Ja gadījies, ka no mājām aizklīst četrkājainais draugs, nav jābrīnās, ka tas nokļūst patversmē. Taču, izrādās, saimnieks to var atgūt tikai, izdodot krietnu naudas summu.

Cēsniece Sigita Rozīte stāsta, ka aizvadītajā nedēļā no mājas bija izsprucis sunītis. Tas, kā vēlāk izrādījās, bija nokļuvis patversmē.

“Tā sanāca, ka viendien pazuda mans suns. Pie vainas laikam “suņu laiks”. Ļoti pārdzīvoju, meklēju pilsētā. Kad līdz vakaram suns nebija atgriezies, piezvanīju uz dzīvnieku patversmi un uzzināju, ka viņš atrodas tur. Biju šokēta, uzzinot, ka, lai dabūtu suni atpakaļ, man jāmaksā 130 eiro. Tas ir absurds. Saprotu, ka vajadzīgi līdzekļi, lai patversmi uzturētu, bet kāpēc tiek prasīta tik astronomiska summa? Ja tie būtu 20, 30 eiro, saprastu un samaksātu. Bet par ko man jāšķiras no 130 eiro? Man skaidroja, ka nesen pašvaldībā pieņemti tādi noteikumi. Daudzi nokļuvuši līdzīgā situācijā. Kuram gan tāda nauda uzreiz ir, ko maksāt? Nespēdami samaksāt, daudzi savu mīluli patversmē arī atstāj,” sašutumu pauž S.Rozīte un saka, ka šādas naudas viņai uzreiz nav bijis, taču divas nedēļas atstāt suni patversmē nav bijusi ar mieru.

“Bērns sunim pieķēries, ļoti pārdzīvoja. Arī dzīvniekam tie ir lieki pārdzīvojumi. Ko cilvēkam darīt šādā situācijā, vai tiešām jāņem ātrais kredīts, lai ģimenes mīluli izpestītu no patversmes?” jautā Sigita un piebilst, ka vērsusies pašvaldībā, kur šajā situācijā rasts kompromiss, šonedēļ suni viņa ir atguvusi, nemaksājot lielo summu.

Cēsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītāja vietniece Liene Jurģēna skaidro, ka tas ir Cēsu novada pašvaldības lēmums – noteikt vienotu samaksu par dzīvnieka uzturēšanos patversmē – 108 eiro neatkarīgi no tā, cik dienu tas tur uzturas. Pie šīs summas vēl tiek pierēķināti izdevumi, ko veido dzīvnieku ķērāju darbs, transporta izmaksas, dzīvnieka aprūpe.

Vidēji par vienu dzīvnieku kopējā summa ir apmēram 130 eiro. “Veicām kalkulāciju, cik dzīvnieku gada laikā patversmē tiek uzņemts un kādas ir izmaksas. Rezultātā arī veidojas minētā summa. Šādi domes saistošie noteikumi ir pieņemti tikai tādēļ, ka joprojām

patversmē atkārtoti nonāk viena un tā paša saimnieka dzīvnieki. Proti, pat tad, ja suņa saimnieks piesakās nākošajā vai aiznākošajā dienā, minētā naudas summas izdošana liks viņam turpmāk rūpīgāk pieskatīt dzīvnieku. Tāpēc pašvaldība nolēmusi, ka neatkarīgi no tā, cik dienu dzīvnieks ir patversmē, iekasēs naudu par 14 dienu uzturēšanu, laiku, kurā gaida dzīvnieka saimnieku. Ja viņš nepiesakās, tad suns vai kaķis tiek atdots jaunam īpašniekam,” norāda L.Jurģēna.

Izrādās, ka jaunā samaksas kārtība dzīvnieku patversmē “Lācīši” ir jau no pagājušā gada septembra. Dzīvnieku patversmes uzraudze Māra Skrinda saka, ka pusgada laikā, kopš pašvaldībā pieņemti šādi saistošie noteikumi, tikai vienā gadījumā dzīvnieka saimnieks ir maksājis lielo naudas summu, lai saņemtu savu četrkājaino draugu. “Tā ir problēma, jo nereti, uzzinot, kāda summa būs jāmaksā, saimnieki nemaz nav ieinteresēti nākt pakaļ dzīvniekam. Tas ir saprotami, jo tā nav maza summa. Tas, ko mēs iesakām, ja cilvēkam tiešām nav iespējas šādu summu samaksāt, ir vērsties pašvaldībā un cīnīties par savu dzīvnieku, meklējot kompromisa iespējas. Citus variantus mēs neredzam,” teic M.Skrinda.

Cēsu dzīvnieku patversmē atzīst, ka iepriekš situācija bijusi vienkāršāka, lai gan arī tad saimniekam nācās maksāt par laiku, kad dzīvnieks bijis patversmē. Tas izmaksājis aptuveni 15, 20 eiro, kas dzīvnieku saimniekiem šķita adekvāta summa par patversmes pakalpojumiem, viņi bija ar mieru to maksāt. Proti, parasti apzinīgie saimnieki savus suņus meklējuši laikus, un patversmē tie vidēji uzturējušies līdz trīs dienām.

Komunālās nodaļas vadītāja vietniece Liene Jurģēna piebilst, ka cilvēkiem, kas ziņo patversmei par klaiņojošiem dzīvniekiem, vajadzētu izvērtēt, vai dzīvnieks izskatās novārdzis un nekopts, vai tas noklīdis tikai uz “suņu laiku”. “Ļoti reti patversmē nonāk labi aprūpēti dzīvnieki, mēs vēlētos, lai šādu gadījumu ir arvien mazāk. Tāpēc es gribētu vērst sabiedrības uzmanību, ka nav jāzvana patversmei par katru suni, kas kādā mirklī

ir bez saimnieka. Ja suns norāvies no saites, tad, visticamāk, izskriesies un atgriezīsies mājās,” saka L.Jurģēna

un piebilst, ka

suņu saimnieki jau atraduši iespēju, kā izvairīties no lielā maksājuma, proti, nogaida divas nedēļas un palūdz, lai kāds paziņa veic dzīvnieka adopciju, kas ir finansiāli izdevīgāk.

Ilze Fedotova