Ziņas

Sabiedrība

Laimi un brīnumus gaidot

Cūkas gads

Laiks, kad satiekas Vecais un Jaunais gads, tiek uzskatīts par maģisku. Jau kopš Ziemassvētkiem līdz pat Zvaigznes dienai var ne tikai uzminēt nākotnē iespējamos notikumus, bet ar dažādām darbībām tos laikus iegrozīt, ieprogrammējot veiksmi. Vispopulārākā ir zīlēšana, taču gada nogali var pavadīt, arī atklājot savas prasmes un talantus.

Atrodi savu laimi

Visvienkāršākā ir laimes liešana no izkausēta svina vai vaska, skaidrošana un tulkošana, skatoties “laimītes” ēnu uz sienas. Nākotnes izzināšana parasti notiek pusnaktī, tas ir nopietns, liktenīgs un pat bīstams mirklis, tādēļ senāk maziem bērniem nav bijis ļauts piedalīties, viņi jau laikus nolikti gulēt.

Viens no jautrākajiem zīlēšanas paņēmieniem, kur ugunsdrošības un vecuma ierobežojumi nav jāievēro, ir nākamā gada prognozēšana pēc priekšmetiem. Šī tradīcija iet līdzi laikam, izmantojamie “rekvizīti” ņemami no mūsdienu sadzīves, tikai tulkotājam jābūt ar labu iztēli un stāstnieka talantu.

Nepieciešams galds, apklāts ar necaurspīdīgu galdautu, zem kura vidū saliek dažādus sīkus nieciņus, ēdamus un neēdamus, pēc skaita vismaz divreiz vairāk nekā ciemiņu. Zīlēšanai noder, piemēram: rotaļu mašīnīte, ķemme, atslēga, karotīte, konfekte, diega spolīte, piezīmju blociņš, veļas knaģis, kartupelis un citi. Dalībnieki sēž apkārt, katrs pēc kārtas pabāž roku zem galdauta, satausta un paņem priekšmetu. Zīmju skaidrotājs pareģo, pārējie klausās vai papildina. Otrs variants, ko var izmantot, piemēram, svinībām mežā pie ugunskura, zīlējamie priekšmeti sabērti necaurspīdīgā maisiņā.

Lai piepildās – jāapēd

Senākais zīlēšanas paņēmiens bija plācenis, kurā iecepts viens lazdu rieksts vai monēta. Kuram tiks, tas būs laimīgs. 20.gadsimtā svētku maizē vai īpašās mazās bulciņās iecepa sīki salocītu papīrīti ar vēlējumu. Mūsdienās mazas zīmītes ar zīmīgiem citātiem vai novēlējumiem noliek zem šķīvja. Tad jau redzēs, kur katrs viesis apsēdīsies un kura laimīte katram iekritīs. Ja vēlas, pirms ēšanas var izlasīt skaļi. Pēc tam zīmīti sadedzina, pelnus ieber šampanieša glāzē un izdzer. Ir variants – katrs uzraksta uz lapiņas, ko nākamajā gadā vēlas, un klusējot sadedzina.

Uzdāvini laimi

Viena no sirsnīgākajām idejām ir pārsteigumu sagādāšana citiem, visbiežāk maz pazīstamiem cilvēkiem vai kādam, kurš aizvadītajā gadā sniedzis atbalstu, padomu vai vienkārši iedvesmo ar savu darbu vai radošumu. Diem­žēl mūsdienās jārēķinās, ka daudzviet pagalmu sargā suns, teritoriju novēro kameras, kāpņu telpā var tikt tikai ar durvju kodu, bet kāds iestādes darbinieks vai ierēdnis labi domāto sveicienu uzņems ne tikai ar aizdomām, bet pat klasificēs kā kukuli un kompromatu. Labākā caurlaide tādos gadījumos ir licencēts kurjers vai pats dāvinātājs Ziemassvētku vecīša vai rūķa apģērbā.

Saceri laimi

Lai iepriecinātu ģimeni, radus un citus Vecgada vakara viesus, svētku rīkotājam iepriekš nāksies radoši pastrādāt. Daudzi nākamā gada laimi meklē horoskopos. Par precīziem uzskata tos, ko sastādījis profesionāls astrologs, pārējie ir laba izklaide. Šeit iespējams izpausties, sacerot humorpilnas prognozes katrai zīmei, uzrakstot, kādi piedzīvojumi un notikumi sagaida katrā mēnesī. Cūkas gadā visiem tiek solītas izmaiņas dzīves sfērās, atliek vien sadomāt, kas atbilst katra svētku dalībnieka situācijai. Horoskopos vēlams rakstīt tikai pozitīvo, programmēt veiksmi, jo Cūciņai piemīt labvēlīgums un taisnīgums.

Kā gadu sāksi, tāds tas būs!

Gada pēdējais vakars ir iespēja parādīt savus talantus un, kas zina, varbūt veiksmīgi ietekmēt amata vai profesijas maiņu jaunajā gadā. Pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa iesaka ierīkot dzīvoklī tematisku fotosalonu “Četri gadalaiki”, dekorējot telpas un atbilstoši ietērpjoties: “Kur vēl lielāka atrakcija, kad visi met nost balles tērpus un 31. decembrī fotografējas peldkostīmos.” Otra Gundegas ideja ir ne mazāk jautra un atraktīva: “Gandrīz katrā ģimenē vismaz kāds kaut ko taisa – margo brošas, vasarā vāc tējas. Kāpēc gan neuzrīkot Jaungada gadatirgu vai pat riktīgu andeli, uz kuru var sanest ne tikai jaunas mantas. Iekārto vidi kā tirgus placi ar gariem galdiem un svariem. Lai ir dažādība, sarunā, ko kurš pārdos: viens – ēdienu, cits – rotaslietas, un tā tālāk. Tirgošanās notiek par īstu naudu, kuru pēc tam var veltīt kādam pozitīvam mērķim.”