Ziņas

Sabiedrība

Labība gatavojas nevienmērīgi, bet labi

Druvas jau zeltainas. Arī Vidzemē jau sākusies labības kulšana. Speciālisti gan atzīst, ka šogad graudi nogatavojas vismaz par pāris nedēļām vēlāk nekā parasti.Foto: Indars Krieviņš

Lēnām un pakāpeniski sākas graudu kulšana. Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrs nokūlis savu pirmo šī gada ražu – ziemas kviešus ‘Fredis’. AREI Priekuļu pētniecības agronome, Sēklkopības nodaļas vadītāja Nelda Venta vēsta: “Esam nokūluši 12 ha ziemas kviešu un ieguvuši aptuveni 60 tonnas graudu. Pašlaik situāciju uz lauka varētu vērtēt kā nevienmērīgu, jo šur tur graudi ir cieti, bet citviet pienaini un mīksti. Kā jau agrāk pētnieki lēsa, šī gada laik­apstākļi ietekmējuši gan augšanas, gan nogatavošanās procesu. Graudu vārpas ir nepilnas, un laukos vēl krietni daudz zaļo vārpu. Spriežam, ka nebūtu par skādi kādu dienu pagaidīt, un te jābilst, ka graudu kulšana sākas katrā novadā, katrā nogabalā atšķirīgos laikos, jo arī graudaugu šķirnes katru gadu nogatavojas dažādi. Pagājušajā gadā viss nogatavojās vienlaicīgi un nebija iespējams visu iegūto ražu laikā novākt, tad šogad iznāk nogaidīt. Turklāt, apsekojot laukus, secinām, ka rudzi vēl nav sasnieguši pilngatavību. ‘Fredis’ ir agra ziemas kviešu šķirne, tāpēc darbi sākās ar tiem, sāksim kult arī kailgraudu miežus.”

Priekuļu pētniecības centrs strādā nemitīgā sadarbībā ar Stendes pētniecības centru, tādēļ pētnieku savstarpējā saziņa ir ikdienas darba pamats. Izrādās, arī tur kulšanas darbi sākušies ar rapsi, bet pie labības kulšanas kurzemnieki vēl nav ķērušies.

Pētniecības centrs graudaugu audzēšanu veic pēc integrētām lauksaimniecības metodēm, un bioloģiskie lauciņi aizņem vien 19 hektārus. “Bioloģiskie pamatā ir zinātnes lauciņi, un zinātnieki arī domā, ka pašlaik vēl esot par agru ievākt,” saka agronome.

Lai novērstu zudumus, lauksaimnieki labību cenšas novākt tehniskās gatavības pakāpē visīsākajā laikā un tad nekavējoties dara arī nokulto graudu pirmsapstrādi: kaltēšanu, tīrīšanu, šķirošanu. V. Nelda saka: “Pašlaik mitruma procents graudos ir augsts, turpat vai 22 procenti. Pārliecīgs mitruma daudzums vai tā nepietiekamība var traucēt ķīmisko procesu norisei graudā, un rezultātā proteīns graudā uzkrājas nepietiekamā daudzumā. Ideālā variantā mitruma procentam būtu jāsvārstās no 14 līdz 16 procentiem, līdz ar to zemniekiem, kas jau tagad steidz veikt kulšanas darbus, varētu nākties paredzēt lielākas kaltēšanas izmaksas.”

Lai gan Priekuļu pētniecības centram ir sava kalte, tomēr tās ietilpība ir neliela, tāpēc centrs sadarbojas ar LPKS “VAKS” un daļu graudu nodod kooperatīvam, sev paturot vien nedaudz. Pērnajā gadā zemnieki cīnījās ar daļēju izmisumu, jo nācās ne vien ķert sau­lainākus mirkļus, bet arī cīnīties ar smagsvara tehnikas grimšanu. Agronome saka, ka šogad, neskatoties uz lietavām, lauki esot ļoti sausi, tāpēc, ja neatsāksies ilgstošas lietavas, tādām problēmām nevajadzētu būt.

Jaunpiebalgas pusē saimnieki teic, ka labība vēl zaļa, laikapstākļu dēļ viss gatavojas par divām nedēļām vēlāk nekā parasti. Bioloģiskajā saimniecībā “Jaun – Skanuļi” tehnika gatavībā, bet ar darbu vēl jāgaida. Saimniece Valda Dene spriež, ka graudaugus kult varētu sākt pēc divām trim nedēļām: “Mums ir kvieši, mieži, auzas un zirņi. Zirņi ir vārīšanas gatavībā, bet pārējām kultūrām vēl jāpagaida. Ja drīzumā uzlīs lietus, vārpas piebriedīs, un tad vajadzēs siltu laiku, lai varētu nokult. No mitruma nebaidāmies, ja pagājušajā gadā ar tehniku tikām uz laukiem, arī šogad tiksim.”

LPKS “VAKS” agronome Zinta Jansone atzīst: “Nu varam teikt, ka arī Vidzemē sācies šī gada graudaugu ražas laiks, tomēr viss aizkavējies vismaz par divām nedēļām. Tas ir saistīts ar mērenajām un zemajām šī gada temperatūrām, taču tās un mitrums gādāja par labas ražas veidošanos.

Šobrīd kuļ Latvijas agrās kviešu šķirnes, zālāju sēklas un arī ziemas rapšus. Pēc pirmajiem novāktajiem laukiem secinām, ka raža būs krietni lielāka nekā pagājušogad. Saimniekiem, kuri mēslo ar mērķi iegūt ražu un kvalitāti, ieguldītais darbs un līdzekļi attaisnosies, jaušam, ka būs labas graudu un rapšu ražas. Agro kviešu vidējā klēts raža šobrīd rādās aptuveni piecas līdz sešas tonnas no hektāra, kas ir ļoti augsts rādītājs Vidzemē. Pirmajiem novāktajiem ziemas rapšiem ražība drusku virs trīs tonnām no hektāra, un cenas par tonnu šogad kāpušas par 10 līdz 20%, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Mitrums graudiem noteikti vidēji būs augstāks nekā citus gadus, jo novākšanas laiks ir tuvāk rudenim, naktis kļūst garākas, aukstākas, arī rasa lielāka. Kaltēšanas izmaksas mūsu kooperatīvā vēl ir zemas, kas, protams, iepriecina mūsu partnerus zemniekus.”

Tā kā Latvijas laukos drīz mas­veidā sāksies kulšanas darbi, uz autoceļiem palielināsies kombainu un kravas automašīnu skaits, lauksaimnieki aicina autovadītājus būt iecietīgiem un arī uzmanīgiem.