Latvijas patriotiskākajā mēnesī, novembrī, Priekuļu tehnikuma muzejā atklāta Jāņa Bahmaņa izstāde “Ar sauli karogā”. Sagaidot valsts dzimšanas dienu, svarīgi zināt, kā veidojušies mūsu nacionāli simboli, tostarp karogs. Īpaši tāpēc, ka Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene un pirmo sarkanbaltsarkano auduma karogu 1916.gadā izgatavoja veselavietis Jānis Lapiņš, šī karoga oriģināls glabājas Cēsu Vēstures muzejā.

Taču izstādes atklāšanā bija vēl kāds akcents, sagaidot Lāčplēša dienu. “Agrāk Lāčplēša dienu atzīmējām, runājot par to vispārīgi, līdz sapratām, ka vērts celt saulītē tos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, kuri strādājuši vai mācījušies Priekuļu tehnikumā, kas tolaik saucās Priekuļu lauksaimniecības skola. Kopumā viņu ir deviņi – trīs pasniedzēji un seši audzēkņi,” norāda J. Bahmanis.

No šiem deviņiem nozīmīgākais ir Hugo Celmiņš, kurš bija viens no skolas veidotājiem, bet no 1918. strādāja kā pasniedzējs. 1919. gada vasarā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā. Brīvības cīņu laikā bija starp tiem, kuri aizstāvēja Rīgu un tās tiltus no iespējamās pretinieku pārcelšanās, par to viņam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis. Latvijas Republikas laikā bija augsta ranga sabiedriskais darbinieks – Ministru prezidents, ieņēmis vairākus ministru amatus, bijis Rīgas pilsētas galva, kā arī Latvijas vēstnieks Vācijā, Austrijā un Nīderlandē. J. Bahmanis norāda, ka šis cilvēks ir pelnījis, lai Priekuļos viņa piemiņa tiktu iemūžināta, veidojot īpašu ekspozīciju, vācot materiālus.

Izstādes atklāšanā skanēja gan stāsti par Latvijas karogu, par ko runāja Cēsu Vēstures muzeja speciālists Tālis Pumpuriņš un J. Bahmanis, gan stāsti par Brīvības cīņām un priekuliešu devumu tajās. Tehnikuma muzeja izveidotājs Aleksandrs Lingards pastāstīja par Hugo Celmiņa gaitām šajā mācību iestādē. Pats H. Celmiņš dzimis Lubānas pagastā, kas gan savulaik atradies Cēsu apriņķa teritorijā, bet viņa sieva Marta, dzimusi Gailīte, nākusi no Dzērbenes. Par viņu grāmatu “Marta, mana Andromeda” uzrakstījusi Inguna Bauere, kura arī piedalījās pasākumā.

J. Bahmanis stāsta, ka arī Martai Celmiņai bijusi zināma loma sarkanbaltsarkanā karoga gaitās: “Marta strādāja virsnieku lazaretē par žēlsirdīgo māsu. Tur pie sienas atradies sarkanbaltsarkanais karodziņš, ko kādam kareivim iedevis Jānis Lapiņš. Viņš izgatavojis lielāku karogu, kā arī divus mazākus. Vienu no tiem iedevis savam draugam, strēlniekam Bērziņam, lai karodziņš to uzmundrinātu frontē un lai šīs krāsas tiktu popularizētas. Strēlnieks karā pazudis bez vēsts, bet karodziņš parādījies virsnieku lazaretē, un, atkāpjoties no Rīgas, Marta Celmiņa karodziņu ņēma līdzi un glabāja kā ģimenes relikviju.”

I. Bauere savā uzrunā atcerējās arī Priekuļu tehnikuma audzēkni Pēteri Dambīti, kurš bija pirmais kritušais Brīvības cīņās. Tolaik neviens nedomāja, vai viņa vārds paliks vēsturē vai ne, katrs gāja ar degsmi sirdī, lai cīnītos par savu valsti, par tās brīvību.

Izstādes atklāšanas pasākumā piedalījās arī Zemessardzes 27. kājnieku bataljona komandieris Rolands Moļņiks, Zemessardzes veterāni, citi interesenti, arī tehnikuma divu kursu audzēkņi.

“Mūsu uzdevums rosināt jauniešos interesi par šīm tautas, valsts un skolas vēstures lappusēm. Saprotam, ka jauniešu ikdiena paiet pie datoriem, uzklausīt garas lekcijas, stāstījumus viņiem nepietiek uzmanības. Tāpēc svarīgi radīt interesi, lai viņi internetā pēc tam paši meklē informāciju par konkrēto notikumu, cilvēku. Galvenais – iedvesmot,” saka J. Bahmanis.

Izstāde tapusi sadarbībā ar tehnikuma bibliotēkas un muzeja vadītāju Olitu Ansoni un būs skatāma visu novembri.