Latviešu autoru grāmatas ir pieprasītas gan grāmatnīcās, gan bibliotēkās, kur pēc jaunākajiem darbiem nākas gaidīt pat rindās. Šāda aina noskaidrojās, mēģinot saprast, vai taisnība statistikas datiem, kas vēsta, ka 2015. gadā par gandrīz 20 procentiem sarukusi latviešu daiļliteratūras grāmatu vidējā tirāža, sasniedzot zemāko rādītāju kopš neatkarības atjaunošanas. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apkopotā informācija liecina, ka pērn vienas latviešu daiļliteratūras grāmatas vidējā tirāža bijusi vien 900 eksemplāru.

Šo informāciju steidza atspēkot izdevniecību pārstāvji, norādot, ka šāda statistika veidojas, jo vienā maisā tiek likti arī sponsoru apmaksāti izdevumi, atkārtoti izdoto grāmatu metieni, neņemot vērā pirmizdevuma eksemplāru skaitu un citus faktorus. Tostarp digitālās drukas pakalpojumu sniedzēji, kas ļauj autoram pašam izdot grāmatu dažu desmitu eksemplāru metienā. Kā apliecinājums tam kalpo LNB informācija, ka izdoto latviešu daiļliteratūras grāmatu skaits, salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājies no 384 līdz 417 grāmatu nosaukumiem.

Cēsu Centrālās bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Aija Lauberga stāsta, ka daudzu mūsdienu latviešu autoru grāmatas ir ļoti pieprasītas, lasītājiem pēc tām nākas gaidīt garās rindās: “Parasti grāmatu dodam uz trim nedēļām, bet pieprasītākajām cenšamies termiņu saīsināt, jo rindas ļoti garas. Lai arī iepērkam vairākus grāmatu eksemplārus, pieprasījums ir vēl lielāks.”

Starp šī brīža pieprasītākajām grāmatām viņa min Noras Ikstenas “Mātes piens”, Gundegas Repšes “Bogene”, Laimas Kotas “Mierielas vilkme”, Māras Zālītes “Pieci pirksti”, Māra Bērziņa “Svina garša”, Ingas Gailes “Stikli”, arī mūsu novadnieces Ingunas Baueres grāmatas.

“Iznākot jaunām grāmatām, pašas izvēlamies, cik lielā apjomā iegādāties. Ja redzam, ka pieprasījums ļoti liels, piepērkam klāt, lai varētu izsniegt uzreiz lielākam lasītāju skaitam.

Jāsaprot gan arī tas, ka pēc dažiem gadiem grāmatas, visticamāk, nogulsies plauktā. Tiesa, gadās, ka kāda grāmata piedzīvo popularitātes otro vilni, ja pēc tās motīviem tiek uzņemta filma vai iestudēta izrāde. Kā tas, piemēram, bija ar “Svina garšu”, kad pēc izrādes iestudēšanas atkal daudzi vēlējās to izlasīt,” stāsta A. Lauberga.
Bibliotekāru vērojumi rāda, ka latviešu autoru grāmatas lasa visos vecumos, no jauniešiem līdz pensionāriem. Katrai grāmatai savs lasītāju loks, vienām lielāks, citām mazāks. Ir cilvēki, kuri lasot tikai latviešu autoru darbus.

Šajās dienās bibliotēkā ir jauno grāmatu diena, kad var apskatīt piedāvājumu, pierakstīties rindā uz jaunajām grāmatām. A. Lauberga norāda, ka lasītāji arvien vairāk izmanto iespēju iepazīties ar piedāvājumu internetā, kur bibliotēkas mājas lapā iespējams arī pierakstīties uz kārotajām grāmatām: “Šo iespēju izmanto ne tikai gados jaunāki lasītāji, bet arī seniori. Internetā var pasūtīt grāmatu, pagarināt termiņu, iestāties rindā. Tas ir ērti gan lasītājiem, gan mums.”

Bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Inese Majore stāsta, ka bērnu literatūras lauciņā situācija nav tik laba: “Pieaugušajiem latviešu autoru piedāvājums krietni lielāks, bērniem vairāk nāk tulkotā literatūra, tāpēc statistiski sanāk, ka to lasa vairāk. Jauni latviešu autori parādās samērā reti, piedāvājums balstās uz esošajiem. Pietrūkst grāmatu par ikdienas dzīvi, par skolas dzīvi, bērni meklē tādas, bet nav piedāvājuma.”

Neizpratnē par sākumā minēto statistiku ir arī “Zvaigzne ABC” Cēsu grāmatnīcas vadītāja Saiva Kalniņa, jo ikdienas darbā redz, cik liels pieprasījums ir pēc latviešu autoru darbiem: “Šo statistiku ietekmē grāmatas, kas iznāk pavisam nelielās tirāžās, jo redzam, ka grāmatas, kas iznāk lielās tirāžās, tiek pirktas, un nākas pat atkārtoti drukāt. Latviešu autoru darbus ļoti prasa, un dažkārt var pabrīnīties, cik daudz pērk. No šobrīd pirktākajām jāmin “Mātes piens”, “Svina garša”, kurai, šķiet, jau bijuši trīs atkārtoti izdevumi. Ļoti labprāt pērk Ingunas Baueres grāmatas, kurām arī tiek veikti atkārtoti izdevumi.”

Latvijas izdevējdarbības statistika tiek veidota, balstoties uz saņemtajiem izdevumu obligātajiem eksemplāriem, kurus izdevējam jāpiegādā bez maksas. Saskaņā ar Obligāto eksemplāru likumu, ikvienam izdevējam Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) jāpiegādā katrs izdevums, kas izdots Latvijā vai tiražēts ārpus valsts robežām pēc Latvijā reģistrēta izdevēja pasūtījuma. Obligātie eksemplāri jāiesniedz, lai nodrošinātu nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm un atbalstu kultūrai, izglītībai un pētniecībai. Attiecībā uz grāmatām noteikts, ka jāiesniedz septiņi eksemplāri. Varam padomāt, kā veidojas statistika. Ja viena grāmata iznāk 1500 eksemplāros, bet kāds autors savējo izdod vien desmit eksemplāros, vidēji sanāk, ka grāmatas ir ar 755 eksemplāru tirāžu.