Daudzi cēsnieki pamanījuši, ka apjomīgi ielu būvdarbi notiek pilsētas daļā, kur atrodas Robežu, Jāņa Poruka, Baltā, Rūpniecības iela. Darbi saistīti ar Cēsu Industriālā parka izbūvi, kam piesaistīts arī Eiropas fondu finansējums. Kopumā šogad projekta realizācijai paredzēti 3,808 miljoni eiro.

Industriālais parks ir vairāku gadu lolojums, ar to novada paš­valdība vēlas spert soli tuvāk uzņēmējiem, kuri Cēsīs vēlētos attīstīt savu biznesu. Lai šī vieta interesētu uzņēmējus, pašvaldība sakārto inženiertīklus, pārbūvē elektrotīklus, atjauno ielu asfalt­betona segumu, veic citus darbus. Patlaban rekonstruē Robežu ielu, kas daļēji slēgta satiksmei, sākusies Baltās ielas izbūve, arī Ata Kronvalda ielas posma rekonstrukcija, sākot no Valmieras ielas. Darbus veic uzņēmumi “Lim­bažu ceļi” un “8.CBR”, tos plānots pabeigt līdz gada beigām.

Cēsu novada pašvaldības uz­ņēmējdarbības attīstības projektu vadītāja Natālija Juškova norāda, ka pilsētas plānojumā šī teritorija vienmēr bijusi rūpnieciskā zona, kas ilgi pamesta novārtā. In­dustriālā parka izveidei atvēlēti aptuveni 12 hektāri, tie sadalīti 13 dažādas platības apbūves gabalos, sākot no 2000 kvadrātmetriem līdz 14 000 kvadrātmetru.

“Teritorija būs piemērota dažāda veida ražošanas vai biroja ēku celtniecībai, jo visiem apbūves gabaliem būs nodrošināta piekļuve, cauri industriālajam parkam izbūvējot jaunu ielu ar asfalt­betona segumu. Uz diviem gabaliem saglabājušās ēkas. Komuni­kāciju tīkls tiek izbūvēts līdz zemes gabalu robežām. Teritorijā atrodas arī daļēji saglabājies dzelz­ceļa sliežu tīkls, ko iespējams atjaunot,” stāsta N. Juškova.

Tagad izstrādā izsoles noteikumus, veic zemes gabalu novērtējumu, lai noteiktu izsoles sākumcenu. N. Juškova atzīst, ka varbūt pašreizējā krīzē izsoles sākumcena uzņēmējiem būs izdevīgāka, proti, būs zemāka. Katru apbūves gabalu izsolīs atsevišķi. Šobrīd par diviem lielākajiem zemes gabaliem jau ir interese, tie būs pirmie, kurus izsolīs.

N. Juškova norāda, ka tad, ja vēl kāds uzņēmums vēlēsies iegādāties lielāku platību, tas būs iespējams: “Jā, teritorija ir sadalīta 13 gabalos, bet, ja kādam uzņēmējam ir vēlme pēc lielākas platības, gabalus var apvienot. Nav noteikta termiņa, līdz kuram visiem zemes gabaliem jāatrod īpašnieki, bet gribētu, lai tas notiktu iespējami ātrāk, jo interese Cēsīs attīstīt saimniecisko darbību ir. To izrādījuši arī cēsnieki, kuri savas ražotnes no citām apdzīvotām vietām vēlas pārcelt uz dzimto pilsētu. Viņi bieži nāk pie pašvaldības, taujā pēc vietas, kur uzsākt saimniecisko darbību, bet pašvaldībai piedāvājums nav bijis liels. Protams, ir zeme, kas pieder fiziskām personām, firmām, bet uzņēmēji nereti interesējas tieši par pašvaldības īpašumiem. Tiesa, bieži vēlas jau gatavas telpas, te būs tikai zeme, kas jāapbūvē pašam.”

Gāzes, ūdens, kanalizācijas maģistrālie tīkli būs uz Baltās ielas, pievadi jāizbūvē uzņēmējam. Pašvaldībā skaidro, ka nebūtu pareizi izbūvēt pievadu, ja pēc tam izrādīsies, ka uzņēmējam tas nepieciešams pavisam citā vietā. Izsoles objekts būs zemes gabals, un pašam uzņēmējam jādomā, kā to apdzīvot. N. Juškova arī norāda, ka uzņēmējiem, kuri vēlas iegūt zemes gabalu, vajadzētu būt gataviem uzreiz pēc tā iegūšanas sākt apbūves darbus, jo nomas maksa jāmaksā, sākot no līguma parakstīšanas brīža.

Šis varbūt nav piemērotākais brīdis sākt jaunus projektus, jo nākas risināt jautājumus, kas saistīti ar krīzi, bet varbūt tagad ir jauna iespēja, ko dod šis laiks. Zemes gabali tiks iznomāti uz periodu līdz 30 gadiem, kā arī uzņēmējam ir tiesības ierosināt nekustamā īpašuma izpirkšanu, ja tiks izpildītas līgumā noteiktās prasības attiecībā uz zemes gabala attīstību.

Maksu par apbūves tiesībām un objektu nomas maksu uz noteiktu laiku būs iespējams samazināt līdz 50 procentiem, ja komersants radīs jaunas darba vietas, veiks ieguldījumus, izpildīs citas prasības.

Lai varbūt liekas, ka Cēsīs uzņēmējdarbība nav pārāk attīstība, statistikas dati rāda ko citu. Pie­mēram, 2018.gadā Cēsu novads bija 10.vietā valstī pēc teritorijā reģistrēto uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem valsts budžetā.

“Infrastruktūras sakārtošana šajā pilsētas daļā, kurā jau tagad darbojas daudzi uzņēmumi, dos stimulu attīstībai,” saka N. Juš­kova. “Ceram, ka tādējādi mums izdosies šo teritoriju atdzīvināt. Rosība tur bijusi vienmēr, bet, šķiet, bija vajadzīgs kāds lielāks stimuls, lai attīstība uzņemtu jaunus apgriezienus. Ceram, tagad tas notiks!”