Raunas upe ir viena no skaistākajām Vidzemē. Tās krasti

ar daudzveidību pārsteidz pat pieredzējušus upju pazinējus.

“Diemžēl tāpat kā daudzās upēs, arī Raunā saimnieko un lielu postu ir nodarījuši bebri. To krāvumi un arī straumes sanestie koki veido pamatīgus dambjus. Daudzviet upei pāri pārkrituši koki,” stāsta Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe un uzsver, ka ne vienā vien vietā bebru dēļ applūst pļavas un meži. “Raunas upi ir vērts apskatīt, bet, lai to varētu izdarīt, tā jāatbrīvo,” bilst novada vadītāja.

Vairāk nekā desmit interesentu, tiesa, lielākoties domes darbinieki, piedalījās talkā, lai apmēram 200 metru garā posmā upi atbrīvotu no kritušiem kokiem, bebru dambja un straumes sanesumiem. Kad talcinieki sāka darbu, upes straume bija paslēpta zem bebru meistardarba. Pāris metru augsto bebru dambi un straumes sanesumu veidoja dažāda resnuma koki. “Darbs bija ļoti smags. Lielie baļķi tika vilkti krastā, mazākie krauti kaudzē. Šo krāvumu vienā dienā nevarējām likvidēt, bet upes plūdums ir atjaunots,” vērtē Evija Zurģe.

Domes deputāts Aivars Damroze vērtē, ka līdz šim paši raunēnieši nav novērtējuši Raunas un Cimziņas upes. “Pagājušopavasar Raunas centrā talkā strādājām Raunas upē. Pārsteidza tās krasti. Nākamajā dienā ar dēlu izbraucām kādu gabalu ar laivu. Varu droši teikt – Rauna nav sliktāka par Amatu palu laikā. Ir ūdenskritumi, straujums, akmeņi. Tikai viena vaina – daudz bebru dambju, sanesumu, un nākas laivu nest,” domās dalās Aivars Damroze un atzīst, ka tad arī sarunās radusies doma par upes tīrīšanu. Ar projektu “Raunas upes funkcionalitātes atjaunošana, veidojot zaļās infrastruktūras, radot jaunas ekosistēmas pakalpojumus” piesaistīts finansējums

no Vides fonda. Raunas upe ir iekļauta zivsaimnieciski nozīmīgo prioritāro zivju ūdeņu sarakstā kā lašveidīgo zivju upe. Sanesumi neļauj zivīm brīvi pārvietoties un nārstot, traucēts lašveidīgo zivju migrācijas ceļš. Raunas upei pārkritušie koki, zaru sanesumi un bebru dambji veicina upes aizaugšanu, palielinās biomasa, netiek nodrošināta upes dabiskā caurplūde, skābekļa saturs samazinās, zūd upes pašattīrīšanās spējas. Šopavasar iecerētas trīs upes tīrīšanas talkas. Tajās tiks iesaistīti arī skolēni.

“Ar katru zemes īpašnieku darbus esam saskaņojuši. Prieks, ka ir tādi, kuri kopj krastmalas, nogāzes, neļauj saimniekot bebriem vai veidoties sanesumiem," stāsta Evija Zurģe un uzsver, ka iecerēts Raunas upes krastā ierīkot vairākas atpūtas vietas. “Vasarā, kad upē maz ūdens, tā ir ļoti piemērota pastaigām, kurās var priecāties par daudzveidīgajiem krastiem, bet pavasaros, ļoti iespējams,

Raunā aizvien vairāk pulcēsies ūdenstūristi.”

“Kad iztīrīsim Raunas upi, tad lašiem būs ceļš līdz Raunas baznīcai vaļā,” bilst Aivars Damroze.

Cimziņa ir Raunas pieteka. To jau sen iecienījuši ekstrēmie ūdens tūristi. Ja kaut kur veidojas sanesumi, viņi paši arī upi iztīra. “Cimziņa laivotājiem patīk,” tā Aivars Damroze.

Raunā šajā pavasarī iecerēti arī citi darbi dabas sakopšanā. Pērn tika sakopta Dzirnavu grava – nocirsts apaugums, tagad plānots no apauguma atbrīvot Tanīskalnu. Dabas taka tiks papildināta, lai tā ieinteresētu jaunāko paaudzi.

Šovasar iecerēts daudz paveikt parkā, lai tas nebūtu pamests, aizmirsts. Vispirms tiks sakārtota avotu sistēma, tad izveidota dabas taka, kas noderēs gan pastaigām, gan lai uzzinātu ko jaunu.

Raunas lielākā bagātība ir skaistā Raunas upe, stāvie krasti, kalni un lejas. Tā jārāda citiem, ar to jālepojas. Bet vispirms pašiem jārūpējas, lai reiz saņemtā dāvana saulē mirdzētu.

Sarmīte Feldmane