Cēsu Izstāžu namā pulcējās vēstures entuziasti no Cēsīm un apkaimes, lai būtu klāt Latvijas Nacionālā arhīva izdotās grāmatu sērijas “Vēstures avoti” 10. sējuma “Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos” 2. grāmatas ”1919. gada 16. aprīlis – 10. jūlijs” atvēršanas svētkos.

Grāmatas sastādītāji ir Lat­vijā atzīti vēsturnieki, vēstures doktori Ēriks Jēkabsons un Jānis Šiliņš. Pasākumā bija klāt vairāki desmiti interesentu, kuri pēc svinīgās daļas, iegādājās grāmatu, lūdza vēsturnieku autogrāfus, iesaistījās diskusijā par šo laiku vēsturē.

Uzrunājot sanākušos, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja direktore Kristīne Skrīvere akcentēja, ka grāmatā apkopoti aptuveni 200 dokumenti, kas stāsta par Cēsu kauju posmu, ļauj iepazīties ar politisko un militāro situāciju šajā laikā: “Mums īpaši patīkami tas, ka arī šī grāmata, tāpat kā sējuma pirmā daļa, savu pirmatklāšanu piedzīvo tieši te, Cēsīs. Šajā gadā esam dzīvojuši uz šo notikumu viļņa, plaši atzīmējot Cēsu kauju simtgadi, kurā aktīvi iesaistījās arī Cēsu Vēstures un mākslas muzejs. Bijām vieni no koordinatoriem, lai uz Cēsīm atbrauktu Igaunijas bruņu vilciens “Brīvī­ba”, kuru nepilnu desmit dienu laikā apmeklēja astoņarpus tūkstoši apmeklētāju.”

Ar strēlnieku un citām karavīru dziesmām sanākušos priecēja vīru kopa “Vilki”, bet ar referātiem uzstājās grāmatas sastādītāji. Ēriks Jēkabsons runāja par Ziemeļ­latvijas brigādes formēšanas specifiku 1919. gada pavasarī, bet Jānis Šiliņš pastāstīja par pulkveža Jāņa Baloža neitralitāti Cēsu kauju laikā.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts Vēstures arhīva direktora vietniece Valda Pētersone “Druvai” pastāstīja, ka šī grāmata ir turpinājums darbam pie naci­onālā dokumentārā mantojuma popularizēšanas un Latvijas vēstures jautājumu aktualizēšanas: “Sērija “Vēstures avoti”, kurā tiek publicēti nozīmīgi Latvijas arhīvos esošie dokumenti, izpelnījusies atzinību ne tikai vēstures pētnieku aprindās, bet visā sabiedrībā. Šo­gad iznākusī “Iepazīstot Latviju: mākslinieka Jūliusa Dē­ringa ceļojumu piezīmes, 19. gadsimta otrā puse” guva ļoti lielu atzinību. Sērija tika iesākta 1999. gadā ar nelielu sējumu “Kurze­mes hercogienes Dorotejas vēstules”, kopumā pie lasītājiem nonākuši 11 sējumi, dažas no grāmatām jau kļuvušas par retumiem. Arhīva krājumi glabā lielas bagātības, un mēs gribam ar tām dalīties.”

Runājot par sējumu “Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos”, V. Pētersone pastāstīja, ka vēl ieplānotas divas daļas, trešajā grāmatā galvenais akcents būs likts uz Bermontiādi, bet noslēdzošajā būs lasāms par notikumiem Latgalē un par noslēgto miera līgumu ar Krieviju.

Vēstures doktors Ē. Jēkabsons sarunā ar “Druvu” norādīja, ka šis ir konceputāli jauns skatījums uz konkrēto Latvijas vēstures posmu: “Droši var teikt, ka līdz šim šāds izdevums nav bijis. Tur arī cēsnieki atradīs daudz interesanta par savu pilsētu, Cēsu kaujām. Lai arī mums daudz par šo laika periodu zināms, arhīva krājumi ir tik milzīgi, ka arī mēs tur vienmēr atklājam ko jaunu. Par jebkuru laika posmu varētu izdot apjomīgus sējumus, bet šis laiks ir īpašs, jo tas ir Neatkarības karš, Latvijas veidošanās laiks.”

Grāmata īpaši nozīmīga, jo pirmo reizi vienkopus publicēts tik plašs Neatkarības karam veltīto avotu klāsts, ieviešot tos ne tikai zinātniskajā apritē, bet arī padarot pieejamus sabiedrībai. Šajā grāmatā galveno vietu ieņem Cēsu kaujas, lai gan tiek runāts arī par citiem notikumiem.
Vēstures doktors J. Šiliņš skaidro, ka izšķirošo stimulu šāda krājuma tapšanai devusi valsts simtgade: “Šis nozīmīgais notikums veicināja uzsvaru maiņu. Līdz tam galvenie akcenti bija uz 2.pasaules karu, deportācijām, holokaustu, bet, pateicoties valsts simtgadei, tika aktualizēts 1.pasaules karš, Neatkarības karš. Pētnieku, kuri ar to nodarbojas, ir ļoti maz, mums tikusi tā iespēja iedziļināties šī laika notikumos.”

Pirmajā sējumā aptuveni 140 dokumenti piedzīvoja “pirmizrādi”, šajā nedaudz mazāk. Vēs­turnieki atzīst, ka grūtākais bijis nevis atrast dokumentus, bet atlasīt, ko no visa milzīgā apjoma publicēt, kam sekoja zinātniskā apstrāde, komentāru rakstīšana. Pirmā grāmata tapa divus gadus, šī – nepilna gada laikā, ko zināmā mērā veicinājuši arī noteiktie termiņi, ka tai jāiznāk vēl šajā gadā. Trešā grāmata pie lasītājiem nonāks nākamajā gadā.

Pasākuma apmeklētāju vidū bija arī Cēsu kauju rekonstrukcijas pasākuma iniciators Renārs Sproģis. Viņš atzina, ka grāmata būs noderīga ikvienam, kurš interesējas par valsts rašanās laiku, Cēsu kaujām, Neatkarības karu kopumā: “Esmu lasījis mūsu vēsturnieka Tāļa Pumpuriņa grāmatas par Cēsu kaujām, bet šis izdevums aptver plašāku laika posmu. Tajā daudz unikālu dokumentu, tur ir faktoloģija, tāpēc ar nepacietību gaidu brīdi, kad varēšu tajā iedziļināties. Ir labi, ka arī sabiedrībā šis jautājums ir aktuāls, ka Cēsu kaujas raisa interesi, cilvēki piedalās pasākumos, diskusijās.”