Ziņas

Sabiedrība

Lai saglabātu, jāzina, kā sargāt

Viedokļi sakrīt. Raunas Staburaga saudzēšanas un apsaimniekošanas plāna apspriešanā bija klāt arī Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš (no labās), Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vecākais valsts vides inspektors Mārtiņš Blaus, pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta Monitoringa un plānojuma nodaļas vecākais eksperts Valdis Pilāts, kā arī eksperte Ilze Čakare.Foto: Sarmīte Feldmane

Raunēnieši bija aicināti uz dabas lieguma “Raunas Staburags” dabas aizsardzības plāna izstrādes un tūrisma infrastruktūras atjaunošanas sabiedrisko apspriešanu. Interese bija ļoti maza, bez pašvaldības darbiniekiem par jauno plānu interesi izrādīja tikai viena iedzīvotāja.

Raunas Staburags aizņem 25 hektārus, tie ir deviņi zemes īpašumi, trīs no tiem pieder privātpersonām, pārējie pašvaldībai.

“Patiesībā jau nākotnē īpašniekiem nekas nemainās, tā lieguma zona ir jau līdz šim,” atgādina projekta vadītāja Daina Kļaviņa, skaidrojot raunēniešu mazo interesi. “Mūsu mērķis ir apsaimniekošanā saglabāt ainavisko un ģeoloģisko vērtību, kā arī bioloģisko daudzveidību,” uzsvēra D.Kļavi­ņa. Arī iepriekšējos gados par Raunas Staburagu veikti vairāki pētījumi, gan lai apzinātu un izvērtētu esošo situāciju dabas liegumā, gan domātu, kā šo vietu apsaimniekot.

Raunas Staburaga lielākā vērtība ir atsegums, kuru veido purvu biotops – avoti, kas izgulsnē avotkaļķus. “Avotam var tālu izsekot, trešdaļā teritorijas nogāzē vietu pa vietai parādās avoti. Būtis­kākais – nedrīkst pazaudēt to, kas ir. Diemžēl avoti aizsprostojas. Ir vieta, kur nav ūdens, tur jau virsū uzaudzis mežs. Nedrīkst pazaudēt ūdeni, lai Staburags aug,” sacīja eksperte Ilze Čakare. Viņa pamatīgi iepazinusi Raunas Staburaga teritoriju. Te ir mājvieta melnajai dzilnai, zivju dzenītim, mazajam mušķērājam, ūdram, vairākām gliemežu sugām. I.Čakare atzīst, ka pārsteigums bijis lielais troņgliemezis. Rau­nas Staburaga apkārtne noteikti ir viena no lielākajām tā atradnēm Latvijā. Daudzus gadu desmitus Raunas Staburags saistījies ar reto Alpu kreimuli. Tagad tās tur nav – jau agrāk secināts īpašā pētījumā.

Kā zināms, Alpu kreimules vienīgā atradne Latvijā uz Sta­buraga klints iznīcināta 1965. gadā, izveidojot Pļaviņu spēkstacijas ūdenskrātuvi. Alpu kreimule no Staburaga jau bija pārstādīta uz Raunas Staburagu un tur veiksmīgi auga vairākus gadu desmitus. Par to liecina Latvijas Universitā­tes Bioloģijas institūta uzskaite 1968. un 1985. gadā.

Vai Alpu kreimule jāmēģina atkal ieaudzēt Raunas Staburagā, viedokļi dažādi. Domājot par Staburaga saudzēšanu, tas nav labākais solis. Apmeklētāji, gribot ieraudzīt retumu, kāps, kur nav atļauts, un bojās pašu Staburagu.

Raunas Staburags ir tūristu iecienīts objekts. Pagājušajā vasarā tika vērtēta apmeklētāju uzvedība. Dabas liegumam “Raunas Sta­burags” blakus ir labiekārtota autostāvvieta ar informācijas stendu, kurā minētas dabas lieguma vērtības, atļautās un aizliegtās darbības. Pa ceļam uz Raunas Staburagu ir tualete, ugunskura vieta, velosipēdu novietne. Līdz nogāzei ved zemes ceļš, tālāk apmeklētāju plūsma tiek virzīta pa koka kāpnēm līdz Raunai. Pie paša Staburaga ir vēl viens informācijas stends par aizliegumu kāpt Raunas Staburagā, kā arī ugunskura vieta. Raunas pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa – Sivko atzina, ka diemžēl apmeklētāji kāpj uz Staburaga atseguma, ignorē aizliegumu.

Tāpat kā daudzu upju krastos, arī pie Raunas Staburaga izplatījusies puķu sprigane, bet ar latvāņiem pašvaldība karo jau vairākus gadus, un rezultāti ir.

Apspriešanai iesniegts viens komentārs par meža biotopiem. Autors norāda, ka jau šobrīd var novērot, ka pieauguša un pārauguša vecuma egles iet bojā, un ierosina veikt sanitāro cirti, lai kaitēkļi neskartu citus mežus. “No pieņemtās mežsaimniecības prakses šis viedoklis ir atbalstāms. Taču no meža biotopu attīstības viedokļa egļu izkrišana nemazinās dabas lieguma bioloģisko daudzveidību,” skaidroja I.Čaka­re. Plāna izstrādes vadītājs Ilmārs Bodnieks atgādināja, ka Stabura­ga tuvumā mežu nav, ir tikai lauksaimniecības zemes. Raunēniete Anita Lubūze uztraucās, ka koku lapas krājas uz Staburaga un ietekmē sūnas. Tam gan nepiekrita Ilze Čakare, viņa ieteica izpētīt nobiru ietekmi uz atseguma sūnu sugām. I.Čakare arī neatbalstīja ieceri veidot vēl vienu pastaigu taku gar upi, jo tās ierīkošana būtu ļoti dārga.

Domājot par tūrismu, speciālistiem ir dažādi ieteikumi, bet svarīgākais, lai katrs, kurš ierodas Staburaga teritorijā, zina, ko tur drīkst vai nedrīkst darīt. Kad plāns būs gatavs, pašvaldība sniegs savu atzinumu, tad to vērtēs Dabas aizsardzības pārvalde un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas to apstiprinās.