Latvijā jau ilgstoši ir situācija, kad medicīnas māsu skaits aprūpes nozarē ir divas reizes mazāks nekā pārējā Eiropā.

Mūsu speciālistiem jāstrādā vairākās darbavietās, lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību divdesmit četras stundas nedēļā. Tas veicina māsu pārstrādāšanos, saslimšanu, izdegšanu. Otrs būtisks iemesls ir nepietiekamais atalgojums, māsas nevar nodrošināt sevi un ģimeni, un daļa izvēlas pārkvalificēties vai strādāt ārpus Latvijas.

Ņemot vērā kritisko situāciju šajā jomā, vakar Veselības ministrija un Latvijas Māsu asociācija atklāja Starptautisko māsu un vecmāšu gadu Latvijā, lai ne tikai pievērstu uzmanību samilzušajai problēmai, bet arī godinātu māsu un vecmāšu būtisko vietu veselības aizsardzībā. Visa gada garumā katru mēnesi plānoti izglītojoši pasākumi, kas notiks arī Cēsīs.

Cēsu klīnikā šobrīd strādā ap 100 veselības aprūpes speciālistu: māsas, vecmātes, fizioterapeiti, radiologa asistenti. Darbinieku mainība ir neliela, lielākā daļa speciālistu klīnikā strādā ilgstoši. To nodrošina darbinieku atbalsta sistēma, kas motivē speciālistus.
Izveidota personāla piesaistes un apmācību programma, daļēji apmaksāta profesionālās pilnveides programma, darbiniekiem nodrošina veselības apdrošināšanu un citas sociālās garantijas. Klīnika veicina medicīnas māsu atpazīstamību gan Cēsu sabiedrībā, gan plašāk. Tomēr arvien ir vakances tajās jomās, kurās trūkst māsu visā Latvijā: operāciju māsas, intensīvās terapijas, anestezioloģijas un neatliekamās aprūpes māsas. Māsas ar plašākām un specifiskākām zināšanām un prasmēm.

Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa norāda, ka klīnika medicīnas māsu ziņā nav sliktākajā situācijā, grūtāk ir lielajās pilsētās: “Tomēr ir skaidrs, ka ilgstoši māsu darbs nav bijis atbilstoši novērtēts, tāpēc liels skaits aprūpes personāla meklē iespējas strādāt kur citur. Ja pašlaik no 250 koledžas beidzējām, kas iegūst māsu kvalifikāciju, tikai 60 izvēlas strādāt valsts un pašvaldību slimnīcās, turklāt daļa šo darbu pēc iegūtās pieredzes neturpina, tad būtiski, ka valsts beidzot šo situāciju ir nosaukusi vārdā un sākusi to risināt. Diemžēl ļoti nepatīkami, ka ārstniecības personām šogad solītā algas pieauguma 20 % apmērā vietā apstiprināja vien 10% pieaugumu. Tas pašreizējā kritiskajā situācijā ir nepietiekami. Katrs mediķis darba tirgū ir uz izķeršanu. Situācija veselības aprūpē attiecībā uz cilvēkresursiem noteikti ir daudz smagāka, nekā to izprot sabiedrībā.”

Cēsu klīnikas galvenā medicīnas māsa Taiga Galeja-Gruntmane skaidro: “Speciālisti ir pārstrādājušies. Mēs strādājam divreiz vairāk, nekā tam vajadzētu būt normālā situācijā. Turklāt daļa māsu tuvojas vai jau ir pensijas vecumā, nenotiek savlaicīga paaudžu nomaiņa. Jau pirms piecpadsmit gadiem teicām, ka mūsu ir maz, ka Latvijā praktizējošo māsu skaits samazinās, jo īpaši, kad pavērās iespēja strādāt citviet Eiropā. Mūs neviens nedzirdēja. Šobrīd saprotam, ka nav neviena, kas aiz mums stāv, kas nāks mūsu vietā. Mūsu ir tik maz, ka kuru katru brīdi nepieciešamo aprūpi kvalitatīvi nodrošināt nevarēsim.”

Speciālistes uzsver, ka pat visizcilākajam ārstam ir nepieciešama māsiņa, kas asistē, nodrošina operācijas gaitu, pacienta aprūpi. Māsiņas ir zinošas un kompetentas. Ingūna Liepa uzsver: “Māsa ir neatkarīga profesija, tāpat kā ārsts ir neatkarīga profesija. Veselības aprūpe ir joma, kur ir svarīgs darbs komandā, sadarbība. Tomēr katram ir sava atbildība, lai kopējiem spēkiem veicinātu pacienta atveseļošanos. Sabiedrībā uz medicīnas māsu līdz šim skatījās kā uz manipulāciju veicēju, šobrīd medicīnas māsas zināšanas un kompetences ir tādas, lai ne tikai veiktu manipulācijas, bet arī izglītotu, apmācītu, konsultētu pacientu, viņa ģimenes locekļus. Māsas nepārtraukti paplašina zināšanas.” Taiga Galeja-Gruntmane papildina, ka šobrīd klīnikā medicīnas māsas pārsvarā strādā, veicot aprūpi pacientiem ar smagām saslimšanām, risinot sekas veselības problēmām, ja būtu vairāk speciālistu, būtu iespējams strādāt arī ar veselības profilaksi, jo ir ļoti svarīgi, lai ikviens par savu veselību rūpētos preventīvi, tas būtu ieguvums pašam, ģimenei un sabiedrībai kopumā. Latvijā vēl jāveido cilvēku veselības pratība, tas ir nākamais solis veselības aprūpes jomas situācijas uzlabošanai.