Ziņas

Sabiedrība

Lašu vērošana kā piedzīvojums

Spītējot seklumam. Šosezon lašveidīgo nārstu ietekmējis zemais ūdens līmenis Gaujas pietekās. Spītējot seklumam, kaut puse muguras ārā no ūdens, zivis tomēr rūpējas par nākamo paaudzi. Foto: Dabas aizsardzības pārvalde

Novembris ir ierastākais laiks, kad iespējams novērot lašveidīgo zivju nārstu Gaujā un tās pietekās. Aizraujošo dabas norisi dodas skatīties ne tikai vietējie iedzīvotāji un dabasmīļi, bet arī maluzvejnieki un viņiem pa pēdām vides inspektori. Interese liela, jo pie Vaives dzirnavām gar krastu iestaigāta gluži vai “ziloņutaka”. Ja iesit klusu, redzēsit gan zivis, gan vēl kādu.

Vēls rudens, upēs ūdens ledains, bet daži apņēmīgi dodas uz satikšanos. Kas viņi ir? Laši, bet visbiežāk jau taimiņi un foreles, kuras pēc garāka ceļojuma rudeņos dodas uz savām dzimšanas vietām, lai radītu jauno paaudzi.

Pēc speciālistu vērtējuma lašveidīgo zivju migrācija uz nārstošanas vietām teju, teju beigsies. Jānis Bušs, Vidzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs “Druvai” pastāstīja, ka upēs nārsta vietās uzturas vairs tikai dažas zivis, kas “dežurē” un sargā, arī ūdens pamazām kļūst brūnganāks, duļķaināks: “Par to, ka sugas turpināšanas process ir noticis, liecina dziļi izsistā nārsta bedre ar balti noberztiem akmentiņiem un palielu oļu kalnu galā – dabisko inkubatoru. Tagad svarīgi, lai šajā vietā upē pietiktu ūdens, kas skalotos cauri un nodrošinātu zivju mazuļiem izdzīvošanu, kā arī ziemā neizsaltu līdz gultnei. Vēlams, lai cilvēki, kuri iet skatīties, nebristu upē un neaiztiktu šo “bērnistabu”.”

Katru gadu nārstu ietekmē dabas apstākļi, šosezon zemais ūdens līmenis Gaujas pietekās, jo zivis nespēj pārvarēt smilšu sanesumus upīšu grīvās un netiek tālāk uz augšteci. Spītējot seklumam, kaut puse muguras ārā no ūdens, dažas zivis tomēr bija iepeldējušas sīkajā Vikmestes upītē pie Gūtmaņalas. Lai cik daudz ir dabisko un cilvēku radīto šķēršļu, izpētīts, ka no viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas aptuveni no 40 līdz 60 jaunu lašu.

Lašveidīgās zivis vēl var novērot Līgatnes upē pie zivju ceļa, ejot pa taku gar Strīķupi, apmēram trīs kilometrus līdz ietekai Gaujā, Raunā, netālu no tilta pār Raunas upi, Amatas upē pirms un pēc Zvārtes ieža, kā arī pie Kārļu aizsprosta. Zivis labāk redzamas tur, kur upēs ir akmeņainas sēres un krāces.

Šosezon lašveidīgo zivju sau­dzēšanas laikā Gaujas nacionālajā parkā pieķerti četri makšķernieki, par nelikumīgu zveju divi malu­zvejnieki, no Gaujas izcelti divi bezsaimnieka tīkli. Zivju ieguvei tiek lietotas gan modernas, gan arhaiskas metodes – žebērkļi un zem­ūdens medības ar harpūnu.

Dabas aizsardzības pārvalde informē, ka saskaņā ar Makšķe­rēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās makšķerēšanas vietas, savukārt nārsta laikā no 1. oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst. Lašupēs periodā no 1. oktobra līdz novembra vai decembra beigām aizliegts spiningot.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *