Ziņas

Sabiedrība

Latvija kļuvusi tīrāka, bet, ko darīt, vēl ir

Talciniekus gaidot. Lai arī piedrazotu vietu kļuvis mazāk, Cēsu apkaimē joprojām ceļu malās, krūmu ielokos mētājas dažādi atkritumi – no tukšām pudelēm, skārdenēm līdz pat izmestām gultām un klozetpodiem.Foto: Jānis Gabrāns

Nedaudz vairāk par nedēļu atlicis līdz kārtējai Lielajai talkai, tā notiks 28.aprīlī. Par talkas vadmotīvu izvēlēts sauklis “Mainām Latviju! Maināmies paši!”, kas ir kā aicinājums saprast, ka pārmaiņas visapkārt iespējamas tikai tad, ja paši tās vēlamies.

Atgādināsim, ka idejas mērķis vienkāršs: līdz Latvijas 100.dzimšanas dienai padarīt mūsu valsti par tīrāko un sakoptāko vietu pasaules kartē – dot iespēju dabai atveseļoties, attīrot to no atkritumiem, kā arī mudināt iedzīvotājus pašiem labiekārtot un rūpēties par vidi.

Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme “Druvai” atzina, ka pilnībā ieceri nav vēl izdevies īstenot, bet situācija uzlabojusies ļoti būtiski: “Atzīšos, mans mērķis bija panākt, lai Latvijā katrā vietā var droši staigāt basām kājām un nekur nemētājas atkritumi. Tas nav izdevies, bet, analizējot datus sākumā un tagad, var teikt, ka iecere īstenota par apmēram 70 procentiem. Atceros, cik daudz pirmajos gados bija pamatīgi piedrazotu vietu. Nesaku, ka tagad viss ir ideāli, bet kopumā situācija ir būtiski uzlabojusies. Ir daudz vietu, kas sakoptas un vairs netiek piedrazotas, jo ir atbildīgie, kas par to gādā. Atlikuši vēl 30 procenti, ar tiem būtu jātiek galā nākamajos desmit gados.”

V. Jaunzeme arī norāda, ka vairs nepietiks tikai ar talkām, jāmaina daudz fundamentālākas lietas, proti, jārada apstākļi, lai cilvēki negribētu atkritumus nelegāli izmest dabā. Lielāka uzmanība jāpievērš izglītošanas kampaņām un arī starptautiskām vēsmām, kas nezin kāpēc Latvijai iet secen.

“Nākamo desmit gadu mērķis ir panākt, lai, mainot domāšanu, likumus, paradumus, uzvedību, atkritumi un piesārņojums dabā nemaz nenonāktu,” atzīst V. Jaun­zeme.

To, ka piesārņoto vietu kļuvis mazāk, apliecina arī Lielās talkas mājaslapā redzamā piesārņoto vietu karte, kur vismaz vakar vēl bija vien daži ieraksti Cēsu rajona teritorijā. Toties krietni vairāk reģistrētas talkošanas vietas, kuras cilvēki gatavi sakopt un labiekārtot, jo talkas ideja no atkritumu savākšanas ir izaugusi krietni plašāka un daudz šajā dienā tiek darīts arī labiekārtojot, stādot, uzlabojot. Talkas pieteiktas gandrīz visos mūsu puses novados, bet, visticamāk, ka arī tajos, kur talkas vēl nav oficiāli reģistrētas, darbošanās notiks.

Cēsu novada Lielās talkas koordinatore Edīte Matuseviča norāda, ka aktivitāte ir ļoti laba, līdz vakardienai novadā bija pieteiktas jau 16 talkas: “Vēl jau ir laiks, domājams, talku būs daudz vairāk. Jāatzīst, ka ir vietas, kur katru gadu nākas lasīt atkritumus, un tas tiks darīts arī šogad. Allaž atrodas kādas piedrazotas vietas, kas jāsakopj, un arī šogad tāda ir bijušās kokaudzētavas teritorijā Rīgas ielā 105, kur domubiedru grupa nolēmusi veikt sakopšanu, lai ierīkotu suņu pastaigu laukumu.”

Talku pieteicēju vidū ir tie, kuri talkā piedalījušies katru gadu, bet vienmēr atrodoties arī jauni talcinieki. Portālā talkas.lv vēl šonedēļ, līdz 20.aprīlim, var pieteikt talkas vietu, savukārt tie, kuri Lielajā talkā grib pielikt roku kopēja mērķa labā, šajā kartē var atrast sev tuvāko talkas vietu, sazināties ar rīkotāju un pievienoties.

Talku vietas pieteiktas arī Amatas, Raunas, Priekuļu, Jaun­piebalgas, Līgatnes novadā, un domājams, ka līdz Lielās talkas dienai šis saraksts būs vēl plašāks un netrūks arī to, kuri gribēs piedalīties talkā.

Talkas sākums meklējams valsts 90.gadskārtas priekšvakarā, un šogad talkos jau 11. reizi.