“Pēdējais laiks pļaut latvāņus!” uzsver speciālisti. Patiesībā jau ir nokavēts, jo ziedkopas izziedējušas un audzelīgais latvānis pratīs nogatavināt sēklas.

Kā katru vasaru, viena no aktuālām tēmām medijos, problēmām zemju īpašniekiem ir latvāņi. Pēdējos desmit gados daudzviet hektāriem vien latvāņu audzes ir iznīcinātas, toties citur, kur auga vien pāris augu, tagad jau latvāņu lauks. Diemžēl nav precīzas informācijas, cik lielās platībās kurā novadā, pagastā aug latvāņi. Dati netiek regulāri atjaunoti. Pašvaldības uzrauga savas teritorijas, to saistošajos noteikumos stingri noteikts, ka ikvienam, kura īpašumā aug latvāņi, jāveic to ierobežošana. Pašvaldības rīko mācības, informē, kā labāk darīt, lai šos invazīvos augus iznīcinātu. Cik lielas ir latvāņu audzes, kā tie izplatās no kaimiņa pie kaimiņa, ir zemju īpašnieku ziņā.

“Pēdējos gados situācija ir uzlabojusies,” saka Līgatnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Uldis Siliņš. Vakar viņš ar kolēģi brauca pa novadu, apsekoja teritoriju, vērtēja, cik cītīgi tiek appļauti latvāņi. Tie, kuri iegādājušies īpašumus ar latvāņiem, tos veiksmīgi iznīcina. Tā daudzi hektāri atbrīvoti no invazīvā auga. “Ir vietas, kur diemžēl ir problēmas. Pārbaudām, vai nav mainījušies īpašnieki, lai zinātu, kam sūtīt atgādinājumu, ka latvāņi jānopļauj,” stāsta U.Siliņš un atzīst, ka ir īpašnieki, kuri katru gadu cītīgi nopļauj latvāņus, bet tikai pēc tam, kad saņemts atgādinājums. “Ir dažas problēmu vietas, kur jau gadiem nav spēts rast risinājumu. Ratnieku pusē bijušās vistu kūtis sabrukušas, tās un apkārtni pārņēmuši latvāņi. Teritorijai ir īpašnieki. Viņiem vairākkārt uzlikts administratīvais sods, bet viņi to nevar samaksāt, tāpat nav naudas latvāņu pļaušanai. Šai teritorijai arī neatrast nomnieku. Arī tāda var būt situācija,” pastāsta U.Siliņš.

Nākamreiz pašvaldības policija apsekot novadu brauks kopā ar Valsts augu aizsardzības dienesta speciālistu, lai varētu noformēt protokolu, ka netiek veikti latvāņu ierobežošanas pasākumi. Pēc tam, ja nekas nebūs darīts, administratīvā komisija lems par sodu. “Cilvēki nav neapzinīgi, saprot, ka latvāņi jāiznīcina. Ja kaimiņš nenopļauj, ziņo pašvaldībai,” stāsta U.Siliņš un piebilst, ka nesen saņemta ziņa par kādu teritoriju, kurā nav nopļauti latvāņi, kad piezvanījis saimniekam, lai painteresētos, saņēmis atbildi, ka patlaban pļauj latvāņus.

Pirms Jāņiem Cēsu pašvaldības lauku attīstības speciāliste Evija Atvara kopā ar pašvaldības policiju apsekoja novada teritoriju. “Jau martā tiem, kam iepriekšējos gados bijušas problēmas ar latvāņu ierobežošanu, sūtījām informāciju, kā to darīt, kas sniedz pakalpojumus. Daudziem tika zvanīts. Pirms Jāņiem arī pārdesmit zemju īpašniekiem atgādināju, ka zeme jāsakopj,” stāsta E.Atvara un piebilst, ka katru gadu dzirdamas vienas un tās pašas atrunas – nav naudas un nav atbildīgi par padomju laiku mantojumu.

Protams, latvāņu ierobežošana maksā naudu. Taču pašvaldība tiem, kuri cīnās ar latvāņiem, piešķir nodokļu atlaides, par lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu var saņemt platībmaksājumus.

E.Atvara atzīst, ka novadā ir daudz zemju īpašnieku, kuri latvāņiem atkarojuši daudzus hektārus, un tagad tur aug labība, iesēti ilggadīgie zālāji. “Tie, kuri Vaives pagastā dzīvo uz vietas vai saimnieko, rūpējas par vidi apkārt, viņiem svarīgi, lai nav latvāņu. Ir tādi, kuri, aizsargājot savu īpašumu, apkaro arī latvāņu joslu kaimiņu zemē, lai vismaz vējš neatnes tik daudz sēklu. Tie, kuri dzīvo citur, aizmirst par saviem īpašumiem,” pastāsta E.Atvara. Jūlijā atkal tiks apse­kota novada teritorija.

Gadu gaitā top jaunas, efektīvākas latvāņu apkarošanas metodes. Lai tiktu vaļā no šā invazīvā auga, jācīnās arī pret katru vientuļo, uzdīgušo augu.