Maija otrajā pusē parasti tirgū parādās siltumnīcās audzētas zemenes. Šodien Cēsu tirgū pirmo dienu var nopirkt Raunas “Lejas Smurģu” ogas. Kaimiņi no “Mežnorām” ar ogām tirgū būs uz Vasarsvētkiem.

“Pavasaris ir vēls. Zeme­nes aug, bet lēnāk, zied, laiks ir mitrs, ogām trūkst saulītes un siltuma,” stāsta “Lejas Smurģu” jaunais zemeņu audzētājs Andris Bite, bet tēvs, saimnieks Laimo­nis Bite, kurš saldās ogas audzē teju 25 gadus, atceras, ka agrākā raža bijusi pirms sešiem gadiem, kad jau 9.maijā zemenes varēja piedāvāt tirgū.

Abās saimniecībās zemeņu audzēšana atšķiras. “Lejas Smur­ģos” tās stādītas kūdrā augstos plauktos, bet “Mežnorās” zemē. “Katrai audzēšanai savu plusi un mīnusi,” bilst “Mežnoru” saimnieks Aivars Urbasts.

Abās saimniecībās izaudzēto Latvijā pazīst kā “Zemenes no Raunas” vai “Raunas zemenes”, abas tuvākajā apkārtnē ir vienīgās, kas zemenes audzē siltumnīcās. “Aizvien vairāk audzētāju sāk celt siltumnīcas, ierīko plēves tuneļus, būvē arī apsildāmas siltumnīcas,” stāsta A.Urbasts, bet A.Bite papildina, ka ik gadu tirgū ienāk jauni audzētāji, bet daudzi arī atsakās no zemeņu audzēšanas. “Ar zemenēm darba daudz, ne tikai jāiestāda un ogas jānovāc,” ar smaidu bilst A.Urbasts un pastāsta, ka šopavasar pietrūcis stādu, ko pārdot, jo bijis ļoti liels pieprasījums.
Abās saimniecībās rēķinās, ka ar visu galā jātiek pašu spēkiem, jo ogu lasītājus dabūt teju neiespējami. L.Bite pakavējās atmiņās, kā 90.gadu beigās kādam ieminējies, ka sāks lasīt zemenes un vajadzētu palīgus. Nākamajā rītā pagalmā bijuši 90 cilvēki, kuri bija gatavi strādāt.
Raunas zemeņu audzētāji atzīst, ka šogad tirgū vēlāk būs arī lauka zemenes, gan jau uz Jāņiem, bet stādi labi pārziemojuši. “Šķirnes pamainām, jo kādai raža labāka, citai ne. Šogad pirmoreiz būs agrās ` Clery` ogas un vēlās `Alegro` . `Polkai` gan esam uzticīgi,” atklāj A.Urbasts, arī A.Bite vērtē, ka `Polka` ir izturīga un ražīga, bet no vēlajām šķirnēm izvēlas`Malvīni` .

Lai arī Latvijā zemeņu audzētāju nav maz, tirgū netrūkst ievesto ogu. “Tās audzētas lielsaimniecībās, modernās, datorizētās siltumnīcās. Jo lielāki apjomi, jo ogas lētākas,” atgādina L.Bite. A.Bite vērtē, ka arī Latvijā zemeņu audzēšanas nākotne ir lielražošana, jo pieprasījums ir. “Lielra­žotājs nespēj izaudzēt ogas bez ķīmijas. Tas ir liels risks, pārāk daudz tiek ieguldīts. Protams, pastāvēs arī ekoloģiskās saimniecības, kur saimniekos ģimenes, būs mazāki apjomos, bet izaudzētais vienmēr dārgāks. Daudziem patērētājiem ir svarīgi, kādā saimniecībā zemenes audzētas,” saka Andris, bet tēvs padalās pieredzē: “Raunas zemenes jau bija zināmas, kad kāds tirgotājs interesējās, ka labprāt tirgotu savā veikalā, teicu, ka nav tik daudz ogu, lai varētu nodrošināt. Pēc kāda laika nejauši gadījos tajā veikalā, skaidri rakstīts – “Zemenes no Raunas”. Nopirku, izrādījās no Grieķijas. Veikalnieks skaidroja: “Jūs nedevāt ogas, tāpēc arī uzrakstījām, ka zemenes no Raunas”. Mēs ar kaimiņu esam iekarojuši tirgu, tā ir vērtība, ko nedrīkst sabojāt.”

A.Bite uzsver, ka liela nozīme ir arī saimniecības atrašanās vietai. Piepilsēta vienmēr būs izdevīgāka. Viņš arī atzīst, ka neliela ģimenes saimniecība izdzīvot tikai ar zemeņu audzēšanu nevar.

“Mežnorās” audzē arī avenes. Šoziem avenāji krietni apsaluši. Saimnieks iecerējis rudens avenes audzēt zem plēves tuneļiem. Pērnruden ogu raža nosala, derēja vien vīnam.

“Lejas Smurģos” arī ir nedaudz rudens aveņu, bet siltumnīcās aug tomāti un gurķi. L.Laimonis apsaimnieko mežu. “Jāizvēlas tādas nozares un kultūras, lai vienlaikus nebūtu vairāki darbi. Kad zemeņu laiks gandrīz beidzies, sākas tomātu laiks, bet ziemā meža darbi,” saimniekošanas modeli skaidro A.Bite.

Pirmās zemenes ne tikai pircējam, arī audzētājam rada satraukumu – cik saldas, sulīgas būs ogas. “Viss kārtībā! Pašiem garšo,” saka A.Bite un priecājas, ka zemenēm daudz ziedu un aizmeties daudz ogu. Būs vairāk saules, tās ātri sārtosies.