Ziņas

Uzņēmējdarbība

Latvijas brūnā gotiņa kļūst par retumu

Brūnaļa. Latvijas brūnā govs lauku saimniecībās kļuvusi par eksotisku piena lopkopības dzīvnieku.Foto: publicitātes

Agrāk Latvijas laukos bija ierasts redzēt ganāmies brūnaļas, bet tagad govis ir melnas, baltas, raibas, sarkanbrūnas, tikai Latvijas brūnās it kā pazudušas. Tā vien šķiet, ka drīz uz Latvijas brūno varēsim raudzīties vien vecās filmās vai pastkartītēs un par tām lasīt enciklopēdijās. Galvenais iemesls, kāpēc brūnaļas pazudušas, ir to zemāks izslaukums, salīdzinot ar citu šķirņu govīm. Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumu centrā šobrīd ir lielākais Latvijas brūno ganāmpulks, bet visā Latvijā brūnaļu skaits ir pārsteidzoši mazs.

Latvijā ir selekcionētas divas govju šķirnes: Latvijas brūnā un Latvijas zilā govs. Abas šķirnes ir piena – gaļas šķirnes, bet mūsdienās tiek veikts selekcijas darbs, lai Latvijas brūno izveidotu par piena šķirni. Latvijas brūnās selekcija iesākās 20. gadsimta pirmajā pusē, izmantojot vietējās govis un ievestos sarkano govju šķirņu vaislas buļļus. Latvijas brūnās izslaukums standarta laktācijā bijis 5233 kg, tauku saturs pienā 4,48%, bet proteīna saturs 3,35%.

Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas akciju sabiedrības “Sigulda”, Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības ciltsdarba speciāliste govkopībā Māra Baranovska sarunā paskaidro, ka Latvijas brūno (vecā tipa) govi popularizēt grūti saimniecisku apsvērumu dēļ: “To pat var nosaukt par patriotisku darbu, jo visu veco genofondu govis ražības ziņā dod krietni mazāk piena. Līdz ar to mēs nevaram plaši reklamēt neizdevīgu darījumu, aicinot zemniekus audzēt tikai Latvijas brūnās šķirnes govis. Arī nodrošinātais atbalsts par vienu tīršķirnes Latvijas brūno ir mazāks nekā izmaksas.”

Ciltsdarbu speciāliste stāstīja, ka “speciāli izveidotajā atbalsta programmā brūnaļu saglabāšanai ir iesaistījušies 30 saimnieki no Latvijas, galvenokārt no Kurzemes, Vidzemes, Latgales. Kopā teritorijā ir 151 tīršķirnes govs, par ko saņem atbalsta maksājumus” . Tiesa, gadā atbalsta maksājums ir tikai 150 eiro, taču pašlaik ir pieņemts jauns lēmums, kas paredz atbalstu arī par tīršķirnes telītēm, kuras ir vecākas par sešiem mēnešiem. “Citādi secinām, ka saimnieki telītes pārdod tālāk vai krusto ar kaut ko piennesīgāku,” atzīst M.Baranovska.

Vēl arvien notiek aktīvs darbs pie tā, lai Latvijas brūno izveidotu par piena šķirni. M.Baranovska:”Jaunā tipa šķirnes apzīmējums saglabājies tas pats – Latvijas brūnā -, kaut gan jaunais tips veidots, izmantojot Dānijas sarkano, Vācijas sarkano, Holšteinfrīzu sarkanraibo, Zviedrijas sarkanraibo un Šveices šķirni. Šī tipa govis, labi ēdinātas, izdod 8000 – 12 000 kg piena ar tauku saturu virs 4,20% un olbaltuma saturu virs 3,20%. Šodien tikai viena trešā daļa no visām slaucamajām govīm Latvijā ir Latvijas brūnās, visas ir ar ļoti lielu Holšteinas sarkanraibās un Holšteinas melnraibās šķirnes asiņu piejaukumu. Arī krāsa govīm bieži vien vairs nav brūna, bet tās ir sarkanraibas. Latvijas brūnās šķirnes govis vairāk ir piemērotas nelielām saimniecībām un saimniecībām ar bioloģisko ražošanas virzienu. Pretstatā Holšteinas melnraibajām šķirnes govīm Latvijas brūnajām organisms ģenētiski ir izturīgāks, līdz ar to tām ir zemākas ārstēšanas, sēklošanas, ēdināšanas un citas izmaksas. Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā pieprasījums pēc Latvijas brūnās šķirnes buļļu bioprodukta ir strauji samazinājies, spermas ražošanas un pārdošanas mērķiem arvien tiek iegādāti jauni Latvijas brūnās šķirnes bullīši.”

Interesanti, ka šogad par jaunā tipa Latvijas brūnās šķirnes un Holšteinfrīzu sarkanraibo telīšu iegādi interesi izrāda pircēji gan no Turcijas, gan Aizkaukāza republikām: “Viņi izpētījuši, ka tās telītes, kurām ir Latvijas brūnās gēni, ir izturīgākas un rūdītākas dažādos laikapstākļos.”

Balstoties uz M. Baranovskas teikto, vēsturiskajā Cēsu rajonā tikai Vecpiebalgas novada saimniecībās ir Latvijas brūnās (vecā tipa) govis, kopskaitā 10. Kaives pagasta saimniece Inese Suce no “Tanuļiem” atklāj, ka viņu ganāmpulkā pašlaik ir četras Latvijas brūnās. “Pirmo telīti saņēmuši kā dāvanu. Mūsu gotiņai ir 75% Latvijas brūnās asinis. Mēs īpaši nepiedomājam pie genofonda problēmām, drīzāk tas ir patriotisms. Cik mums, latviešiem, ir to lietu, ar ko lepoties? Kas mums ir tāds īpašs? Daudz nekā nav, toties šīs govis ir ekskluzīvas,” saka I. Suce.

Savukārt Taurenes bioloģiskā zemnieku saimniecībā “Mīļumbricos” saimnieko ciltsdarbu speciāliste un lopkopības pārraudze Inese Āboliņa. “Savu Latvijas brūno gotiņu nopirku no klienta. Šo gotiņu izvēlējos tālab, ka par to maksā subsīdiju un tai nav noteikts izslaukuma daudzums. Mums ir gaļas lopu ganāmpulks, un gadās, ka tur kādai govij piedzimst dvīņi, tad otru teļu var pilnībā izzīdīt ar Latvijas brūnās palīdzību, jo tā necimperlējas. Govs ir izturīgāka un mainīgajiem laikapstākļiem pielāgojas daudz labāk nekā Holšteinas govis. Latvijas brūnā (vecā tipa) nav selekcionēta lieliem piena izslaukumiem, tāpēc mums nav jāuztraucas par piena triekām un līdzīgiem sarežģījumiem. Arī ēdienkarte ir daudz pieticīgāka nekā citām šķirnēm. Šai govij ir stipras kājas, mīlīgs raksturs, ilgs mūžs un vieglas dzemdības. Latvijas brūnai ir līdzsvarota piena ražošana ar augstu tauku saturu. Šī izzūdošā šķirne jau ir eksotiska. Ja gaļas lopu ganāmpulkā visiem teļiem ir zīdītājas, mēs ģimenē tiekam pilnībā apgādāti ar pienu. Domāju, šī govs ir kā radīta saimniecībām, kas nodarbojas ar mājražošanu, jo piena kvalitāte ir laba un mājas siers sanāk izcils.”

Zemniekiem šobrīd vēl ir iespēja pieteikties un izmantot Lauku attīstības programmas atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt Latvijas brūnās (vecā tipa) un Latvijas zilās govju šķirnes genofondu.