Ziņas

Sabiedrība

Kūtrums nerisina problēmas

Kolēģu saruna. Līvija Marcinkēviča (no kreisās), Egils Baldzēns, Gaida Jonāse, Pēteris Krīgers, Laila Ābola un Regīna Blaua runā par aktuālo.Foto: Māris Buholcs

Cēsīs Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rīkoja diskusiju “Arodbiedrību loma un izaicinājumi kvalitatīva darba nodrošināšanā”. Savienību dibinājušas dalīborganizācijas, kas apvieno arodbiedrību organizācijas valsts, pašvaldību iestādēs un privātos uzņēmumos.

“Decembrī būs savienības kongress, un tāpat kā pirms iepriekšējā braucam pa Latviju, tiekamies ar arodbiedrības biedriem, stāstām, kas padarīts piecos gados, iezīmējam turpmākās darbības virzienus,” pastāstīja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers un piebilda, ka agrāk savienības vadība lielākoties tikusies ar nozaru priekšsēdētājiem, bet tas bijis nepietiekami, jo biedru viedokļi un ieteikumi ir svarīgi. LBAS tikšanās ar arodbiedrību biedriem vēl paredzētas arī Rēzeknē, Liepājā, Rīgā.

“Cēsis ir viena no pilsētām, kur sāka runāt par sociālo dialogu. Te savulaik arodbiedrība Gunāra Pūcīša personā un darba devēji, ko pārstāvēja Arkādijs Suškins, parakstīja sadarbības līgumu. Akciju sabiedrība “Cēsu alus” ir arodbiedrība ar tradīcijām, sociāli atbildīgs uzņēmums. Te redzam, ka investors ievēro tādus pašus standartus kā savā zemē,” pārdomās dalījās Pēteris Krīgers.

Šī tikšanās ar arodorganizāciju biedriem reizē bija arī LBAS nākamo vadītāju priekšvēlēšanu kampaņa. Pēteris Krīgers un vietniece Līvija Marcinkēviča vairs nekandidēs. Nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja amatam izvirzījušas LBAS priekšsēdētāja vietnieku Egilu Baldzēnu un Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības prezidenti Irēnu Liepiņu. Viņi ieskicēja savu redzējumu, kādai jābūt arodbiedrībai. Kongresā varbūt būs vēl arī citi kandidāti.

Ar cēsniekiem raisījās viedokļu apmaiņa par to, ka strādājošie nestājas arodbiedrībā, cilvēkus grūti pārliecināt, ka būs arī ieguvumi, ne tikai jāmaksā biedru nauda. Cēsu Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Valda Stanne, kurai ir 24 gadu pieredze arodbiedrību darbā, skarbi atzina, ka cilvēki aizvien vēl dzīvo pagājušajā gadsimtā, viņiem nav viegli ko ieskaidrot, kāda ir arodbiedrību loma, bet jaunā paaudze lielākoties ir pasaulē. “Sabiedrībā daudzi uztvēruši, ka mediķi prasa tikai algas, ka cīnās tikai par tām. Tā nav. Pēdējā akcija bija “Tautas dzīvība” – to arī prasīja medicīnas darbinieki. Tāpat iedzīvotāji nesaprot, kur tā nauda paliek, nozarei tikai dod un dod. Diemžēl netiek parēķināts, cik no tās naudas aiziet nodokļos un cik paliek nozarē strādājošajiem uz rokas,” sacīja Valda Stanne. Viņa arī atzina, ka diemžēl mediķi nav gatavi piedalīties akcijās. “Aizbildināšanās – jāstrādā. No streika fonda tiek finansēts autobuss, tiek samaksāts par to dienu. Parastā atbilde: “Ko tad mēs varam. Kāda jēga?”,” bilda arodbiedrības vadītāja.

