ar medu, gan bitēm. Bija atbraukuši tie, kam tas patiešām interesē. Vieni gribēja ko vairāk uzzināt par saimniekošanu, jo grib pamēģināt, citus interesēja viss par bitēm, medus atšķirībām, spietošanu, dažādiem bišu produktiem,” pastāsta Aivars Radziņš un piebilst, ka liela interese bijusi izstaigāt bišu taku, pagulēt bišu mājā, redzēt, kā bites stropā strādā.

Gan Uldis Rudzītis, gan Aivars Radziņš atzīst, ka ikviena lauku dzīves popularizēšana, iespēja to iepazīt ir svarīga. Lai pilsētnieks nedzīvotu ilūzijās vai maldos.