Ziņas

Sabiedrība

Latviešu abstrakcionisti no Čikāgas. Darbi skatāmi Cēsīs

Devums. Brāļa un māsas Šteineru darbi cēsniekiem un pilsētas viesiem ļauj gūt ieskatu, kādu ceļu mākslā gāja jaunie latvieši, kas pēc Otrā pasaules kara bēgļu gaitās bija nokļuvuši Čikāgā. Foto: publicitātes

Ar prieku un gandarījumu Pasaules latviešu mākslas centrs (PLMC) piedāvā latviešu diasporas mākslinieku, brāļa un māsas Šteineru – Ojāra un Silvijas -, darbu izstādi “Ojārs&$ilvija. Ab­straktais ekspresionisms Čikāgā”. Tā izstādes atklāšanā sacīja centra izpilddirektors Kārlis Kanderovskis.

Kopš imigrācijas uz ASV pēc Otrā pasaules kara brālis un māsa dzīvo Čikāgā. K.Kanderovskis atgādināja, ka vairāku iemeslu dēļ Čikāgā dzīvojošo latviešu diasporas mākslinieku daiļrade ir saņēmusi mazāk latviešu kritiķu un mākslas zinātnieku uzmanības nekā Ņujorkas mākslinieki.

16. jūlijā Cēsīs izstādes atvēršanā piedalījās arī ievērojamais mākslas vēsturnieks Arnolds Sildegs, kurš gandrīz 26 gadus rediģēja žurnālu Latvju Māksla. Viņš pauda neapmierinātību ar ASV Vidusrietuma diasporas mākslinieku neievērošanu. Tā kā šajā reģionā ir daudz iestāžu, kuras saistītas ar latviešu mākslu, piemēram, latviešu studiju centrs Rietummičiganas Universitātē Kalamazū, Klinklava mākslas galerija un muzejs Garezerā, žurnāls Latvju Māksla un Čikāgas galerija Astra, kas specializējās Baltijas reģiona tēlotājmākslā un kuru vadīja Līga Tīģeris (tagad Līga Ejupe), pēc Sildega domām, Vidusrietumu latviešu māksla bija pelnījusi lielāku uzmanību. Izstādes mērķis ir ne tikai atzīmēt šo talantīgo cilvēku radošo darbu, bet arī parādīt to tā radīšanas laika kontekstā, saistībā ar periodu 20.gs. vidū. Toreiz Ņujorka tika dēvēta par pasaules mākslas galvaspilsētu, Čikāga – par Ame­rikas Vidusrietuma galvaspilsētu. Šajā dinamiskajā imigrantu metropolē atdzimšanas un atjaunošanas garā Šteineri ir strādājuši pēdējos septiņus gadu desmitus.

Amerikas latviešu diasporas mākslas literatūrā bieži tiek minēta Čikāgas grupa. Tajā bija mākslinieki, no kuriem daudzi studēja Čikāgas mākslas institū­ta skolā. To starpā bija Ojārs un Silvija Šteineri. Šie jaunie lat­viešu mākslinieki ieradās kā imigranti no Ziemeļeiropas, bēgot no okupācijas varas.

Kopš mākslinieka karjeras sā­kuma Čikāgā, pēc atgriešanās no militārā dienesta Korejā, Ojārs Šteiners par savu glezniecības stilu pieņēma abstrakto ekspresionismu, stilu, kurā viņš turpina darboties līdz pat mūsdienām. Savukārt Silvija Šteinere, lai gan bija abstraktās ekspresionisma glezniecības pārstāve, darbojās arī citā virzienā, ko varētu raksturot kā sava veida lirisko abstrakciju. Viņa arī līdztekus glezniecībai strādāja modes dizainā un bērnu grāmatu ilustrācijā, tāpēc abstraktā ekspresionisma jautājumi viņas mākslā bija mazāk izteikti.

Pasākumā ar atmiņām, vērtējumiem un ieskatu Ojāra un Silvijas dzīvē dalījās arī PLMC līdzdibinātājs Dainis Mjartāns, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele un Ojāra Šteinera krustmeita Māra Sīmanis, kura vēl šogad Jāņos viesojusies pie sava krusttēva.

*Ieskatam izstādē un latviešu diasporas mākslinieku Čikāgas dzīvē izmantoti Kārļa Kanderovska apkopotie materiāli.