Ziņas

Sabiedrība

Labumi dabā jāsargā

Nevietā. Līgatnes novada pašvaldības policija Gaujas krastā ūdens tūristiem skaidro, ka šajā vietā nav paredzēts izkāpt krastā. Foto: No albuma

Upes un ezeri ir mūsu bagātība, kas jāsaudzē un saprātīgi jāizmanto. Makšķernieki labi zina, kurās ūdenstilpēs var cerēt uz kārtīgu lomu, kur zivju mazāk. Pēdējos gados pašvaldības, piesaistot finansējumu, atjauno zivju resursus, kā arī aizvien lielāku uzmanību velta to un apkārtējās vides aizsardzībai.

“Trešo gadu mērķtiecīgi strādājam, lai tie, kuri vēlas atpūsties pie Gaujas, saprastu, ko te drīkst darīt, ko ne. Arī makšķernieki, vides inspektori teikuši, ka jau pērn Gaujā bija mazāk maluzvejnieku. Iemesls – sodi par pārkāpumiem ir adekvāti, un maluzvejnieki redz, ka pašvaldības policija, vides inspektori strādā un padomā, vai vērts riskēt. Negribam kādu noķert, sodīt, bet gribam, lai šādu cilvēku, kuri neievēro noteikumus ne Gaujas malā, ne ezeros, nebūtu,” stāsta Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un uzsver, ka ne tikai pašvaldība rosās, darbojas Valsts Vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvalde, sadarbībā var gūt rezultātus.

Pēdējos gados līgatnieši, piesaistot finansējumu no Valsts Zivju fonda, iegādājušies ūdeņu uzraudzībai nepieciešamo aprīkojumu. Tas svarīgi, lai varētu doties reidos, reaģēt uz iedzīvotāju informāciju par likumu pārkāpējiem. “Jārēķinās, ka arī maluzvejnieki ir labi aprīkoti,” bilst Ainārs Šteins. Šovasar Līgatnes pašvaldība iegādājās kvadraciklu. Aprīkojumā arī par projektu naudu agrāk iegādātas laivas, termokamera nakts redzamībai, meža kamera, no kuras tiek saņemts signāls, ka kāds pārvietojas gar krastu. Saprotams, ka pašvaldība par savu naudu šādu aprīkojumu nevarētu iegādāties. “Ja gribam ilgtermiņā izmantot Gauju, ezerus, domājam par makšķernieku tūrisma kā industrijas veidošanu, tad izglītošanas un aizsardzības pasākumi ir ļoti svarīgi. Diemžēl aizvien nākas izcelt no upes kādu nelegālu murdu vai tīklu,” atgādina novada vadītājs, uzsverot, ka regulāri reidos ne tikai Līgatnes novada robežās, bet sadarbībā ar kaimiņu novadiem dodas gan pašvaldības policija, Valsts Vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori.

Reidos tiek arī sekots, kā uzvedas atpūtnieki, makšķernieki, ūdens tūristi. Diemžēl ne reizi vien viņi apmetnes ierīko neatļautās vietās, atstāj atkritumus. “Ja cilvēki redz, ka tiek nodrošināta kārtība, ka varam kontrolēt, vai ievēro noteikumus, tad arī ūdenstilpēs būs vairāk zivju un vide sakoptāka,” saka Ainārs Šteins.

Vecpiebalgas novada ezeros – Juverī, Alaukstā, Inesī un Taurenes – drīz tiks pabeigta zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde. Tādi top arī Cēsu novada Vaives pagasta Mazuma ezeram. Noteikumu izstrādi finansē Zivju fonds, pašvaldības iegulda līdzfinansējumu.

“Sabiedriskajiem inspektoriem darba pietiek,” atzīst Vecpiebalgas novada pašvaldības izpilddirektors Hugo Duksis. Visbiežāk maluzvejnieki pēdējā laikā sastapti Inesī, te arī visvairāk izņemti neatļauti tīkli. Situācija pamazām mainās, iedzīvotāji ziņo, ja redz maluzvejniekus. Visi zina, ka novadā ir sabiedriskie inspektori, un velti neriskē. “Taurenes ezers, Inesis, Alauksts un Juveris ir pašvaldības valdījumā. Kad būs izstrādāti ekspluatācijas noteikumi, tie būs bāze, lai rīkotos tālāk,” stāsta Hugo Duksis. Patlaban tiek diskutēts, vai kādā no novada ezeriem organizēt licencētu makšķerēšanu. Viedokļi svārstās, bet vairāk sliecas, ka tomēr ne.

“Makšķerniekiem svarīgi, lai ezerā ir zivis, lai sakopta vide. Mums arī, jo tad uz novadu cilvēki brauks atpūsties,” saka pašvaldības izpilddirektors.

Pārgaujas novads ir ūdeņiem bagāts. Pašvaldība gādā, lai ik gadu tiktu papildināti zivju resursi. Vismaz divos ezeros ik gadu tiek ielaisti zivju mazuļi. “Pēdējos gados ir sagādāts nepieciešamais aprīkojums, lai regulāri varētu apsekot ezerus un Gauju,” saka pašvaldības vides aizsardzības inspektors Agris Ķesa. Šogad ar Zivju fonda līdzfinansējumu iegādāta mazāka izmēra piepūšama motorlaiva. Tā ļoti noder, lai piekļūtu nomaļākās vietās. “Mums ir gan nakts redzamības binoklis, gan meža un termokameras. Naktī tās ir sevi attaisnojušas. Ir aizturēti maluzvejnieki, viņiem noformēti pārkāpumu protokoli, konfiscēti nelikumīgi izmantotie rīki, un vainīgajiem nāksies šķirties no vairākiem simtiem eiro. Diemžēl ezeros aizvien var atrast tīklus. Dažkārt braucot reidā, gadījies arī aizķert,” pārdomās dalās Agris Ķesa un piebilst, ka pēdējā laikā novada ūdeņos redzams aizvien vairāk makšķernieku.

Līgatnes un Pārgaujas novadu upēs jau pavisam drīz sāksies lašu laiks. Tad darba netrūks ne pašvaldības policijai, ne valsts un pašvaldības institūciju vides inspektoriem, ne brīvprātīgajiem inspektoriem.