Raunas pilsdrupu konservācijā, iesaistoties Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmā, Raunas novada dome ieguldīja 147, 6 tūkstošus eiro. Darbi paveikti atbilstošo prasībām, atzīst Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Iepazīties ar padarīto Raunā ieradās Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis un speciālisti. Vērtējums par padarīto ir atzinīgs. Svarīgi, ka gadu gaitā Raunas pilsdrupās darbi notiek mērķtiecīgi, balstoties uz speciālistu ieteikumiem. “Izdarīts viss, kas bija paredzēts, un tā, kā jādara. Apkārtne labiekārtota,” “Druvai” sacīja Naci­onālā kultūras mantojumu pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne un uzsvēra, paveiktais krietni pavirzījis uz priekšu pilsdrupu konservāciju.

“Tik vērienīgi konservācijas darbi Raunas pilsdrupās līdz šim nav veikti sen. Tas bija jādara, jo ar katru gadu mūri bruka, tie kļuva bīstami. Pils pagalmā tagad var justies droši. Nostiprinātas pils sienas, atjaunots sienu šuvojums, kā arī nostiprināti lielākie izbrukumi. Izbrukušās logu ailas restaurētas. Par padarīto esam gandarīti,” uzsver novada domes vadītāja Evija Zurģe.
Raunas pilsdrupu arheoloģiskajai izpētei, arī nelieliem konservācijas un sakopšanas darbiem paš­valdība ik gadu atvēl gan finansējumu budžetā, gan arī piesaista naudu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes projektos.

“Bija patīkami dzirdēt atzinīgus vārdus par izdarīto,” saka novada vadītāja un piebilst, ka kultūras mantojuma speciālistu atzinums bija vajadzīgs arī projekta atskaitē. Pašvaldība ar speciālistiem jau ieskicē nākamgad pilsdrupās darāmos darbus. Turpināsies arhe­oloģiskie izrakumi. “Darāmā vēl ļoti daudz. Jāvērtē, kādas ir paš­valdības iespējas, kādos apjomos var izdarīt,” atzīst S.Zirne.

Tūristiem, kuru Raunā ir aizvien vairāk, pilsdrupas ir viens no iecienītākajiem objektiem. Iespēju uzkāpt tornī vēlas izmantot katrs.

Turpmāk pils pagalmu varēs izmantot dažādos pasākumos.