Cēsu Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības vadītāja Gaida Jonāse atgādināja, ka LBAS vienmēr palīdz ar padomu, tur ir speciālisti. “Katra mazā organizācija ir tā, kas satur biedrus kopā. Mēs nodibinājām krājaizdevu sabiedrību, tas bija nozīmīgs solis arī arodorganizācijas attīstībā. Cilvēki jūt, ka varam viņiem, viņu ģimenēm palīdzēt. Neesam liela organizācija, bet stabila,” uzsvēra arodbiedrības vadītāja un arī atzina, ka, domājot pat nākamajiem LBAS vadītājiem, nedrīkst celt sapņu pilis, jābūt piezemētiem. Lai kaut ko panāktu, jābūt pacietīgiem.

LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča uzsvēra, ka arodbiedrība nevienam neko nedod un nedos, tā palīdzēs, iesaistīs, atbalstīs. “Uzreiz cilvēks domā – vai man to vajag. Arodbiedrības pirmorganizācijas līdera rūpes par cilvēkiem atmaksājas. Burkāns vajadzīgs aizvien lielāks, bet tādi mēs esam – virtuves runātāji, nevis savu interešu aizstāvji. Bet nav tik traki, mēģinām sanākt kopā un vienoties,” pārdomās dalījās Līvija Marcinkēviča, atzīstot, ka jau skolā būtu jāmāca izpratne par arodbiedrībām un to lomu.

LBAS priekšsēdētāja amata kandidāte Irēna Liepiņa pauda pārliecību, ka neatlaidīgi jāstrādā, jābūt personīgai pieejai pret katru biedru. “Jāizmanto dažādi rekrutēšanas paņēmieni, jāuzklausa cilvēku intereses, jo tās ir ļoti dažādas,” sacīja Irēna Liepiņa un piebilda, ka ar vienu biedru runājusi 11 reizes, līdz viņš iestājies arodbiedrībā. Savukārt otrs pretendents Egils Baldzēns atgādināja, ka arodbiedrības biedram ir pieejama informatīvā telpa, kurā redzams, ko arodbiedrības biedrs var panākt, pakalpojumu klāsts atsevišķās organizācijās. “Ieguldītā vietā saņem vairāk, un ir izdevīgi būt biedram. Arodbiedrības vadītāju darbs ir pārliecināt, ka stratēģiskie uzdevumi un mērķi attiecas uz viņu, ģimeni, interešu īstenošanu un aizstāvēšanu,” sacīja Egils Baldzēns.

Arodbiedrību pārstāvji arī diskutēja par koplīgumiem, ko arodbiedrības paraksta ar darba devējiem. LBAS mājaslapā ir uzņēmumu reģistrs, kuriem ir koplīgums ar arodbiedrību. Iecere ir to pilnveidot, lai šie koplīgumi būtu pieejami. “Ne visu var iestrādāt koplīgumā, bet ir atsauksmes uz citiem dokumentiem. Taču cilvēki nelasa dokumentus. Ar darba devējiem var daudz ko sarunāt, var vienoties, tikai biedriem jābūt aktīvākiem,” viedokli pauda Valda Stanne.

AS “Cēsu alus” arodorganizācijas vadītāja Laila Ābola pastāstīja, ka uzņēmumā trešā daļa strādājošo ir arodbiedrības biedri. “Nākamgad pārskatīsim koplīgumu, jāapkopo, kas nav ierakstīts tajā, ko vajadzētu, komandai tas jāizvērtē. Mums ir laba sadarbība ar uzņēmuma vadību, varam apsēsties pie apaļā galda, nevis katrs savā galda stūrī. Esam lielākā ražojošā alus darītava Latvijā, mērķi ir lieli. Bet uzņēmumam svarīgs ir darbinieks, tas, kas būtisks viņam. Rīkojām aptauju, lai strādājošie iesaka, kas būtu jāsakārto. Atbildēs bija ap 160 lietām, kas jāsakārto. Tās tika atrisinātas,” pieredzē dalījās Laila Ābola un pastāstīja, ka pēc darbinieku ierosinājuma, piemēram, pie darītavas ierīkota velonovietne.

“No pašiem atkarīgs, ko gribam sasniegt un kā to īstenojam,” atgādināja Pēteris Krīgers.