Ziņas

Sabiedrība

Lai tikai precas!

Zelta kāzās. Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas svinību zāle, kas atrodas namā pašā pilsētas centrā, ik mēnesi sagaida jaunlaulātos, bet reizi gadā visas sēdvietas sapostajā zālē aizpilda Valmieras seniori, kuriem notiek kopīgi veidota svinīga ceremonija - Zelta kāzas.Foto: Uģis Brālēns

Valmieras dome lēmusi: pilsētniekiem samaksāt izdevumus par laulību svinīgās reģistrācijas ceremoniju, lai tikai valmierieši precas un nedzīvo nereģistrētā laulībā. Taču domei ir arī viens noteikums – pārim, kas vēlas reģistrēt laulību, jābūt deklarētam Valmierā ne mazāk kā gadu.

Ideja par laulībām

“Mēs, darbinieces, pirms kāda laika spriedām, ka Starptautiskajā ģimenes dienā, kuru atzīmē maija vidū, Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā varētu sarīkot svinīgas reģistrācijas tiem pāriem pilsētā, kuriem ir bērni, bet paši dzīvo nereģistrētā laulībā,” “Druvai” sacīja Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Rita Viļumsone, piebilstot, ka ar šādu akciju vēlējušās mazināt to Valmieras ģimeņu skaitu, kurās nav juridiski sakārtotas attiecības.

Priekšlikumu Dzimtsarakstu nodaļas darbinieces iesniegušas pilsētas domē, lūdzot atbalstu un iespēju samaksāt izdevumus par svinīgo ceremoniju pāriem, kas Ģimenes dienā varētu laulāties. Deputāti lēma – lai tik precas, nauda pašvaldībai atradīsies. Valmieras deputātu pieņemtais lēmums, kas stājās spēkā šogad 1. janvārī, ir tāds – lai stiprinātu ģimenes institūcijas lomu un nozīmi, kā arī ģimenes vērtību sabiedrībā un atbalstītu tās ģimenes, kas Valmieru ir izvēlējušās par mājvietu, jaunajām ģimenēm, kas laulību reģistrācijas dienu vēlēsies padarīt īpašu, pašvaldība segs laulību svinīgās reģistrācijas ceremonijas izmaksas.

Cik tas maksās

Tātad pāriem atliek samaksāt 14 eiro, kas ir valsts nodeva, bet par svinīgo ceremoniju valmieriešiem samaksās pašvaldība. Atkarībā no izvēlēto ceremoniju rakstura tās pašvaldībai izmaksās no 30 līdz 60 eiro. Četras šādi organizētas kāzu ceremonijas jau ir notikušas, taču ziema, kas aiz muguras, nav īstais kāzu laiks. Viss vēl tikai priekšā.

Pagājušajā gadā Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēta 251 laulība – vismazāk janvārī – piecas, visvairāk augustā – 53.

Pagājušajā gadā 139 pāri Valmierā izvēlējušies piedzīvot svinīgu laulību reģistrāciju, bet 89 pāri – tikai juridisku laulību reģistrāciju. “Laulību reģistrāciju skaits bez svinīgas ceremonijas katru gadu palielinās,” secina Rita Viļumsone.

Ja nu valmierieši, uzzinājuši par pilsētas domes labvēlību, tagad ar joni metīsies nereģistrēto laulību noformēšanā, vai pilsētas pašvaldības budžetā radīsies negaidīts robs? Iespējams, pašvaldības tēriņi par pilsētnieku aktivitātēm, stājoties laulībā, ir nieks pret tiem zaudējumiem pilsētas budžetā, kas varētu rasties, ja valmierieši, pakļaujoties tā saucamajam Rīgas domes “uzaicinājumam”, vēl lielākā skaitā deklarēs savu dzīvesvietu galvaspilsētā. Valmieras mērs Jānis Baiks zina, ka tā var notikt un jau notiek. Viņš “Druvai” sacīja, ka no apmēram 30 tūkstošiem pastāvīgo Valmieras iedzīvotāju kādi pieci tūkstoši jau tagad nav deklarējuši dzīvesvietu Valmierā. Tas nozīmē, ka pašvaldības budžetā par šiem pilsētniekiem neienāk valsts iekasētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa attiecīgā daļa.

Kas precas Valmierā

Pagājušajā gadā no Valmierā reģistrētajām laulībām 25,1 procents, tātad 63 pāros abi laulātie ir bijuši valmierieši, bet 18,3 procentos – 46 pāros viens no laulātajiem ir bijis valmierietis, savukārt 56,6 procentos – 142 pāros neviens no laulātajiem nav bijis Valmieras pilsētas iedzīvotājs.

Apkopotā gada statistika liecina, ka gada laikā 164 pāros līgava un līgavainis laulībā stājušies pirmo reizi, 24 pāros – otro reizi. 2015. gadā Valmierā 198 pāros (78,9%) abi jaunlaulātie bijuši latvieši, un 34 pāros (13,5%) viens no laulātajiem latvietis. “Tagad novērojam tendenci, ka latviešu līgavas arvien vairāk reģistrē laulību ar cittautieti,” par ikdienas darbā pieredzēto stāsta laulātāja Rita Viļumsone. Pagājušajā gadā vien Valmierā laulību reģistrējuši pāri, kuros viens no laulātajiem bijis vācietis, lietuvietis, slovēnis, anglis un polis. Valmierā apprecējušies arī krievu, ukraiņu un baltkrievu pāri.

Pagājušajā gadā jaunākajiem, kas reģistrēja laulību, bija 20 gadi, vecākajam pārim – līgavai 54 un līgavainim 70 gadi. Taču vislielākā vecuma starpība bijusi 18 gadi. 186 pāros (74,1 procenti no visiem) līgavaiņi bijuši vecāki par līgavām. 36 pāros līgavas bijušas vecākas. 29 pāros, kuri Valmierā 2015. gadā apprecējušies, vīrietis un sieviete bijuši vienaudži.

Diemžēl arī izšķiras

Pagājušajā gadā Vidzemes lielākajā pilsētā – Valmierā – izšķirtas 89 laulības. Daža no tām pastāvējusi pat kopš 60. gadu beigām, līdz tagad oficiāli šķirta. Taču izšķirta arī kāda vien 2014. gadā noslēgta laulība.

“Laulības reģistrēšana ir atbildības uzņemšanās, taču laulības šķiršana ir tikpat atbildīgs solis,” uzsver R. Viļumsone. “Es aicinātu topošos pārus būt apdomīgiem un tālredzīgiem, pirms lemt par labu laulību reģistrēšanai. Pie notāra pagājušajā gadā Valmierā šķirtas 68 laulības, bet ar tiesas starpniecību 21 laulība. Tendence retāk tiesāties liecina, ka mācāmies vienoties par šķiršanos.”